Parādu dēļ tiek slēgts iecienīts restorāns Rīgā; VID noraida pārmetumus (34)

“Gribēju maksāt godīgi visus nodokļus, kurus tieši tāpēc arī reģistrējām. Tomēr janvārī palika neliela nodokļu summa nenomaksāta, jo uzsākšanas izmaksas pirmajos divos mēnešos pēc atvēršanas pieauga līdz ar viesu plūsmas strauju palielināšanos. Bija jānodrošina papildspēki un papildierīces, lai apmierinātu pieprasījumu. Lielie izdevumi bija beigušies, un bija plānots pēc janvāra sākt uzkrājumus un nostabilizēt finanšu plūsmu,” sociālajā tīklā “Facebook” raksta Rožkalne.

Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”, tagad pie restorāna durvīm lasāms uzraksts “Slēgts, pateicoties valsts iestādes attieksmei”. Visu nodokļu maksāšana pārsteigusi visus – gan pavārus, gan viesmīļus, kuri citur bija pieraduši, ka visi nodokļi netiek nomaksāti.

Uzņēmums līdz šim nodokļos nomaksājis 15 tūkstošus eiro, bet janvārī izveidojās parāds – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan sociālā nodokļa par 14 darbiniekiem parāds.

Februārī VID bez brīdinājuma bloķējis uzņēmuma kontu, kas nozīmēja lielus zaudējumus uzņēmuma darbībai. Vēlāk tika saņemts arī aizliegums iepirkt jebkādu preci skaidrā naudā, kas faktiski pārvilka svītru restorāna darbībai.

“Vēlāk bez brīdinājuma tika izņemta visa skaidrā nauda no kases, tad saņēmām ziņu, ka mēs nedrīkstam veikt nekādus pasūtījumus. Tas nozīmēja, ka mūsu darbība jau bija apturēta,” skaidroja Rožkalne.

Arī VID vadītāja Ieva Jaunzeme bijusi restorāna “Kinfield” kliente. Viņa nešaubās par to, ka bizness gājis no rokas, tomēr nodokļu parāds izveidojies laikā, kad tas reģistrēts kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs.

“Tika samaksāti 15 tūkstoši par visu šo periodu, bet parāds ir 21 tūkstotis. Tas nozīmē to, ka īpašnieces rakstītais sociālajos tīklos, ka bizness gājis labi, ir patiess. Man arī par to bija iespēja pārliecināties. Tā nodokļu nomaksa ir ļoti neproporcionāla. Rēķinām – 15 tūkstoši, tas ir tūkstotis mēnesī,” saka Jaunzeme.

Kontu arests gan nav sekojis, jo vispirms sastādīts nodokļu atmaksas grafiks. “Mēs iedevām atmaksas termiņa pagarinājumu uz trīs gadiem. Faktiski nav nekāda pamata maijā teikt, ka nekāda pretimnākšana nav bijusi. Pretimnākšana bija,” “Panorāmai” sacīja Jaunzeme.

VID vadītāja pieļauj, ka uzņēmumam bijušas vēl kādas parādsaistības ne tikai pret valsti, kas faktiski arī nosmacējušas iecienītā restorāna darbību. Tajā pašā laikā restorāni, picērijas un citas sabiedriskās ēdināšanas iestādes ir nozare, kurā valsts tiek apkrāpta neticamos veidos.

“Pašai ir nācies pieredzēt, ka ar karti samaksāju restorānā, taču tā kontā neienāk neviens cents. Tad jājautā, kur tas konts atrodas un kas tas ir bijis par POS - termināli, kur es esmu maksājusi,” stāsta Jaunzeme.

Viņa piebilst, ka VID sāks strādāt jaunā virzienā, kas “uzņēmējiem, protams, nepatiks, bet tā ir daļa no ēnu ekonomikas. Tiek regulāri saņemtas sūdzības par čekiem un citiem maksājuma dokumentiem”.

Tikmēr Rožkalne gatavojas maksātnespējas procesam, bet restorāna apmeklētāji skumst pēc vides, kurā jutās gaidīti.

Rožkalne skaidro, ka jau janvāra beigās zvanījusi un rakstījusi uz VID, taču nekāda reakcija nav sekojusi. Vēlāk uzņēmēja zvanījusi uz VID, kur viņai ieteikts vienkārši gaidīt atbildi. Rožkalne arī noraida Jaunzemes teikto, ka sastādīts nodokļu atmaksas grafiks.

“Bija tā, ka 19. februārī EDS sistēmā atnāca ziņa, ka ir pieņemts lēmums par nodokļu parāda piedziņu un kontu bloķēšanu, kas momentā tika izdarīts. Tad sekoja mani zvani un cīņa, lai sarunātu tikšanos ar VID amatpersonām. Tomēr ceturtajā martā saņēmām nākamo triecienu, jo tika bloķēta iespēja norēķināties ar skaidras naudas darījumiem. Tomēr es cīnījos, lai kaut kā izdzīvotu to mēnesi. Cīņa bija smaga. No katras dienas ieņēmumiem bija jālemj, kam samaksāt,” stāsta Rožkalne.

Savukārt TV3 ziņām VID vadītāja norādīja, ka uzņēmums samaksājis nodokļos mazliet vairāk par 100 eiro. Tomēr Rožkalne uzrāda bankas maksājumu izrakstu, kas pierāda – samaksāti vairāk nekā 14 tūkstoši eiro.

“Patiesībā mēs esam samaksājuši tūkstošus. Vēlos skaidri pateikt – centos maksāt, cik varēju. Īpaši pat tad, kad mums bija piegriezts skābeklis. Tomēr – maksājumi tika veikti. “Kinfield” ir iznīcināts, 14 darbinieki zaudējuši darbu. Ko valsts ir ieguvusi?” jautā Rožkalna.

Viņa piebilst, ka “sirds sāp redzēt un piedzīvot tik necilvēcīgu un nelojālu attieksmi no valsts iestādēm situācijās, kurās mēs, tik daudzi Latvijas restorānu un kafejnīcu īpašnieki, esam. No sirds un ar visu enerģiju gribam dot mūsu mīļajai Latvijai vietas, kurās tās iedzīvotāji un tūristi var nākt kopā un radīt valstī skaistu vidi. Diemžēl šādi "sitieni", kuri gluži paralizē uzņēmuma darbību, paceļ tikai vienu jautājumu - kam ir jāmainās, lai kaut kas mainītos?”

Savukārt Saeimas Preses dienests informē, ka pirmdien notiks Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Jāņa Vitenberga un Rožkalnes tikšanās. Vitenbergs uzsvēris, ka valsts nedrīkst mazināt cilvēku vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību.