Ir saprotamas Lietuvas paustās bažas par Astravjecas atomelektrostacijas (AES) nedrošumu, tomēr Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses, pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Latvijas Ministru kabinets otrdien, 13.augustā, nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz "brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu".
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauda nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas AES.
Nemiro gan uzsvēra, ka valdības lēmums nenozīmē, ka Latvija iegādāsies elektrību no minētās AES, jo "nav tādas Baltkrievijas vai Krievijas, elektrības, bet vienkārši elektrība", ko valsts iepērk biržā, lai mazinātu elektroenerģijas iztrūkumu.
"Ja Lietuva slēdz elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, tad mēs to pārceļam uz Latviju. Mums nav kapacitātes saražot pietiekami daudz enerģijas, tāpēc veidojas tās deficīts," pauda ekonomikas ministrs.
Nemiro piebilda, ka viņam ir izprotamas Lietuvas paustās bažas attiecībā uz Astravjecas AES drošību un ministrs piekrīt, ka šai stacijai ir jāatbilst starptautiskiem kritērijiem, tomēr šajā jautājumā svarīgākas esot Latvijas nacionālās intereses. Vienlaikus Nemiro uzsvēra, ka Baltijas valstīm nepieciešams aktīvāk sadarboties, lai veicinātu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu.
Savukārt Ekonomikas ministrijā skaidroja, ka valdība šonedēļ pieņēma lēmumu, lai elektroenerģijas tirdzniecības nosacījumi ar trešajām valstīm arī turpmāk saglabātos līdzvērtīgā apjomā, kā tas ir noticis līdz šim. Tāpat šādas lēmums bijis nepieciešams, lai mazinātu riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām.
Ministrijas eksperti aprēķinājuši, ka pretējā gadījumā pastāv bažas par elektroenerģijas tarifa kāpumu vismaz 5% apmērā, tādējādi mazinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
