Ilgus gadus trijās Eiropas valstīs atsevišķu banku īpašnieki īstenojuši efektīvu shēmu, kas viņiem ļāvis faktiski nozagt aktīvus pašu bankām un izvest no valstīm lielu naudas apjomu. Shēmu palīdzēja īstenot banka Vīnē - “Meinl Bank”, kas pagājušajā nedēļā zaudēja licenci. Shēmā ir iesaistītas arī “Latvijas Krājbankas” bijušās amatpersonas, izpētījis Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekts (OCCRP), sadarbībā ar saviem partneriem Austrijā.

Simtiem miljonu eiro tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Ukrainas, tādējādi radot ievērojamus iztrūkumus valstu budžetos un atstājot banku kreditorus tukšām rokām.

Kā liecina OCCRP un tā Austrijas partneru – žurnāla “profil” un ORF pusgadu ilgusī izmeklēšana, noziedzīgās shēmas centrā bija “Meinl Bank”, kas riskēja un sāka darboties nekustamo īpašumu jomā. Tas gan bankai neatmaksājās, bet banka nepadevās un pievērsās citam “biznesam” - palīdzot baņķieriem no Austrumeiropas nelegāli pārvest aktīvus no pašu institūcijām. Jaunais “bizness” izrādījās pietiekami ienesīgs, lai noturētu “Meinl Bank” “virs ūdens”. Tomēr pašlaik banka, kas ieguvusi “Anglo Austrian AAB Bank” nosaukumu, būs spiesta maksāt ļoti augstu cenu.

Šī gada 15. novembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja par Vīnē esošās bankas licences atsaukšanu.

““Meinl” licence tika atsaukta, ņemot vērā bankas vēsturi un pastāvīgos noteikumu pārkāpumus, kas veikti pēdējo gadu laikā,” sacīja Austrijas Finanšu tirgus uzraudzības iestādes vadītājs Helmuts Etls.

Savā ziņojumā OCCRP banka norādīja, ka pauž nožēlu par licences zaudēšanu un piebilda, ka šāds solis nebija nepieciešams.

“ECB lēmums neko nemaina – mēs turpināsim darbu pie aiziešanas no banku sektora, kā iepriekš plānots,” teikts “Anglo Austrian AAB Bank” paziņojumā, kurā piebilsts, ka pašlaik ir uzsākts darbs arī pie “atsevišķu juridisku soļu izvērtēšanas”.

Četru valstu varasiestādes ir apstiprinājušas, ka ir uzsākta kriminālizmeklēšana par operācijām, kuras “Meinl Bank” palīdzēja īstenot laikā no 2011. līdz 2015. gadam, kad simtiem miljonu dolāru un eiro no citām bankām plūda caur “Meinl Bank” kontiem, pirms nauda pazuda dažādu ārzonu uzņēmumos.

OCCRP un tā partneru veiktajā izmeklēšanā atrasti pierādījumi, ka “Meinl Bank” palīdzējusi Ukrainas, Lietuvas un Latvijas baņķieriem apiet noteikumus un aizliegumus, kas ļāva banku darboņiem no savām bankām pārcelt milzīgas naudas summas īsi pirms viņu vadīto finanšu iestāžu sabrukuma.

“Jūs jau zinājāt, ka klients patiesībā ir viltota kompānija, čaulas kompānija, kas ārzemēs tērē naudu… Un viņi to zināja! “Meinl Bank” izlikās neko nezinām un nekad nevienu par šīm shēmām neinformēja,'' nesen intervijā sacīja bijusī Ukrainas centrālās bankas vadītāja Valērija Gontareva. Savukārt “Meinl Bank” savā paziņojumā noraidīja Gontarevas apgalvojumus vēršot uzmanību, ka viņai pašai ir problēmas ar likumu.

"Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, Gontareva pati vairs nevar ieceļot Ukrainā. Viņas dzīvokli septembrī tika veikta kratīšana, un Gontareva šobrīd viņa tiek turēta aizdomās par liela apjoma naudas atmazgāšanu gan bijušā prezidenta Viktora Janukoviča labā, gan Petro Porošenko labā," norādīja banka.

