Konsolidētajā kopbudžetā septiņos mēnešos izveidojies gandrīz 600 miljonu eiro pārpalikums

Kopbudžeta ieņēmumi janvārī-jūlijā pieauguši lēnāk nekā izdevumi, ko ietekmēja ieņēmumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšanās, kas saistīta ar pāreju uz jaunu UIN sistēmu un atceļot avansa maksājumus no 2018.gada 1.jūlija.

Pārpalikums janvārī-jūlijā veidojies visos galvenajos kopbudžeta līmeņos - valsts pamatbudžetā 290,4 miljoni eiro, valsts speciālajā budžetā 182,4 miljoni eiro un pašvaldību budžetā 96,1 miljons eiro. FM atzīmē, ka katru gadu pirmajā pusē kopbudžetā veidojas pārpalikums, bet pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidojas finansiālais deficīts.

Sagatavojot budžetu 2020.gadam un vidējam termiņam, FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu par 2019.gadu. Atbilstoši aktualizētajiem datiem 2019.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijas būs 169,5 miljoni eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas atbilst budžetā plānotajam līmenim.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 6,797 miljardi eiro un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 299,1 miljonu eiro jeb 4,6%.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi bija par 196,7 miljoniem eiro jeb 23,6% augstāki nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos, veidojot 1,031 miljardu eiro. Ieņēmumu pieaugums saistīts ar atmaksām no Eiropas Komisijas par aktīvo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu pērn. Nenodokļu ieņēmumi (472,8 miljoni eiro) pārskata periodā kopbudžetā bijuši aptuveni pagājušā gada līmenī.

FM atzīmē, ka ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kā arī daļa no nenodokļu ieņēmumiem, pēc EKS 2010 metodoloģijas vispārējās valdības budžeta bilanci neietekmēs un nav izmantojami kādu prioritāšu finansēšanai. ES fondu ieņēmumu un izdevumu ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek neitralizēta, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Šā gada septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumi bijuši par 79,7 miljoniem eiro jeb 1,6% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 5,057 miljardus eiro. Šogad nodokļu ieņēmumu pieauguma temps ir zemāks nekā iepriekšējos gados, kas saistīts ar UIN ieņēmumu samazināšanos par 278,4 miljoniem eiro, skaidroja FM.

Pārējiem nodokļiem kopumā vērojams ekonomiskajai izaugsmei atbilstošs ieņēmumu pieaugums. Labi pildījušies darbaspēka nodokļu ieņēmumi - sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-jūlijā bija par 134,5 miljoniem eiro jeb 8,9% augstāki nekā pērn, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi palielinājušies par 69,2 miljoniem eiro jeb 7,3%. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi bija par 118,5 miljoniem eiro jeb 8,9% lielāki nekā pērn janvārī-jūlijā.

Konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi septiņos mēnešos saņemti gandrīz plānotajā apmērā, norādīja FM. Plāna neizpilde par 0,2% jeb 11,4 miljoniem eiro galvenokārt skaidrojama ar zemākiem UIN (mīnus 91,7 miljoni eiro) un akcīzes nodokļa (mīnus 13,8 miljoni eiro) ieņēmumiem.

FM skaidroja, ka UIN plāna neizpilde veidojas augstā iepriekš samaksātā UIN avansa maksājumu apjoma dēļ, kā rezultātā zemākas iemaksas bijušas šogad, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi no plānotā atpaliek zemāka nekā plānots naftas produktu un alkoholisko dzērienu patēriņa un tā pieauguma tempa samazināšanās dēļ. Lielāki ieņēmumi nekā plānots saņemti no IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksām, attiecīgi par 68,1 miljonu eiro un 43,1 miljonu eiro virs plānotā, kas skaidrojams ar straujāku nodarbinātības un darba samaksas pieaugumu valstī. PVN ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti plānotajā apmērā.

Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir izpildīts par 111,4% jeb 41,7 miljoniem eiro virs plāna. Lielāki ieņēmumi saņemti no publiskajām kapitālsabiedrībām par valsts kapitāla izmantošanu (29,3 miljoni eiro) un no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas (9,4 miljoni eiro), bet zemāki bijuši ieņēmumi no naudas sodiem un sankcijām (mīnus 5,2 miljoni eiro). Tāpat iepriekš neplānoti 9,1 miljons eiro saņemti kā eiroobligāciju papildemisijas prēmijas maksājums, ko ar savu darbību nodrošinājusi Valsts kase. Papildemisijas prēmija atbilstoši EKS 2010 netiks pilnā apjomā atzīta vispārējās valdības ieņēmumos, jo pēc būtības ir finansēšanas darījums.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pirmajos septiņos mēnešos šogad palielinājušies par 380 miljoniem eiro jeb 6,5% un veidoja 6,2 miljardus eiro. Izdevumi atlīdzībai (1,496 miljardi eiro) kopbudžetā palielinājušies par 106,5 miljoniem eiro jeb 7,7%. To pieaugumu FM skaidro ar vienreizēja pabalsta izmaksu šā gada janvārī un februārī iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši likumam jāizmaksā pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Tāpat izdevumu palielināšanās atlīdzībai vērojama pašvaldību un atvasināto publisko personu (pamatā augstskolās) budžeta līmenī, kā arī atlīdzības izdevumiem pieaugot aizsardzības resorā.

Kapitālie izdevumi kopbudžetā (524,2 miljoni eiro) šā gada septiņos mēnešos bija par 86,3 miljoniem eiro jeb 19,7% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, ko pamatā ietekmē augstāki izdevumi pašvaldību budžetā, īpaši ES fondu projektiem, gan arī Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Šā gada septiņos mēnešos nozīmīgi palielinājušies izdevumi iemaksām ES budžetā, kas bija par 53,4 miljoniem eiro jeb 39,4% augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 189,3 miljonus eiro. Izdevumu palielinājums saistīts ar nepieciešamību šā gada sākumā visām dalībvalstīm ES budžetā iemaksāt lielāku daļu iemaksu apjoma, skaidroja FM.

Pensiju un sociālo pabalstu izdevumi kopbudžetā palielinājušies par 96 miljoniem eiro jeb 5,5% un sasniedza 1,85 miljardu eiro. Izdevumi pensijām šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija par 52,2 miljoniem eiro jeb 4,4% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā. FM norādīja, ka straujāks pensiju izdevumu pieaugums sagaidāms pēc oktobrī plānotās pensiju indeksācijas, kas būs lielākā pēdējo gadu laikā ņemot vērā lielāku indeksu, kas tiks piemērots ne tikai pensijām, bet arī pensiju piemaksām.

Pārējo pabalstu izdevumi kopbudžetā janvārī-jūlijā bijuši par 43,8 miljoniem eiro jeb 7,8% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp par 6,5 miljoniem eiro jeb 9,5% palielinājušies izdevumi bezdarbnieku pabalstiem. Izdevumu pieaugumu bezdarbnieku pabalstiem ietekmēja straujš vidējās apdrošināšanas iemaksu algas palielinājums.

Šogad septiņos mēnešos nozīmīgi palielinājušies izdevumi slimības pabalstiem, kam vērojams 19,7 miljonu eiro jeb 19,8% pieaugums. Būtiskāko daļu atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem veido izdevumi par vispārējā gadījuma saslimšanām, kur tie pirmajos septiņos mēnešos bija par 13,6 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn.

Izdevumi par slima bērna kopšanu pēc VSAA datiem veido aptuveni piektdaļu no visiem izdevumiem slimības pabalstiem, tie pārskata periodā palielinājušies par 3,3 miljoniem eiro jeb 21,8%. Izdevumi slimības pabalstiem pieaugumu ietekmēja pabalsta vidējā apmēra palielināšanās, kas ir saistīta ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kāpumu, gan arī nozīmīgs slimības pabalstu saņēmēju skaita pieaugums, īpaši ziemas mēnešos.

FM piebilda, ka pēc VSAA datiem pēdējos gados vērojams vispārējā gadījumā saslimušo personu vidējā vecuma pieaugums, ja 2016.gada pirmajā pusgadā saslimušo personu vidējais vecums bija 47,7 gadi, tad 2019.gada pirmajā pusgadā tas palielinājies līdz 48,7 gadiem. Saņēmēju vidējā vecuma palielināšanos ietekmējusi arī pensionēšanās vecuma palielināšana un attiecīgi cilvēku ilgāka palikšana darba tirgū. Tomēr, pateicoties augstākām sociālajām iemaksām, speciālā budžetā pārpalikums ir par 85,2 miljoniem eiro augstāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.