Būvniecības nozares ģenerālvienošanās, kas stāsies spēkā svētdien, 3.novembrī, pozitīvo ietekmi uzreiz sajutīs vismaz 30 000 būvniecības nozarē strādājošo, viņu algai pieaugot no 430 eiro līdz 780 eiro mēnesī, piektdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece.
Viņa atgādināja, ka ģenerālvienošanās paredz minimālo algu būvniecībā 780 eiro apmērā un stundas likmi 4,67 eiro, turklāt kvalificētiem darbiniekiem paredzēta arī 5% piemaksa. Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē aizstās Latvijā noteikto minimālo algu, kas ir 430 eiro. Ģenerālvienošanās pārejas periods ilgs līdz 2020.gada 3.maijam, un šajā periodā darbiniekiem drīkstēs maksāt minimālo algu 650 eiro apmērā mēnesī. Savukārt studējošiem darbiniekiem pirmos sešus mēnešus darba samaksa varēs tikt noteikta 70% apmērā no paredzētā minimuma.
Šobrīd minimālo algu, proti, 430 eiro, saņemt apmēram 30 000 no kopumā būvniecībā nodarbinātajiem apmēram 50 000 darbinieku.
Bļodniece pauda, ka ģenerālvienošanās kopā ar minimālo stundas likmi un elektronisko darba uzskaiti ir efektīvākais veids kā izskaust ēnu ekonomiku - ģenerālvienošanās veicinās godīgāku konkurenci, mazinās dempingu uz nodokļu un sociālo iemaksu rēķina, kā arī nodrošinās sociālās garantijas darbiniekiem.
Ģenerālvienošanos parakstījuši Latvijas būvniecības arodbiedrība un vairāk nekā 50% būvniecības nozares darba devēju. Tie ir 313 uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 727 miljoni eiro jeb 51% no nozares kopējā apgrozījuma. Ģenerālvienošanās attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri to nav parakstījuši.
Bļodniece pauda cerību, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) kontrolēs, lai visi būvniecības uzņēmumi vienošanos ievēro.
Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) piektdien žurnālistiem pauda prieku, ka nozare pati ir izrādījusi iniciatīvu pašnoregulēties. "Pati nozare ir vēlējusies sakārtoties un iziet no pelēkās ekonomikas. Virziens attiecībā uz pašnoregulēšanos ir pareizs. Un tas ir radījis arī citās nozarēs vēlmi sakārtot sistēmu un godīgi maksāt nodokļus. Nozares pašiniciatīva ir ļoti apsveicama. Un mēs sagaidām, ka nākotnē šādas ģenerālvienošanās varētu tikt attīstītas arī citās nozarēs," teica ministrs.
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Dunskis atzīmēja, ka ģenerālvienošanās stāšanās spēkā būs jauna perioda sākums gan būvniecībā, gan visā tautsaimniecībā kopumā, un pauda prieku, ka tā noteiks minimālās prasības nozarē. Viņš arī aicināja jebkuru, kurš zina par kādu, kas neievēro šo ģenerālvienošanos, ziņot, jo tikai visiem esot godīgiem, tā darbosies.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa atzīmēja, ka šāda ģenerālvienošanās ir labs pamats visai Latvijas tautsaimniecības attīstībai. "Cerams, ka drīz varēsim runāt par jaunām vienošanām gan restorānu nozarē, gan pasta nozarē.
Noslēgtā ģenerālvienošanās parāda attieksmi," viņa sacīja.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka ģenerālvienošanās stāšanās spēkā ir svētki gan nozarei, gan tautsaimniecībai kopumā. Pēc viņas teiktā, ieguvēji būs visi - darba devēji iegūs godīgu konkurenci, darbinieki iegūs sociālās garantijas un algas pieaugumu, bet valsts iegūs pašregulāciju nozarē, kas atstāj vairāk līdzekļu citām jomām.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs norādīja, ka ģenerālvienošanās veicinās kvalificēta darbaspēka piesaisti un mainīs pieprasījumu no lētākā darbaspēka uz kvalitatīvāko.
Jau vēstīts, ka būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā būvuzņēmēju parakstu vākšana sākās 2018.gada 10.maijā. Paralēli Saeimā tika skatīti grozījumi Darba likumā, paredzot iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.
Pēc tam, kad iepriekšējā Saeima minēto grozījumu apstiprināja, Valsts prezidents to atgrieza otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti grozījums tagadējā Saeimā tika apstiprināts šogad 28.martā. Grozījumi pieņemti ar precizējumu, ka nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākajai nekā valstī noteiktajai.
Ģenerālvienošanās īstenošanu virzīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.