“Ir dīvaini izmantot personu ar sliktu reputāciju kā pierādījumu iespējamai “Anglo Austrian Bank” nepareizai rīcībai,” teikts bankas ziņojumā.

Gontareva pirmdien paziņoja, ka neredz iemeslu reaģēt uz Austrijas bankas apsūdzībām.

"Kas ir “Meinl Bank”, lai viņi pret mani izvirzītu apsūdzības?" Viņa bankas komentārus nodēvēja par "muļķīgu joku".

Dažādi aizdevumi

Vīnes bankas darbībā tika izmantots starptautiska finansējuma veids, kurā tika izsniegti aizdevumi, izmantojot korespondentkontus, ko citas bankas bija izveidojušas “Meinl Bank”. Šāda veida kontus parasti izmanto, lai atvieglotu starptautisko tirdzniecību un vienkāršāk veiktu maksājumus dažādās valūtās. Tomēr “Meinl Bank” gadījumā daži konti tika izveidoti, lai dotu labumu banku īpašniekiem.

Noskaidrots, ka shēma ir šāda: bankas tādās vietās kā Ukraina, varētu garantēt aizdevumu caur “Meinl Bank”, kas paredzēts ārzonas uzņēmumam, kam ir nepārskatāmi īpašumi vai pat tieša saite ar banku īpašniekiem. Tad “aizņēmējs”, respektīvi, ārzonas uzņēmums varētu paziņot par maksātnespēju, mudinot “Meinl Bank” izmaksāt garantijas maksājumu. Tādējādi banku īpašnieki ar ārzonas uzņēmumu palīdzību garantijas maksājumā varētu atgūt naudu, kā izcelsme ir no viņu pašu bankām.

Lai apmaksātu garantijas rēķinu, tam bija nepieciešami arī parasti bankas klienti, kā arī valstis ar noguldījumu garantiju sistēmām. Līdzīgu shēmu dēļ smagi cieta Ukraina, kur 2014. un 2015. gadā aptuveni 100 bankas nonāca valsts uzraudzībā un tika slēgtas apšaubāmas grāmatvedības prakses dēļ, kā arī aizdomās par naudas atmazgāšanu.

Ukrainas Noguldījumu garantiju fonds lēš, ka kopumā 14 bankas izmantojušas atbilstošus kontus “Meinl Bank”, lai novirzītu 385,6 miljonus ASV dolāru un 75,7 miljonus eiro uz ārzonu kontiem, kas no valsts budžeta pazuda Ukrainas finanšu krīzes laikā.

Tikmēr Lietuvas un Latvijas bankas zaudējušas aptuveni 54 miljonus eiro, kas vēlāk nonāca ārzonu kontos, izmantojot “Meinl Bank” pakalpojumus.

Kamēr Ukrainas bankas zaudēja vairāk naudas, Baltijas valstu bankas spēja parādīt, kā darbojusies Vīnē esošās bankas īstenotā shēma.

Bijušā Krājbankas līdzīpašnieka loma

2011. gada 16. decembrī krievu baņķieris Vladimirs Antonovs, viņš arī “Latvijas Krājbankas” bijušais līdzīpašnieks, ieradās Londonas Vestminsteras tiesā, lai pārsūdzētu lēmumu par izdošanu Lietuvai. Tur viņš bija apsūdzēts par savas bankas aktīvu izsaimniekošanu.

Dažas nedēļas iepriekš “Meinl Bank” bija palīdzējusi Antonovam izņemt apmēram 11 miljonus eiro no “Snoras” bankas, kas iegūti ar aizdevumu palīdzību viņa Belizas čaulas uzņēmumam “Melfa Group”. Tas notika pēc tam, kad Lietuvas Banka aizliedza izsniegt jebkāda veida aizdevumus Antonovam vai viņa biznesam.

