/nginx/o/2019/06/11/12251566t1hc289.jpg)
2020. gadā globālais iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs varētu samazināties par 0,5% jeb 455 miljardiem dolāru. Tas varētu notikt ASV īstenotās ekonomiskās politikas dēļ pret Ķīnu un citām pasaules valstīm, paziņojusi Starptautiskā valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagārda.
“Principiālus draudus rada saspīlētā situācija globālajā tirdzniecībā,” paziņoja Lagārda. Viņa piebilda, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības karš var atstāt “nopietnas rētas” pasaules ekonomikā. Lagārda uzsvēra, ka nepieciešams īstenot dažādus svarīgus pasākumus, lai novērstu pasaules ekonomikas nonākšanu jaunas krīzes stadijā.
Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Lagārda piedalījās divu dienu ilgušajā G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē Japānas pilsētā Fukokā.
“Vissvarīgākais ir tas, ka sasprindzinājums tirdzniecības jomā, kā arī ģeopolitiskie izaicinājumi kļūst arvien nopietnāki. Pasaules lielvarām ir jāstrādā pie drošības pasākumiem, ko nepieciešamības brīdī būtu iespējams īstenot,” teikts sanāksmes gala ziņojumā.
Tomēr ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins žurnālistiem sacīja, ka nepiekrīt sanāksmes gala ziņojumam, kā arī Lagārdas izteikumiem.
“Skaidrs, ka Eiropā ir novērojama ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, ir attīstības bremzēšanās Ķīnā un citos reģionos. Bet es nedomāju, ka tās būtu tirdzniecības attiecību sarežģījumu sekas. Galu galā – ekonomiskās attīstības bremzēšanās sākās jau pērn,” sacīja Mnučins.
Viņš uzsvēra, ka ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas līderis Sji Dziņpins tiksies G20 valstu samitā, kas notiks Osakā 28.-29. jūnijā.
