Lietuva pieciem starptautiskiem pārtikas ražotājiem lūdz paskaidrojumus par produktu sastāva atšķirībām

Veikals. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Lietuvas valdība pieciem starptautiskiem pārtikas ražotājiem lūgusi izskaidrot, kādēļ to produkti, kas piegādāti Lietuvas tirgum, pēc sastāva ir atšķirīgi no tāda paša zīmola produktiem, kas tiek pārdoti citviet Eiropas Savienībā. 

Lietuvas tieslietu ministra vietniece Irma Gudžjūnaite paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīja, ka gadījumā, ja kompāniju skaidrojums nebūs pietiekami pārliecinošs, Lietuva varētu sākt izmeklēšanu par iespējamu negodīgu komercpraksi. Par tādu pārkāpumu draud naudas sods līdz 100 000 eiro. 

"Mēs esam atlasījuši konkrētus produktus, un esam lūguši to ražotājiem izskaidrot, kādēļ noteiktu preču sastāvs Lietuvā atšķiras no sastāva citās Eiropas Savienības dalībvalstīs," viņa paskaidroja. 

Produkti atlasīti, ņemot vērā iespējamās kaitīgās sastāvdaļas, piemēram, palmu eļļu, kā arī produktu popularitāti un citus faktorus. 

Kompānijām, kuru nosaukumi netiek atklāti, līdz oktobra beigām savas atbildes uz Lietuvas institūciju jautājumiem jāiesniedz Valsts patērētāju tiesību aizsardzības pārvaldē. 

Lietuva ir viena no valstīm, kas aktīvi iesaistās cīņā pret atšķirīgas kvalitātes produktu piedāvāšanu dažādos tirgos. 

Eiropas Komisija (EK) jūnijā publicēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pagājušā gada beigās veiktas pārtikas produktu testēšanas kampaņas rezultātus, kuri neapstiprina pieņēmumu, ka viena zīmola produktiem, kuri tiek pārdoti Austrumeiropā, būtu zemāka kvalitāte nekā tāda paša zīmola produktiem, kuri tiek piedāvāti pircējiem Rietumeiropā.

Pētījumā konstatēts, ka dažiem produktiem ir vienāds vai līdzīgs zīmols un iepakojums, bet atšķirīgs sastāvs, taču šīs atšķirības nevar sagrupēt pēc ģeogrāfiskā principa, norādīts EK paziņojumā.

Noskaidrots, ka vairumā gadījumu produktu sastāvs bija atbilstošs to noformējumam: 23% produktu bija identiska iepakojuma priekšpuse un identisks sastāvs, savukārt 27% produktu sastāvs dažādās ES valstīs atšķīrās, bet uz šīm atšķirībām norādīja atšķirīga iepakojuma priekšpuse.

Savukārt 9% produktu, kuri visā ES tiek piedāvāti kā viens un tas pats produkts, bija atšķirīgs sastāvs: to iepakojuma priekšpuse bija identiska, bet sastāvs — atšķirīgs.

Vēl 22% produktu ar līdzīgu noformējumu bija atšķirīgs sastāvs: to iepakojuma priekšpuse bija identiska, taču sastāvs — atšķirīgs.

Uz augšu