Dokumentos redzams, ka “Meinl Bank” palīdzējusi Antonovam pārvest līdzekļus “Melfa Group” no divām citām viņam piederošajām bankām - “Krājbankas” Latvijā un “Konversbank” (vēlāk “City Commerce Bank”) Ukrainā.

Izmantojot “Meinl Bank”, Antonovs novirzīja savam ārzonas uzņēmumam aptuveni 113 miljonus eiro, liecina žurnāla “profil” un OCCRP iegūtie dokumenti.

Viens no Antonova hobijiem bija aizraušanās ar ātrām automašīnām, kuru vidū bija arī ļoti dārgās “Spyker” sporta automašīnas. Šie automobiļi Antonovam piederēja ar viņa banku starpniecību, kā arī ar ieguldījumiem Nīderlandes sporta automašīnu ražošanas uzņēmumā. Viņa vadītā “Snoras” banka 2010. gadā pārsteidza “Formula-1” pasauli, kļūstot par “Renault” F1 komandas sponsoru.

Tomēr tajā laikā neviens vēl nezināja, ka Antonova banku impērija tuvojas savam noslēgumam. Gan “Snoras”, gan “Latvijas Krājbanka” bankrotēja jau nākamā gada beigās.

Pirms 2011. gada notikumiem “Snoras” banka varēja baudīja labas attiecības ar Lietuvas regulatoriem. Centrālās bankas uzraudzības dienesta vadītāja Kazimira Ramona meita bija “Snoras” bankas darbiniece. Turklāt, Ramons piedalījās Antonova Lietuvas biznesa partnera dēla kāzās. Vēlāk, neilgi pēc “Snoras” bankas sabrukuma, Ramons tika atbrīvots no amata, kā arī tika notiesāts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tiesa, pērn viņš apelācijas kārtībā tika attaisnots.

Tieši Ramona uzraudzībā Lietuvas centrālā banka pastiprināja savu uzraudzību pār “Snoras” banku.

“Lietuvas Banka piemēroja sankcijas “Snoras” bankai jau 2011. gada janvārī, aizliedzot tai izsniegt aizdevumus galvenajiem akcionāriem un viņu kontrolē esošajiem uzņēmumiem, jo ​​”Snoras” nespēja pienācīgi novērtēt kredītriskus, ko tā bija uzņēmusies,” sacīja bijušais Lietuvas Bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis.

“Snoras” meitasuzņēmumam “Latvijas Krājbankai” bija līdzīgi aizdevumu limiti.

“Bija noteikts aizliegums, ko iepriekš bija noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Nerezidentu kompānijām, piemēram, Antonova “Melfa Group” bija aizliegts izsniegt aizdevumus,” OCCRP sacīja Latvijas prokurors Igors Gerasimins.

Tad Antonovs vērsās “Meinl Bank”, lai palīdzētu izvest naudu no viņa bankrotējošajām bankām, liecina “profil” iegūtie dokumenti.

Vienkāršs plāns

2011. gada jūlijā Vladimira Antonova tēvs Aleksandrs, kurš bija arī “Snoras” bankas uzraudzības padomes loceklis, apmeklēja Vīni, lai tiktos ar “Meinl Bank” priekšsēdētāja vietniekiem Pēteru Vaincirlu un Jākobu Mitbraitu, kurš pārstāvēja “Meinl Bank” nodaļu darījumiem ar Krieviju.

Saskaņā ar Austrijas tiesas lēmumu, Aleksandrs Antonovs “sarunās ir norādījis uz savu interesi par kāda aizdevuma darījumu, kurā “Meinl Bank” darbotos kā pilnvarotā puse” ar “Antonovu ģimenes īpašumā vai kontrolē esošajām bankām”, kas ir atbildīgas par parādu atmaksu.

Vladimirs Antonovs un “Latvijas Krājbankas” valdes loceklis Mārtiņš Zalāns pēc mēneša paši devās uz “Meinl Bank” Vīnē. Tur baņķieri vienojās izveidot aizdevumu mehānismu, kuru Antonovs izmantoja, lai novirzītu aktīvus no savām pārējām Austrumeiropas bankām.

