Pareizs uzturs man, nevis tev? Kā to atrast? Stāsta žurnāliste Aiga Zviedre

Neesmu uztura speciāliste, bet pat pēc apspriešanās ar tādiem, gudru grāmatu, žurnālu vai internetā pieejamo rakstu lasīšanas par to, kas tad īsti ir veselīgs uzturs, galvā ir pamatīga putra. Ceru, ka vismaz tā patiešām ir veselīga, jo putra ar ogu un čia sēklu kaudzi ir mans mīļākais brokastu ēdiens. Čia sēklas vispār skaitās superfūds jeb ēdiens ķermeņa labsajūtai. To apvienojot ar zaļās tējas tasi, jo īpaši Lipton FITNESSA tēju, kas bagātināta ar greipfrūta miziņām, enerģijas pietiek visai dienai. Bet ārpus putras un tējas mans prāts joprojām ir apmaldījies veselīgā uztura virknēs. Šajā informācijas pārbagātības laikā liekas iespējams atrast jebkādu zinātnieku pierādīto, pētījumos balstīto, vienu īsto pareizo ēšanas modeli, kas sola mūžīgo jaunību, perfekti slaidu un spēcīgu ķermeni. Tomēr pieejamā informācija ir tik pretrunīga, ka, sekojot šiem viedajiem padomiem, var pamatīgi apmaldīties. Ja pat zinātne ir neprecīza, tad kam vispār lai tic?

Internetā redzēju kādu smieklīgu tekstu, kas labi sakrīt ar manu domu haosu šajā jautājumā. Teksts aptuveni šāds: “Viens resurss saka, ka jāēd piecas nelielas maltītes dienā un jāskrien. Cits, ka pilnīgi pietiek tikai ar brokastīm un vakariņām un skriešana ir kaitīga locītavām – labāk tomēr vienkārši pastaigāties. Vēl, protams, esot jālieto daudz proteīnu saturoši produkti un jācilā svari, bet citi saka, ka arī to nedrīkst, jo proteīns darot pāri aknām. Nevēlami būt arī pārāk aktīvam, jo tas esot slikti asinsspiedienam. Kāds apgalvo, ka viss vienkārši – ēd tikai dārzeņus. Vien kartupeļus un kukurūzu nekādā gadījumā. Augļi ir ļoti labi, un tos vajag daudz. Tai pašā laikā tajos ir daudz cukura, tāpēc tomēr nē. Cukurs vispār jāizslēdz no uztura, bet tas arī esot vitāli nepieciešams dažādu smadzeņu funkciju veikšanai. Dzer daudz ūdens. Badoties nav labi, bet nedaudz badoties ir pieņemami, jo tad to var saukt par gavēšanu, kas skaitoties veselīgi. Vegānisms ir vispareizākā izvēle, bet arī nē. Zivis ēst ir ļoti labi, bet arī tās ir pilnas ar plastmasu, tāpēc tomēr ne visai. Katru dienu ar sauli uzņem D vitamīnu un attopies ar ādas vēzi.” Tieši tik dažādi ieteikumi no visām pusēm, kā gan neapjukt?

Pati ar šo jomu mēdzu daudz eksperimentēt, un tas arī, manuprāt, ir vienīgais veids, kā nonākt pie sev piemērotākā risinājuma. Populārajai uztura piramīdai neticu un pēc tās nevados. Būvēju pati savu piramīdu. Pirms pāris gadiem aizrāvos ar vegānismu, bet darīju to ne visai prātīgi, un tas nebija piemērotākais laiks šādai dzīvesveida maiņai, tāpēc īpaši sekmīgi man ar to negāja. Joprojām gan uzskatu, ka tas ir ētiskākais uztura modelis, tāpēc maksimāli cenšos savā ēdienkartē pamatā iekļaut tieši augu valsts uzturu. Bet tikpat veselīgi kā ēst brokoļus, manuprāt, ir neiekalt šo savu pārliecību, bet,  aizbraucot ciemos uz laukiem pie vecmammām, apēst to trekno tortes gabalu vai ceļojumā nogaršot vietējo virtuvi, kas ne vienmēr ietilpst veselīga uztura rāmī. Manuprāt, neveselīgs ir kategoriskums. Un to ir visbūtiskāk izņemt no ikdienas uztura, lai dzīvotu veselīgi. Nepieturēties pie uzskata, ka ir viena pareizā patiesība, kas der visiem.
 

Tikko kādā lekcijā redzēju amerikāņu autora Maikla Pollana citātu: “Ēd īstu ēdienu, pārsvarā augu izcelsmes un ne pārāk daudz“ (eat real food, mostly plants, not too much). Un šo vienkāršoto veselīga uztura modeli es varētu attiecināt uz savu izpratni, par to, ko tad īsti ir labi ēst.

Mana sajūta saka, ka veselīgs uzturs sākās ar veselīgu attieksmi. Pret sevi, citiem, darbu, apkārtējo vidi, dabu un visu pasauli. Ticu, ka teiciens “veselā miesā vesels gars” darbojas abos virzienos, un manā gadījumā uzturu kaut cik izdodas sakārtot tad, kad strādāju pati ar savu emocionālo un mentālo pusi. Var arī tādā virzienā sevi sakārtot un pārējais sekos. Kā saka – viss sākas galvā. Domāju, ka uz uzturu (tāpat kā visu citu) vēlams skatīties plašāk un apzināties, ka esam ne tikai tas, ko ēdam, bet esam arī tas, ko domājam, runājam un darām. Ja turēsim tīras domas un darbus, tad vēlmei sevī likt ēdienu, kas dara pāri mūsu ķermenim, diez vai prasīsies. Jāiemācās sevī ieklausīties un sniegt ķermenim labāko.