Nepretendējot uz medicīnisku un statistisku precizitāti var apgalvot, ka mūsdienās depresija un stress ir plaši izplatīti vārdi arī to cilvēku leksikā, kuriem nav ne jausmas, ko tas nozīmē. Lietaina diena visai droši izraisa depresiju trešdaļā Latvijas iedzīvotāju un autobusa kavēšanās par 5 minūtēm rada tādu stresu, kas neatgriezeniski ietekmē cietēja psihi uz visu atlikušo dienu.
Jāatceras, ka katram stresa līmenis, tāpat kā sāpju slieksnis, ir individuāls, turklāt - stress nav dabā pastāvošs briesmonis, kas izvēlas savu upuri un uzbrūk - lielākajā daļā gadījumu stresa cēlonis un upuris - ir katrs pats. Laikā, kad cilvēks ikdienā saskārās ar nāves draudiem, tā saucamie stresa hormoni (kortikosteroīdi un adrenalīns) palīdzēja palikt dzīvam - saasināja visas maņas, liekot ķermenim stāties pretim briesmām un (cerams) uzvarēt.
Mūsu laikos, protams, arī ikdienā sastopami dzīvības draudi tiem, kas šķērso ielu neatļautā vietā lūkojoties telefona ekrānā, bet ievērojot vispārpieņemtus noteikumus iespēja izdzīvot ir diezgan ievērojama, tāpat kā iespēja izvairīties no stresa. Ja tā tomēr šķiet neiespējamā misija un ikdienā bieži pieķerat sevi stresojam par dažādām maznozīmīgām situācijām, izmēģiniet šos vienkāršos principus, tie var palīdzēt iegūt vairāk miera, līdzsvara un pašpārliecības:
1. Izvairieties no nevajadzīgiem stimulatoriem. Atsakieties no alkohola, nikotīna, kofeīna. Alkohola vietā dzeriet ūdeni, bet kafijas vietā - aromātisku zāļu tēju.
2. Esiet fiziski aktīvs. Fiziska aktivitāte ne tikai palīdz organismam iz-balansēt stresu, bet arī veicina veselīgu miegu, kas ir būtisks ierocis cīņā ar to. Nemaz necentieties kādam iestāstīt, ka Jums nav laika sportot, ejiet uz darbu kājām un neizmantojiet liftu - ar to sākumam pietiks.
3. Guliet. Ejiet gulēt laicīgi, izveidojiet gulēšanas rituālu.
4. Aprunājieties ar kādu. "Dalīts prieks ir dubults prieks, dalīta bēda ir pus bēda"; saruna ar uzticamu cilvēku klātienē var izkliedēt negatīvās emocijas, kaut vai tikai novēršot domas no problēmas.
5. Rakstiet "stresa dienasgrāmatu". Pietiks pat ar pāris nedēļām, lai ieraudzītu tendences - tieši kas rada visvairāk uztraukuma. Tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties ar stresu, jo palīdz saprast tā cēloni. Izanalizējiet, kāpēc stresu rada noteikts apstāklis (atteikums, naudas trūkums, nespēja ietekmēt noteiktus procesus, utt.) un vai satraukums tiešām palīdz tikt ar šo problēmu galā? Protams, viegli pateikt, grūti izdarīt - dažreiz stress maskējas un īstais cēlonis nemaz nav tik viegli saskatāms.
6. Plānojiet savu laiku. Dienas režīma ieviešana palīdz pārredzēt un plānot procesus, mazāk vietas atstājot nezināmajam, attiecīgi - mazāk lieku uztraukumu.
7. Iemācieties pateikt "nē". Ļoti izplatīts stresa cēlonis ir pārāk daudz pārāk lielu pienākumu uzņemšanās.
Ja šo vienkāršo principu regulāra ievērošana stresu nemazina, iespējams, ka jāmeklē profesionāla palīdzība, lai noskaidrotu tā cēloņus.