Plāns, kā vēlāk aprakstīja banku regulatori un pati “Meinl Bank”, bija vienkāršs: “Meinl Bank” sniedza aizdevumus Antonova “Melfa Group”, ko nodrošināja paša Antonova banku noguldījumi - 11 miljoni eiro no “Snoras”, 43 miljoni eiro no “Krājbankas”, tāpat arī tika pievienoti 59,3 miljoni eiro no Ukrainas “Konversbank”.

Lietuvā un Latvijā baņķieriem faktiski sākās cīņa pret laiku. Dažas nedēļas pēc tam, kad “Meinl Bank” aizdevuma nauda sasniedza “Melfa Group”, Lietuva nacionalizēja Antonovam piederošo “Snoras” banku. Drīz pēc tam tika piedzīvots arī “Krājbankas” krahs. Abām bankām tika noteikta bankrota administrācija, taču tas notika par vēlu.

Tā kā “Melfa Group” neizdevās atmaksāt aizdevumus, “Meinl Bank” paturēja 54 miljonus eiro, ko noguldīja “Snoras” un “Krājbanka”.

Vēlāk, 2014. gada novembrī, kad sabruka “Konversbank”, tika atkārtota tā pati shēma - “Meinl Bank” atsauca 59,3 miljonus eiro no korespondentkonta, atsaucoties uz “Melfa Group” pārkāpumiem līgumsaistībās.

Tikmēr “Snoras” likvidators iesūdzēja tiesā “Meinl Bank”, pieprasot no tās 11 miljonu eiro atmaksu. “Meinl Bank” ierosināja lietu Austrijas Tirdzniecības palātas Vīnes Starptautiskajā arbitrāžas centrā (VIAC) - un cieta graujošu sakāvi. Arbitrāžas centrs darījumus ar “Meinl Bank” nodēvēja par “apšaubāmiem” un “amorāliem”, pasludinot par spēkā neesošiem līgumus starp “Meinl Bank” un “Melfa Group”.

Vecie paradumi

"Bankas galvenie akcionāri izveidoja un ieviesa shēmas, kas palīdzēja apiet šīs sankcijas pret aizdevumiem Antonovam, un tika atrasts veids, kā aizdot bankas līdzekļus to kontrolē esošajiem uzņēmumiem," sacīja Valvonis.

Banka un tās akcionāri neziņoja Lietuvas Bankai par šādām nelikumīgām operācijām, ieskaitot operācijas ar “Meinl Bank” un “Melfa Group". Latvijas varasiestādes paziņoja, ka naudas kustība Krājbankā plūsma vien sastādīja 90 miljonus eiro vien, un “Meinl Bank” palīdzēja Antonovam gandrīz pusi no šīs summas novirzīt “Melfa Group”, izmantojot divus aizdevumus, kuru kopsumma bija 43 miljoni eiro. Atlikums tika novirzīts pa citiem kanāliem.

“Es varu apstiprināt, ka šie darījumi ir iekļauti krimināllietā pret Antonovu.” OCCRP sacīja prokurors Gerasimins.

Lietuva apsūdzējusi Antonovu par “Snoras” bankas izlaupīšanu daudz lielākā mērogā – tiek runāts par aptuveni 500 miljoniem eiro. Šī krimināllieta tika nodota tiesai janvārī, un Antonovam vēl tikai būs jāstājas tiesas priekšā par viņam izvirzītajām apsūdzībām. Baņķieris zaudēja lietu par viņa izdošanu Lietuvai. Tomēr Antonovs un viņa lietuviešu partneris Raimonds Baranausks pēc tiesas lēmuma aizbēga uz Krieviju.

Turpmākie Lietuvas centieni sasniegt Antonovu ir bijuši bez rezultātiem. Tiesa, Antonovs pašlaik nebauda atrašanos brīvībā - viņš izcieš 30 mēnešu cietumsodu Krievijā, kur martā atzina savu vainu līdzīgas aizdevuma shēmas īstenošanā, kad tika novirzīta nauda no Sanktpēterburgā bāzētās “Sovetsky Bank” uz kādu fiktīvu uzņēmumu.

