Latvijas un Lietuvas strīdu par Astravjecas AES elektrību varētu risināt EK

FOTO: AFP / Scanpix

Strīds starp Latviju un Lietuvu saistībā ar iespējamo elektroenerģijas importu no Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas (AES) varētu tikt risināts Eiropas Komisijā (EK), pieļāvis Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora "Litgrid" vadītājs Daivis Virbicks.

Otrdien publicētā intervijā Virbicks atzinis, ka Baltkrievijā ražotā elektrība Lietuvā varētu nonākt caur Krieviju un Latviju.

"Šajā gadījumā Baltkrievija elektroenerģiju pārdos Krievijai un Krievija - Latvijai. Tāds scenārijs ir iespējams," "Litgrid" vadītājs sacījis ziņu portālam "15min.lt".

"Krievijā elektrība var nonākt no jebkuras vietas - no Baltkrievijas vai Ukrainas. Tomēr tā nebūtu Baltkrievijas elektroenerģijas nonākšana Baltijas valstīs. Tas būtu Krievijas elektroenerģijas imports. No Latvijas elektrība tiek pārdota biržā, kur nav nekādu tās izcelsmes garantiju," klāstījis Virbicks.

Latvijas valdība šomēnes paziņoja, ka varētu sākt elektroenerģijas tiešu iepirkšanu no Krievijas, kad Lietuva bloķēs importu no Baltkrievijas.

Virbicks norādījis, ka elektrības tirdzniecības pārvirzīšanai uz savu robežu Latvijai nepieciešams visu trīs Baltijas valstu elektrosistēmu operatoru apstiprinājums.

"Pastāv kodekss, kas jāievēro visiem. Ja Latvija veidos savu tirdzniecību, kodekss tiktu pārkāpts. Latvijai pašlaik ir nepieciešams arī mūsu paraksts," viņš teicis.

Uz lūgumu paskaidrot, kas notiktu, ja Latvija sāktu elektroenerģijas tirdzniecību, pārkāpjot šo kodeksu, "Litgrid" vadītājs sacījis, ka "tad Brisele, Eiropas Komisija, būtu šķīrējtiesnesis. Un tad strīds tiktu risināts tur. Mēs arī varam tur vērsties."

Lietuva cerēja, ka elektroenerģijas importa boikots liks Baltkrievijai apturēt Astravjecas AES projektu, bet citas reģiona valstis un Eiropas Savienības institūcijas nav atbalstījušas iniciatīvu.

Jau vēstīts, ka šomēnes Latvijas valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz "brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu", skaidrojot, ka tas darīts nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām.

Pašlaik elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltijas valstīm un trešajām valstīm norit vienīgi uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, bet Latvijas valdības lēmums paredz tai atvērt Krievijas robežu. Latviju un Krieviju savieno 330 kilovoltu elektrolīnija, bet savienojuma ar Baltkrieviju Latvijai nav.

Vēlāk pēc Baltijas valstu premjerministru tikšanās Lietuvas valdības vadītājs Sauļus Skvernelis sacīja, ka guvis pārliecību, ka Latvija pagaidām neplāno pirkt elektrību no Astravjecas AES.

Savukārt Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš skaidroja, ka Latvijas elektrības tirgus ir atvērts un balstās uz brīvu konkurenci, tāpēc patlaban Latvijā tiek tirgota elektrība, kas saražota Baltijas valstīs, Skandināvijas valstīs un citur. Pēc viņa teiktā, tā kā Lietuva Astravjecas AES dēļ slēdza starpsavienojumu ar Baltkrieviju, tad Latvija meklē iespējas iepirkt elektrību no Krievijas.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, tikmēr Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Astravjecas AES projektu īsteno Krievijas korporācija "Rosatom". Minska pirmo AES reaktoru sola iedarbināt šogad, bet sākotnējais termiņš no pavasara tagad pārcelts uz rudeni, savukārt otro reaktoru paredzēts iedarbināt aptuveni gadu pēc tam, kad būs sācis darboties pirmais.

Uz augšu