Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes nopirktajā bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā metalurģija iepriekšējā izpratnē ar visparastākās armatūras ražošanu nebūs - ja vispār būs, tad tikai ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, ražojot alumīniju, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
"Ievērojot vides prasības, tāda metalurģija tur būtu ļoti vēlama. Tādai ražošanai var pārveidot arī savulaik iepirktās krāsnis, lai visa nauda tā arī nebūtu palaista skurstenī," teica ministrs.
Nemiro atgādināja, ka "Liepājas metalurga" lielā teritorija tagad būs tikai pašvaldības un valsts pārvaldīta, jo pašvaldība Liepājas SEZ personā vienojusies par 60,6 hektāru teritorijas atpirkšanu no bankas "Citadele" un SIA "Hortus Re", lai tur realizētu savus attīstības plānus.
"Ilgu laiku bija naivas cerības, ka atgūsim savulaik Einara Repšes vadītās valdības izsniegtā lielā galvojuma summu, kas tolaik bija paredzēta metalurģijas rūpnīcas modernizācijai. Tādas cerības ir jau desmit gadus, taču nenotiek," atzina ministrs.
TVNET jau trešdien vēstīja par minēto darījumu. Daļu bijušā "Liepājas metalurga" teritorijas Liepājas SEZ iegādājusies par 2,67 miljoniem eiro.
SEZ pārvalde informēja, ka 25.septembrī Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līguma par kopumā desmit nekustamo īpašumu, tostarp, zemes, ēku, infrastruktūras objektu iegādi bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā no bankas "Citadele" un "Hortus RE".
Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.
Kā uzsvēra Lapiņš, tas ir pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums. "Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvaldes bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā ar mērķi veicināt jaunu modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu," sacīja Lapiņš
Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka Privatizācijas aģentūrai sākotnējos plānus nav izdevies realizēt un jaunus investorus nav izdevies atrast, tāpēc kādreizējā rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorija kopš 2016.gada pavasara Latvijas tautsaimniecībai vairs nav nesusi nekādu pienesumu - agrāko aptuveni 300 miljonu eiro apgrozījuma vietā tā rada pat zaudējumus valsts budžetam.
"Šīs teritorijas iegāde industriālā parka izveidei ir nozīmīgs solis un vienlaikus izaicinājums, lai to transformētu par modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā veiksmīgi strādātu un attīstītos inovatīvi uzņēmumi, radot pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un nodrošinot kvalificētas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Parakstītais līgums ir starta šāviens maratonam, kas prasīs neatlaidīgu, mērķtiecīgu un pārdomātu darbu, kurā neiztikt bez valdības izpratnes un Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistes," sacīja Sesks.
Liepājas SEZ pārvalde un Liepājas pašvaldība jau iepriekš veicinājušas vairāku industriālo parku izveidi - bijušajā gaļas kombinātā strādā Liepājas Biznesa parks ar privātu ārvalstu kapitālu, ir "UPB" un Vecās ostmalas Biznesa parks, ko izveidojuši un attīstījuši vietējie uzņēmēji, bet Karostas Industriālajā parkā un Dūņu/Meldru ielas uzņēmējdarbības teritorijā top jaunas rūpnīcas.
Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas SEZ pārvalde un "FeLM" pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu "KVV Liepājas metalurga" vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.
Tāpat vēstīts, ka lielāko vēl nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" aktīvu - elektrotēraudkausēšanas krāsni - ir pārņēmis "FeLM".
Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" pērn martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Savukārt pērn "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole tika atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.
AS "KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.