Viņa advokāts “Sovetsky” lietā Igors Rešetņikovs sacīja OCCRP, ka viņam nav iespējas cietumā sazināties ar Antonovu, lai saņemtu komentārus.

Savukārt bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, kurš pavadīja kopā ar Antonovu devās uz Vīni, lai tiktos ar “Meinl Bank” vadītājiem, neatbildēja uz pieprasījumiem sniegt komentārus.

Slikti un neglīti

Austrijas izdevums “profil” 2015. gadā vēstīja, ka “Meinl Bank” ir guvusi aptuveni 20% peļņu no kopējā aizdomīgo aizdevumu apjoma, kas notika laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam.

Darījumi turpinājās līdz 2015. gadam, kad Ukrainas Centrālā banka tos apturēja un Austrijas Finanšu tirgus pārvalde, rīkojoties pēc Ukrainas varasiestāžu sniegtās informācijas, lika veikt “Meinl Bank” grāmatvedības revīziju.

Ukrainas varasiestādes apgalvo, ka Antonova vadītā “Konversbank” tika izlaupīta pēc shēmas, kas bija gandrīz identiska tai, kuru izmantoja “Snoras” un “Krājbanka”. Saskaņā ar 2018. gada tiesas lēmumu, “Melfa Group” 2011. gadā no “Meinl Bank” saņēma vairākus aizdevumus, kurus nodrošināja “Konversbank”.

Tajā pašā gadā, vien dažas dienas pēc “Snoras” sabrukuma, Antonovs pārdeva banku privātiem ieguldītājiem. “Konversbank” spēja noturēties virs ūdens vēl trīs gadus un nonāca valsts pārvaldībā 2014. gada beigās. Pēc “Konversbank” sabrukuma, “Melfa Group” nespēja atmaksāt aizdevumu “Meinl Bank”, kas 2015. gada decembrī no “Konversbank” korespondentkonta pārņēma 59,3 miljonus eiro.

Valērija Gontareva tajā laikā bija Ukrainas centrālās bankas vadītāja. Viņa sacīja, ka savstarpējās shēmas starp bankām ir izplatītas un ārvalstu bankas tika izmantotas, lai faktiski izsūknētu naudu no Ukrainas banku sistēmas. “Meinl Bank” šajā procesā bija “tāda veida darījumu līderis”.

“Mana ikdienas rutīna bija pārbaudīt Ukrainas banku korespondentkontus,” sacīja viņa intervijā Londonā, kur tagad strādā.

"Es nekavējoties atzinu, ka aptuveni puse Ukrainas banku sistēmas bija absolūti fiktīva un mākslīga. Tam kā pierādījums bija Ukrainas banku korespondentkonti absolūti dīvainās bankās, un starp šīm absolūti bankām bija arī Austrijas “Meinl Bank”,” sacīja Gontareva.

Atsevišķi darījumi bija paredzēti, lai apmuļķotu banku regulatorus, sacīja Gontareva. Izmantojot korespondentkontus, nauda tika nosūtīta čaulas uzņēmumiem, bet pēc tam tā tika atgriezta bankā, lai finanšu iestāde izskatītos stabilāka. Taču daļa naudas atstāja bankas uz neatgriešanos.

Gontareva teica, ka viņa vairākkārt vērsusies pie Austrijas regulatoriem, cenšoties panākt, lai viņi kaut ko darītu saistībā ar “Meinl Bank”. Tagad “Anglo Austrian Bank” amatpersonas ir atteikušās atklāt sīkāku informāciju par visiem darījumiem, atsaucoties uz Austrijas likumiem, kas paredz banku darbības slepenību. Viņi arī nolieguši jebkādu nepareizu darbību, vainojot regulatoru rīcību nenoteiktā politiskā sazvērestībā.

