Jaunais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir publiski izteicies, ka Lielbritānija ir gatava izstāties no ES arī bez vienošanās. Vai šāds scenārijs tiešām var realizēties un vai no tā ciestu arī Latvijas ekonomika?

Kas ir noticis?

24. jūlijā par jauno Lielbritānijas premjerministru kļuva Lielbritānijas Konservatīvās partijas politiķis Boriss Džonsons. Viņš ir visvairāk pazīstams saistībā ar savu kvēlo aģitācijas kampaņu Lielbritānijas aiziešanai no «Brexit» pirms 2016. gada referenduma.

Džonsons jau ir solījis, ka «bez jebkādiem ja vai bet» īstenos Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības līdz 31. oktobrim un pierādīs, ka visi drūmo scenāriju paredzētāji par gaidāmajām valsts nedienām kļūdās. Viņš ir arī paziņojis, ka panāks jaunu vienošanos ar Eiropas Savienību, kurā tiks galā ar bijušās premjerministres Terēzas Mejas klupšanas akmeni – jautājumu par Īrijas robežas pagaidu risinājumu.

Būtiski ir tas, ka Džonsons ir arī draudējis: ja vienošanās ar Eiropas Savienību netiks panākta, tad Lielbritānija no Eiropas Savienības ir gatava izstāties arī bez vienošanās. Eiropas Savienības nostāja gan pagaidām ir palikusi nemainīga. Tā jau ir paspējusi paust stingru nostāju, ka vienošanās pārskatīta netiks.

Šīs nedēļas sākumā Boriss Džonsons bija arī vizītē Skotijā un tikās ar tās līderi – Nikolu Sterdženu. Džonsona vizītes galvenais mērķis bija panākt skotu atbalstu viņa īstenotajam «Brexit» procesam un aicināt eiropeiski noskaņotos skotus saglabāt Lielbritānijas vienotību pēc aiziešanas no Eiropas Savienības.

FOTO: Frank Augstein / AP

Tiek arī ziņots, ka Džonsons tuvākajā laikā plāno īstenot plašu propagandas kampaņu, lai gūtu sabiedrības atbalstu «Brexit» plānam. Trīs mēnešos tiek plānots dažādām reklāmām iztērēt apmēram 100 miljonus mārciņu jeb 112 miljonus eiro.

Ņemot vērā politiķa retoriku, rodas jautājumi, vai Borisa Džonsona laikā Lielbritānija tik tiešām varētu izvēlēties izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās un, ja kas tāds notiks, vai Lielbritānijas gaidāmo ekonomisko problēmu sekas varētu izjust arī Latvija? Mūsu ekonomika tomēr ir cieši sasaistīta ar bloka kopējo ekonomiku.

Vai Lielbritānija varētu izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās?

Komentējot Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās iespējamību, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns intervijā norāda, ka Boriss Džonsons šo ceļu noteikti varētu izvēlēties. «Par to liecina viss viņa kabineta sastāvs un izteikumi. Jau iepriekš Lielbritānijas izstāšanās jautājumā ir notikušas atlikšanas, un šobrīd izskatās, ka būs pēdējais mirklis izlemt. Es domāju, ka gan britiem, gan Eiropas Savienībai ir apnicis būt neziņā un būs jānotiek vienam vai otram variantam,» saka pētnieks. Tomēr Andžāns arī piebilst, ka pirms izšķiršanās uz Džonsonu augs spiediens no uzņēmējdarbības vides. «Jau tagad varam redzēt, ka krīt mārciņas vērtība. Tāpat jau līdz šim ir bijuši uzņēmumi, kuri ir paziņojuši vismaz par iecerēm pārcelt savas bāzes Londonā uz Eiropas Savienības valstīm,» turpina eksperts.

Līdzīgās domās ir arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers.

«Bezvienošanās «Brexit» Borisa Džonsona vadībā ir daudz, daudz ticamāks nekā bezvienošanās «Brexit» Terēzas Mejas vadībā.

Džonsons ir daudz dedzīgāks pret Eiropas Savienību. Viņš, iespējams, ir viens no cilvēkiem, kuri sāka eiroskeptiķu kustību Lielbritānijā pirms 25-30 gadiem, kad viņš bija žurnālists Briselē. Viņam bija daudz negatīvu rakstu par Eiropas Savienību. Tāpat arī ar dedzīgiem eiroskeptiķiem ir pārpildīts viņa kabinets,» apgalvo eksperts.

Piesardzīgāks viedoklis gan ir Latvijas Ārpolitikas institūta asociētajam pētniekam Aldim Austeram. «Es domāju, ka par to spriest ir pāragri.

Domājams, ka Borisa Džonsona retorika lielā mērā ir izskaidrojama ar priekšvēlēšanu taktiku.

Ir skaidrs, ka Lielbritānijā būs ārkārtas vēlēšanas. Tikai ir jautājums, vai tās notiks pirms «Brexit» vai pēc «Brexit». Šobrīd man šķiet, ka Džonsonam būtu izdevīgi organizēt vēlēšanas pirms, jo leiboristu pozīcijas šobrīd ir diezgan vājas un Džeremija Korbina popularitāte ir kritusi diezgan zemu. Tas, ko šobrīd konservatīvie toriji vēlas, ir atgūt tos zaudētos vēlētājus, kuri no tiem novērsās Mejas laikā. Tāpēc arī viņi kā savu vadītāju izvēlējās Džonsonu. Savukārt Džonsons ar savu retoriku vēlas apliecināt to, ka toriji ir savās pozīcijās, un uzstās uz izstāšanos neatkarīgi no tā, vai ir vienošanās,» norāda Austers.

FOTO: SCANPIX

Vai bezvienošanās izstāšanās gadījumā varētu ciest arī Latvijas ekonomika?

Visi aptaujātie eksperti piekrīt, ka momentānu efektu no Lielbritānijas izstāšanās Latvija neizjutīs. «Lielbritānija nav mūsu lielākais tirdzniecības partneris, un mūsu ekonomika nav arī tik ļoti cieši saistīta ar Vāciju. Ja Vācijā «Brexit» dēļ iestāsies ekonomiskā recesija vai atslābums, tam nebūs tiešas ietekmes uz Latvijas ekonomiku. Tādā ziņā mēs esam mazliet pasargāti,» saka Austers.

Tiesa, tajā pašā laikā pastāvot zināms risks, ka «Brexit» varētu negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi vidējā termiņā vai ilgtermiņā.

«Piemēram, Lietuvas ekonomika ir sasaistīta ar Vāciju daudz būtiskāk nekā mūsējā. Ja Vācijā būs ekonomiskā recesija vai atslābums, tas atsauksies uz Lietuvas ekonomiku, un tas tad var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku,» piebilst eksperts.

Par vidējā termiņa un ilgtermiņa izaugsmi runājot, Daunis Auers norāda, ka «Brexit» varētu ietekmēt Latvijai pieejamos Eiropas Savienības fondus. «Ir tāda iespēja, ka Lielbritānija nesamaksās Eiropas Savienībai savu parādu. Meja bija gatava samaksāt 45-46 miljardus eiro, taču Džonsons ir pateicis: ja izstāšanās notiks bez vienošanās, tad viņš neredz nepieciešamību kaut ko maksāt. Tas, protams, ietekmēs naudas plūsmu kopējā Eiropas Savienības budžetā un arī valstīm pieejamos fondus,» apgalvo Auers.

Auers arī piebilst, ka «Brexit» jebkurā gadījumā varētu sašūpot pasaules ekonomiku kopumā.

«Lielbritānijas ekonomika ir viena no astoņām pasaules lielākajām ekonomikām, un jau šobrīd izskatās, ka globālā ekonomiskā lejupslīde varētu sākties kaut kad nākamajos gados. Bezvienošanās «Brexit» varētu būt viens no tiem faktoriem, kas to veicinātu. Savukārt tādā gadījumā samazinātos pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem un līdz ar to – negatīvi ietekmēta mūsu valsts ekonomika. Jāatceras, ka mūsu ekonomika ir atvērta un ļoti atkarīga no pieprasījuma pasaulē,» apgalvo Auers.