Jaunnedēļ sāks skatīt EM priekšlikumus par OIK samazināšanu

FOTO: Zane Bitere/LETA

 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālo jautājumu komisija Ekonomijas ministrijas (EM) iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanu sāks skatīt jaunnedēļ.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV), deputāti uz šim jautājumam veltītu sēdi sanāks 12.jūnijā.

Ministrijas piedāvātie grozījumi minētajā likumā ir pirmais solis elektroenerģijas tirgus reformā patērētāju izmaksu samazināšanai, atzīmēja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). EM izskatīšanai komisijā iesniegusi 30 priekšlikumus likuma grozījumiem ar stratēģiskiem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problemātikas risināšanai un elektroenerģijas rēķinu samazināšanai.

Priekšlikumi grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā izstrādāti atbilstoši pieciem noteiktiem rīcības virzieniem elektroenerģijas tirgus reformai - elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšana, efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole, stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, atbalsta apmēra ierobežošana un veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.

Ministrijas piedāvātie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi ietver neto uzskaites sistēmas pilnveidi, privātpersonām atceļot OIK mainīgās daļas maksājumus par pašu saražotu un tīklā nodotu elektroenerģiju, motivējot Latvijas iedzīvotājus iesaistīties atjaunojamās enerģijas ražošanā. Savukārt darbs pie fiksētās OIK daļas atcelšanas turpināsies.

Tāpat paredzēts ieviest stingru administratīvo atbildību par obligātā iepirkuma saņēmēju pārkāpumiem ar konkrētiem nosacījumiem un soda apmēriem.

EM priekšlikumi paredz, ka administrēšanas nodevu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus efektīvai staciju kontrolei, būs pienākums maksāt obligātā iepirkuma saņēmējam nevis patērētājam. Turklāt plānots ieviest vienota tehnoloģiskā cikla principa definējumu, kas jāievēro, nodrošinot elektroenerģijas pašpatēriņu un lietderīgu siltumenerģijas izlietojumu, turklāt tas novērstu situācijas, kur par vienu elektrostaciju valsts atbalsts tiek maksāts kā par vairākām atsevišķām.

Tāpat priekšlikumi paredz atbalsta saņemšanas periodu saīsināt uz 20 gadiem stacijām, kam kopējais atbalsta periods, summējot ar vēsturisko atbalstu, pārsniedz 20 gadus. Turklāt vēsturiski saņemto atbalstu ārpus obligātā iepirkuma sistēmas plānots iekļaut kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā.

Ministrija arī rosina likuma līmenī noteikt pārkāpumu un kontroles mehānisma principu. Savukārt aizsargātajiem lietotājiem (piemēram, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem) būs iespēja saņemt atbalstu no jebkura elektroenerģijas tirgotāja, nodrošinot sociālā rīka plašāku pieejamību un stiprinot patērētāju tiesības (iepriekš aizsargātā pakalpojuma sniedzējs bija viens, konkursā izvēlētais tirgotājs).

Papildu Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem ieplānotas arī iniciatīvas, kas saistās ar enerģētikas politikas īstenošanas, tostarp obligātā iepirkuma uzraudzības funkciju nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam, OIK likmes mazināšanu, izmantojot valsts gūtos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus par OIK daļu elektrības rēķinos. Turklāt pēc vairākām darba grupām šobrīd EM gaida aprēķinus fiskālajai ietekmei uz valsts budžetu no AS "Augstspriegumu tīkls", AS "Latvenergo" un AS "Sadales tīkls" par sadales un pārvades tarifu mazināšanu.

Uz augšu