"Šie notikumi risinājās pirms vairākiem gadiem, un tiem ir maz sakara ar biznesa modeli, ar kuru banka šodien darbojas," teikts bankas paziņojumā. “Šāda veida biznesu veica daudzas Austrijas bankas, dažreiz pat ar ievērojami lielākām summām, nekā “Meinl Bank”. Austrijas regulators bija detalizēti informēts gadiem ilgi, bet “Anglo Austrian Bank” pārtrauca šāda veida darījumus pirms vairākiem gadiem,” teikts bankas ziņojumā.

Uz jautājumiem par Vīnē notiekošo kriminālizmeklēšanu, bankas pārstāvji sacīja, ka ir saņemts Ukrainas varasiestāžu apstiprinājums, ka pret “Anglo Austrian Bank” un tās pašreizējiem vai bijušajiem darbiniekiem vai struktūrām netiek veikta izmeklēšana.

Nezināmu iemeslu dēļ Austrijas centrālā prokuratūra ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošanā veic tiesvedību pret vairākām personām, dažas no tām ir no Ukrainas, pret kurām Ukraina pati neveic tiesvedību.

Austrijas Finanšu tirgus pārvaldes pārstāvis Klauss Grubelniks sacīja, ka viņa aģentūra centīgi rīkojusies pēc Gontarevas sniegtās informācijas. "Pats par sevi saprotams, ka Austrijas regulators nekavējoties izmeklēja informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem un konsekventi tika veiktas dažādas darbības," sacīja Grubelniks.

“2015. gadā mēs nekavējoties apsekojām, kuras Austrijas bankas piedāvā tiešos darījumus, un kāds bija to apjoms. Mēs savā revīzijā koncentrējāmies uz savstarpējiem darījumiem starp bankām un pārbaudījām atbilstību likumības pārbaužu prasībām naudas atmazgāšanas novēršanai. Vienā no bankām (iespējams, ka Grubelniks atsaucas uz “Meinl Bank”) tika pārbaudīts pat viss kopējais portfelis,” teica Grubelniks.

Grubelniks uzsver, ka Austrijas regulators ir piemērojis visaugstākos sodus tā pastāvēšanas vēsturē. Sodi noteikti, lai tiktu izpildīti visi nepieciešamie pasākumi naudas atmazgāšanas novēršanai. Regulators ir piespiedis banku direktorus atkāpties no amata vai atcelt no tiem.

“Mēs arī nevairāmies no galējo līdzekļu pielietošanas, kas ir banku izslēgšana no tirgus,” teica Grubelniks.

Vairāk nekā septiņus gadus pēc “Snoras” sabrukuma, Lietuvas likumsargi ir noslēguši izmeklēšanu par iespējamo naudas piesavināšanos lielos apmēros. Janvārī izmeklētāji šo lietu nosūtīja tiesām - ar nelielu cerību ieraudzīt bijušo baņķieri Antonovu tiesas sēdēs.

Lietuvā Antonovs un Baranausks tiek apsūdzēti par piesavināšanos aptuveni 500 miljonu eiro apmērā. “Melfa Group” un “Meinl Bank” ir krimināllietas sastāvdaļa, OCCRP apstiprināja Lietuvas Ģenerālprokuratūras birojs. Ukrainā un Latvijā turpinās līdzīgs kriminālprocess saistībā ar “Meinl Bank” veiktajiem darījumiem.

Tikmēr valstīm, kuras uzņēma bēguļojošo baņķieru uzņēmumus, ir jātiek galā ar Antonova kritušās impērijas drupām. “Snoras” maksātnespējas administrācijas vadītājs Gintars Adomonis lēš, ka banka joprojām ir parādā Lietuvai aptuveni 400 miljonus eiro.

Antonovs un viņa līdzgaitnieki tiek apsūdzēti arī par 90 miljonu eiro izlaupīšanu no “Krājbankas”. To noguldītāju zaudējumu segšana, kuriem bija konti bankās, kas tika izlaupītas ar “Meinl Bank” un citu Rietumvalstu banku palīdzību, Ukrainai ir izmaksājis simtiem miljonu eiro.

