Rīts, pēcpusdiena vai vakars? Kurš ir labākais laiks fiziskām aktivitātēm

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Žurnāliste un fotogrāfe Aiga Zviedre

Daudzi cilvēki zvēr, ka fiziskās aktivitātes rīta agrumā ir labākais veids kā iesākt veiksmīgu dienu. Citi pat nespēj iedomāties siltās gultas pamešanu rīta agrumā un dod priekšroku ar sportu nodarboties vakara stundās, sakot, ka tas ir izcils dienas noslēgums, kas palīdz vieglāk iemigt. Vai sportošanai ir “pareizais” laiks un kad tā ir efektīvākā? Žurnāliste un fotogrāfe Aiga Zviedre atzīst, ka katram sportošanas laikam ir savi plusi: “Mans mīļākais laiks sportošanai ir agri no rīta, jo tad esmu enerģijas pilna. Bet tai pašā laikā vakarā ir forši sportu izmantot kā izlādēšanos no dienā uzkrātajām emocijām vai stresa.”

Rīta fizisko aktivitāšu piekritēji uzsver, ka sportiskās nodarbes aktivizē cilvēka metabolismu jeb vielmaiņu un pēc treniņa palīdz sadedzināt vairāk kaloriju pat, piemēram, vienkārši sēžot pie galda. Dažos pētījumos norādīts, ka 14 stundas pēc sportiskajām aktivitātēm cilvēks var sadedzināt pat par 190 kalorijām vairāk, nekā cilvēks, kas ar sportu nenodarbojas vispār. Šis izcili sader ar rīta fiziskajām aktivitātēm arī tādēļ ka jebkurš ēdiens, kas uzņemts pēc sportošanas, “atjauno” organismu. Ņemot vērā aktivizēto metabolismu, patērētās kalorijas sadegs daudz ātrāk.

Tāpat cilvēki, kuri sporto no rītiem, to dara daudz regulārāk, jo fiziskās aktivitātes netraucē ikdienas ritmam un tās mazāk ietekmē pēkšņi notikumi un plānu maiņas vai nogurums pēc saspringtas darba dienas. Turklāt tas palīdz izstrādāt disciplīnu, kas noderīga arī citās dzīves jomās. Ne mazāk svarīgi – fiziskās aktivitātes rīta stundā atmodina ķermeni un sagatavo prātu dienas notikumiem. Tas ir īpaši efektīvi pēc treniņa baudot tasi tējas. Piemēram, Lipton BEAUTY tēja ir bagātināta antioksidantiem, kas atmodina ķermeni un palīdz sejas ādai uzturēt jauneklīgu izskatu.

Lai arī izklausās, ka rīta treniņiem tiek piešķirta svētā grāla status, ir pietiekami daudz cilvēku, kas pieturas pie vakara treniņiem un uzsver to pozitīvās īpašības. Birmingemas universitāte Anglijā ir izpētījusi, ka fiziski visizturīgākie cilvēki ir 11 stundas pēc pamošanās. Kas nozīmē, ka vakara treniņi tendēti būt ilgāki, kā arī intensīvāki. Tikmēr Teksasas universitātes pētnieki izpētījuši, ka vakaru treniņu laikā ir vieglāk uzbūvēt muskuļu masu, jo no rīta cilvēku organismā ir pārāk augsts kortizola līmenis, turpretim vakarā, palielinoties testosterona līmenim, muskuļu masa būvējas ātrāk. Vakara treniņi arī palīdz piemirst par dienas laikā sakrāto stresu, emocijām un izlādēties, nodrošinot mierīgāku vakaru. Tāpat vakara treniņi var palīdzēt atrast jaunus draugus un socializēties, jo vakarā sporta zāles parasti ir apmeklētākas nekā no rītiem.

Arī Aigai Zviedrei socializēšanās spēlē lielu lomu fiziskajās aktivitātēs: “Milzīgs veiksmes faktors ir atrast sev draudziņu jeb atbildības partneri, ar kuru sportot kopā, jo tad ir vieglāk saņemties un centīgāk izpildīt. Ja tu pats sevī esi nolēmis, ka biežāk jāiet paskriet, tad tas nestrādā tik labi kā tad, ja esi sarunājis ar kādu kopīgu laiku, kad to darīsiet un tad gribot, negribot sanāk iet un darīt.”
 

