LSDSP: Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī "oligarhu" ziedojumus

FOTO: Paula Čurkste / LETA

Grozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums "iekonservēt" pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Tā uzskata Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs Jānis Dinevičs. Politiķis ir pārliecināts, ka jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.

"Pati par sevi ideja finansēt politiskās partijas no valsts budžeta nav peļama. Un ir arī saprotami tie mērķi, ko ar šādu likumprojektu valdība cenšas panākt. Tomēr ir jārēķinās, ka demokrātijas procesus valstī tas neveicinās, jo ikvienam domājošam cilvēkam rodas jautājums, kur mazajām partijām ņemt līdzekļus, lai pārvarētu nozīmēto 2% barjeru un kļūtu par lielākiem politiskiem spēkiem," LSDSP nostāju skaidro politiķis.

Dinevičs norāda, ka "visa Latvijas jaunāko laiku vēsture pierāda vienu, proti, politiskie spēki mūsu valstī mainās. Nepārtraukti rodas jaunas partijas un politiskās apvienības. Turklāt vismaz divas no pašreizējām valdības koalīciju veidojošajām partijām arī ir tieši tādas. Attiecīgi būtu naivi iedomāties, ka šīs partijas būs mūžīgas un to vietā nenāks citas."

"Jautājums par korupciju, ko šķietami mēģina risināt ar šo likumprojektu, arī neiztur kritiku, jo tas, ka partijas saņems finansējumu no valsts, nebūt nenozīmē, ka pazudīs korupcija. Gluži otrādi, varas partijām finanšu līdzekļus nevajadzēs vairs novirzīt savu partijas aparātu uzturēšanai un koruptīvās shēmas kļūs vēl nekontrolējamākas. Nebūs vairs redzams, no kuras puses līdzekļi ieplūst partiju kasēs un šķietamā "caurskatāmība" visdrīzāk kļūs par kārtējo miglu sabiedrības acīs," uzver LSDSP priekšsēdētājs.

Dinevičs neredz mazajām partijām citu ceļu, kā vien vērsties pie uzņēmējiem un citām interešu grupām, kas varētu šīs partijas atbalstīt: "Šobrīd arī mūsu partijā notiek lielas pārmaiņas un, lai arī ilgi politiskajā arēnā esam bijuši ļoti pieticīgi, situācija ir radikāli mainījusies. Ir atnākuši jauni cilvēki, kas grib un prot strādāt, un attiecīgi veidojas jauna komanda. Es saskatu tajā lielu perspektīvu, tāpēc mēs nopietni domājam par finansējuma piesaisti, lai varētu piešķirt partijai jaunu tēlu un LSDSP varētu pilnvērtīgi startēt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Pagaidām vēl nezinu, kā rīkosies mūsu partija, jo to lemsim kopā ar kolēģiem, bet ir pilnīgi skaidrs, ka pie šādas partiju finansēšanas kārtības mazās partijas būs spiestas pieņemt arī "oligarhu" ziedojumus un cita veida palīdzību. Ja šādi piedāvājumi, protams, tiks izteikti."

Jau vēstīts, ka valdība aizvadītajā otrdienā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredzēti, lai mazinātu partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā tiks samazināts fizisko personu ziedojumu, biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais limits - no 50 līdz 12 minimālajām mēnešalgām, proti, no 21 500 eiro līdz 5160 eiro.

Likumprojekts arī paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju - 4,5 eiro par katru iegūto balsi, kā arī 0,5 eiro par katru iegūto balsi pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 

Politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, papildus piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro katru gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Likumprojekts nosaka, ka kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro. 

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības, kas ilgākas par 90 dienām.

13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk - 800 000 eiro - pienāksies partijai "Saskaņa", bet vismazāk partijai "Jaunā Vienotība" (JV), kura varētu saņemt 416 535 eiro.

TM veiktie provizoriskie aprēķini liecina, ka "Saskaņa" 2020.gadā saņems 800 000 eiro, "KPV LV" - 643 369 eiro, "Jaunā konservatīvā partija" - 626 420 eiro, partiju apvienība "Attīstība/Par!" - 586 964 eiro, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība - 489 163 eiro, bet JV - 416 535 eiro.

No Saeimā neievēlētajām partijām visvairāk saņemtu "Latvijas reģionu apvienība" - 169 371 eiro, tai seko "Latvijas Krievu savienība" ar 136 336 eiro, bet sarakstu noslēdz "Progresīvie", kam 2020.gadā pienāktos 106 203 eiro.

Uz augšu