Kur palika “Meinl Bank”?

Pēkšņi no Austrijas pilsētu ielām pazuda “Meinl Bank” vārds, jo banka veica rebrendingu.

17. jūnijā Vīnes Tirdzniecības tiesas komercreģistrs saņēma “Meinl Bank AG” lūgumu mainīt uzņēmuma nosaukumu uz “Anglo Austrian AAB Bank AG”. Deviņas dienas vēlāk vārds “Meinl Bank” pazuda no komercreģistra.

Neilgi pēc tam, 9. jūlijā, Tirdzniecības tiesa no “Anglo Austrian Bank” saņēma paziņojumu, ka “Meinl Bank” dinastijas mantinieks, 60 gadus vecais Jūliuss Meinls ir atkāpies no bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja amata. Meinls, kurš ir bankas dibinātāja mazdēls, 25 gadus bija darbojies kā bankas vadītājs. Tomēr 2007. gada decembrī viņu iecēla par bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāju. Iemesls, kāpēc Meinls atkāpās no bankas vadītāja amata, netika atklāts publiski.

Oficiālajos paziņojumos jūnijā un augustā “Anglo Austrian Bank” paziņoja par radikālām izmaiņām savā biznesa modelī, ieskaitot biznesa daļas samazināšanu postpadomju telpā un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīs, kā arī par pilnīgu izstāšanos no kreditēšanas biznesa. Bankas vadība paziņoja, ka tā “koncentrēsies uz konsultāciju un investīciju biznesu”.

Tāpat arī bankas vizuālajā noformējumā bija manāmas izmaiņas – no tā bija pazudusi klasiski zilā krāsa, savukārt korporatīvajā dizainā parādījās kafijas brūnie toņi. Līdz radikālu identitātes maiņu, banka piedzīvoja lielākās pārmaiņas kopš tās dibināšanas 1923. gadā.

Kaut arī bankas darbību joprojām ir ietekmē Meinlu ģimene, lielākā daļa bankas akciju pieder Nīderlandes uzņēmumam “Far East”, ko atbalsta vairāki fondi, kā patiesie labuma guvēji, domājams, ir tieši Meinlu ģimenes locekļi. Savukārt bijušais bankas vadītājs Jūliuss Meinls turpina darboties ģimenes kafijas un nekustamo īpašumu biznesā.

Viņa biznesa impērijā ietilpst ekskluzīvais Vīnes restorāns “Meinl am Graben”, kurā darbojas gardēžu lielveikals. Pašlaik viņš lielākoties dzīvo nevis Austrijā, bet gan Čehijā.

Jauns biznesa virziens

Bankas jaunais biznesa modelis kļuva par risinājumu, kā atbrīvoties ar vēstures, ko pamatīgi sabojāja liela biznesa stratēģijas kļūda, kas plašāk pazīstama kā “Meinl European Land” jeb MEL. Šis biznesa projekts, kas tika kotēts Vīnes biržā 2002. gadā, sākotnēji bija plānots kā “Meinl Bank” galvenais ienākumu avots.

Lai arī “Meinl Bank” nepiederēja akcijas Džersijā bāzētā nekustamā īpašuma kompānijā, MEL tai maksāja komisijas un nodevas par pārvaldības pakalpojumiem, kapitāla palielināšanas administrēšanu, “tirgus veidošanu” un “Meinl” izmantošanu. Austrijas laikraksts “profil” vēstīja, ka laika posmā no 2003. līdz 2008. gadam “Meinl” no MEL guva aptuveni 300 miljonus eiro lielus ienākumus. Tas sastādīja vairāk nekā divas trešdaļas no bankas kopējiem ieņēmumiem šajā laika posmā.

Bet tad, kad 2007. un 2008. gadā pasaulē sākās ekonomikas lejupslīde, MEL akciju cena samazinājās, tāpat arī kritās nekustamo īpašumu vērtība.