Foto: Žurnāliste un fotogrāfe Aiga Zviedre

Bet protams, katram ir jāatrod sev piemērotākais treniņu laiks un veids. Tāds, kas ir ne tikai efektīvs, bet kas liek vislabāk justies. Dažiem tas pat varētu nozīmēt laiku izvēlēties tieši atkarībā no treniņu veida un to visu darīt pamīšus. Galvenā ir regularitāte un sasniegt brīdi, kad fiziskā kustība kļūst tikpat dabiska kā elpošana. Mainiet savus vingrinājumus, padariet fiziskās aktivitātes interesantas. Bet ja tomēr pastāvīgas fiziskās aktivitātes joprojām sagādā grūtības, veiciet tās konkrētā laikā, padarot tās par ieradumu.

Aiga stāsta par savu sportošanas pieredzi, kas mainījusies pēdējo mēnešu laikā: “Sportošanas režīmu katram jāpielāgo individuāli atkarībā no iespējām, dzīves posma un mērķiem. Uz konkrētiem laikiem nevajadzētu ieciklēties. Galvenais ir atrast laiku kustībai. Jo skaidrs, ka ne visiem ir iespēja no rīta doties skrējienā, ja agri sākas darbs vai vakarā doties uz sporta zāli, ja vēl sagaida viss mājas cēliens ar vakariņu gatavošanu, bērnu vadāšanu pa pulciņiem vai mājas uzkopšanu. Ja labi grib un ir motivācija, tad atrast laiku var visam – atrast aukles vai palīgus, vingrot mājās vai kamēr bērni guļ. Man ir bijis tā, ka, lai visaizņemtākajā dienā iespiestu vismaz kaut kādu kustības minimumu, es kāpju augšā pa trepēm pa vairākiem pakāpieniem, lai sanāk tāds kā dziļais izklupiens un zobus tīrot vai pie plīts stāvot taisu pietupienus. Šobrīd manā ikdiena ļoti aizpildīta ar darbiem un kārtīgiem rīta treniņiem vairs laika neatliek. Bet es ceļos agrāk no rītiem, lai izpildītu savu jogas rituālu un vakaros, kad silts laiks, cenšos ripināties pakaļ bērnam uz bērnudārzu ar velo. Vēl man šobrīd aktuāls pietupienu izaicinājums, jo ļoti gribās uz vasaru dupsim smukāku formu. Ej nu sazin, vai tas nostrādās, bet man patīk ik pa laikam sevi ar visādiem šitādiem kampaņveida izaicinājumiem nodarbināt. Lai papildinātu ikdienas izaicinājumu efektu, dienas laikā baudu Lipton DO THE DETOX tēju, kuras sastāvā ir vīgrieze un rozmarīns un tā palīdz attīrīt ķermeni no toksīniem.

Protams, vislabāk ir sportot regulāri un ieviest to kā pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu ilgtermiņā, bet arī šādi ikdienā viegli iekļaujami, īslaicīgi pamudinājumi var noderēt. Konkrēts sportam veltīts dienas laiks gan noteikti var palīdzēt saņemties izpildīt vingrojumus. Jebkāda veida rutīna, režīms, grafiks veido pieradumu un tad vairs tai darbībai vairs nav nepieciešams saņemties, jo pieradums jau izdara visu mūsu vietā. Tāpēc man kā agrāk izteiktai pūcei vairs nav no rītiem grūti saņemties piecelties uz jogas praksi, jo es vienkārši piespiedos, regulāri to darīju vismaz mēnesi no vietas un tagad esmu pieradusi tik ļoti, ka ķermenis reizēm pats mostas arī bez modinātāja signāla. Manuprāt, tā atslēga ir tas, cik ļoti cilvēks vēlas to darīt, cik ļoti viņam tā ir prioritāte – pulkstenis tad jau pēc tam pakārtojas.”

CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu