Nākotne ir klāt? Skaidras naudas norēķini zaudē savu lomu

FOTO: SIPA/Scanpix

2019. gadā turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas norēķināties ar bezskaidru naudu, tādējādi skaidrai naudai liekot zaudēt savas pozīcijas. Arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt ar bankas kartēm, kā arī izmantot dažādus mobilos banku pakalpojumus, liecina “Ferratum Bank” veiktais “Vasaras barometra” pētījums, kas noticis 17 valstīs.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 85% Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas respondentu skaidras naudas vietā dotu priekšroku maksājumu kartēm. Tomēr šī tendence neaprobežojas tikai ar Skandināviju, un kopumā vairāk nekā 60% pētījuma dalībnieku norādīja, ka šovasar dos priekšroku maksājumu kartēm, nevis skaidrai naudai, kas ir augstāks rādītājs nekā 2018. gadā, kad tas pārsniedza 50%.

Pieaugums bija vērojams arī attiecībā uz mobilo banku pakalpojumiem: vairāk nekā 80% Zviedrijas, Nīderlandes, Kanādas, Apvienotās Karalistes, Polijas un Brazīlijas respondentu atzina, ka šajā periodā izmantos mobilo banku pakalpojumus. Pētījuma rezultāti liecina, ka tendence tirdzniecības norēķiniem izmantot digitālu formātu kļūst arvien aktuālāka.

Vairāk nekā 35% respondentu no Apvienotās Karalistes, Spānijas un Nīderlandes apgalvoja, ka šovasar dos priekšroku preču un pakalpojumu pirkšanai tiešsaistē, kamēr Latvija un Somija vasaras pirkumus turpinās veikt tradicionālajos mazumtirdzniecības veikalos.

Agrāk cilvēki, dodoties ceļojumā, nodrošinājās ar skaidras naudas krājumiem, ar ko norēķināties ārzemēs. Tomēr mūsdienās iespēja norēķināties ar bezskaidru naudu ļauj ērtāk samaksāt par precēm un pakalpojumiem arī ceļojumā. Pētījumā secināts, ka ceļojot priekšroku maksājumiem ar karti dod 72% aptaujāto no Latvijas. Savukārt Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā šis rādītājs ir par sešiem procentiem augstāks.

Kopumā pētījumā ir pārsteidzoši rezultāti par naudas līdzekļu izlietojumu dažādās valstīs.

Dažu valstu pozīcijas ir ievērojami mainījušās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Piemēram, Norvēģija 2018. gadā naudas tērēšanas ziņā ieņēma visaugstāko pozīciju ar vislielāko tēriņiem atvēlēto naudas summu (no viņu rīcībā esošajiem ikmēneša mājsaimniecību ienākumiem), kas 2018. gadā tika atvēlēta 68% apmērā. Taču šā gada rezultāti liecina, ka Norvēģija atrodas 10. vietā, un tikai 36% no viņu rīcībā esošajiem mājsaimniecību ienākumiem tiktu izmantoti 2019. gada vasaras brīvdienām.

Rumānija noslīdēja par vienpadsmit pozīcijām, no sestās uz pēdējo vietu, kas ir vēl viens pārsteigums attiecībā uz vasaras tēriņiem 17 valstīs. Respondenti Rumānijā 2018. gadā bija gatavi tērēt 58% no viņu rīcībā esošajiem mājsaimniecību ienākumiem, bet 2019. gadā šis skaitlis ir samazinājies līdz 12%.

Attiecībā uz mēnešalgas apmēru, kas tiktu tērēta vasaras atvaļinājumā, visvairāk līdzekļu būtu gatavas tērēt Meksika (66%), Bulgārija (56%), Spānija (51%) un Latvija (43%). Vismazāk šajā kategorijā tērētu Ziemeļvalstis - Somija (28%) un Dānija (26%), kurām seko Brazīlija (13%) un Rumānija (12%).

No vasaras tēriņiem populārākās pozīcijas ir vietējie ceļojumi (Bulgārijā, Brazīlijā, Igaunijā, Somijā, Polijā, Rumānijā un Spānijā), atpūta ģimenes lokā un sporta aktivitātes (Kanāda un Latvija), vasaras festivālu apmeklēšana (Horvātija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija), ceļojumi uz ārzemēm (Dānija un Norvēģija), kā arī vasaras apģērba iegāde un iepirkšanās (Lielbritānija).

Pētījumu veica “Ferratum Group”, kas pasaules mērogā ar standartizētas tiešsaistes anketas palīdzību aptaujāja savus aktīvos klientus 17 valstīs. Ienākumi ir norādīti vietējā valūtā, un relatīvo vasaras patēriņu aprēķina, ņemot vērā ģimenes rīcībā esošo ikmēneša ienākumu attiecību katrā valstī.

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 22 000 mājsaimniecību. Respondenti bija vecumā no 18 līdz 61 gadam. 53% dalībnieku bija sievietes. Pētījumā iesaistīto mājsaimniecību vidējie pieejamie neto ienākumi bija no 827 līdz 3934 eiro. Vidējais respondentu skaits mājsaimniecībā bija 2,9 cilvēki.

Papildus demogrāfiskajiem faktoriem, respondentiem tika jautāts par viņu rīcībā esošajiem ikmēneša neto ienākumiem, to, cik daudz naudas viņi būtu gatavi atvēlēt vasaras brīvdienām, kādas ir šajā vasarā ieplānotās galvenās aktivitātes un vai viņi gatavojas izmantot tādus pakalpojumus kā Airbnb vai internetbanku, ceļojot uz ārzemēm. Visas atbildes pētījumā bija anonīmas.

Raksts tapis sadarbībā ar "Ferratum Bank". 

Uz augšu