Tūkstošiem investoru, kas zaudēja naudu, iesūdzēja tiesā “Meinl Bank”, kas MEL akciju sertifikātus reklamēja kā “drošu patvērumu”, kas piemērots naudas ieguldīšanai”. Banka paziņoja, ka 12 gadu laikā tā izmaksājusi vairāk nekā 100 miljonus eiro. Šādi banka kompensējusi vairāk nekā 12 500 ieguldītājiem radītos zaudējumus.

Tikmēr turpinās kriminālizmeklēšana, kas saistīta ar MEL, kā arī bankas bijušo vadītāju Meinla un Vaincirla darbībām. Pēc biznesa attiecību pārtraukšanas ar MEL 2008. gadā “Meinl Bank” vajadzēja rast jaunus ienākumu avotus. Acīmredzot, tos atrada tiešo aizdevumu biznesā. Bankai bija arī nodaļa, kas sadarbojās ar Krieviju un citām austrumu valstīm. Šī bankas nodaļa apkalpoja turīgus klientus galvenokārt no Krievijas un Ukrainas. “Meinl Bank” jau iepriekš – kopš 1990. gadiem Centrāleiropā un Austrumeiropā, taču šis bizness guva papildus impulsu pēc MEL sabrukuma.

Veincirlam, kurš kopš 1999. gada bija bankas valdes loceklis, kā arī Jūliusa Meinla tuvinieks, bija labi kontakti Krievijā. Tāpat ar labiem kontaktiem Krievijā varēja lepoties arī bankas darbinieks Matvejs Hutmans. Viņš 2000. gada sākumā bija strādājis “Meinl” grupā par kafijas izplatītāju Krievijas tirgū.

2010. gadā Hutmans pameta kafijas biznesu Krievijas birojā, kur viņš darbojās ar acīmredzamiem panākumiem kā klientu konsultants. Hutmans vēlāk kļuva par “Meinl Asset Management” un “Private Banking” nodaļas vadītāju, kur viņš galvenokārt bija atbildīgs par tādu Ukrainas klientu iegādi kā “Delta Bank”, kas piederēja Ukrainas oligarham Mikolam Lagunam.

2015. gadā Kijevā bāzētā banka “Delta” bankrotēja. Ukrainas valsts noguldījumu apdrošināšanas fondam vēlāk bija jāsedz apmēram 575 miljoni ASV dolāru, lai kompensētu zaudējumus, kas radās vairāk nekā 590 000 Delta klientu.

Regulatori secināja, ka, īsi pirms bankrota, aptuveni 87 miljoni dolāru no “Delta Bank” aktīviem caur “Meinl Bank” tika novirzīti uz “Silisten Trading Ltd.” - čaulas kompāniju, kas reģistrēta Lielbritānijas Virdžīnu salās.

Šķetinot Ukrainas banku likteni...

2014. gadā, kad krahu piedzīvoja Ukrainas banku sektors, tās bankām bija noguldījumi apmēram divu miljardu dolāru apmērā tā saucamajās “dīvainajās” ārvalstu bankās. Banku regulators centies panākt, lai atgūtu zaudētos līdzekļus un pārtrauktu Ukrainas finanšu iestāžu saites ar apšaubāmām ārvalstu bankām.

Gontareva teica, ka viņa centusies panākt, lai Austrijas banku regulatori rīkotos.

"Diemžēl mūsu kolēģi no Austrijas neizdarīja savus mājasdarbus. Mana pirmā tikšanās ar Austrijas centrālās bankas vadītāju Ēvaldu Novotniju bija 2014. gada oktobrī Starptautiskā Valūtas fonda kopsapulcē. Es izteicu pirmo brīdinājumu, sakot: “Lūdzu, jūsu banka veicina visu naudas atmazgāšanu Ukrainā,"” atminas Gontareva.

Pats Novotnijs jūlijā izdevumam “profil” teica, ka “Gontareva viņu informēja par Austrijas banku nelikumībām Ukrainā, tomēr šī informācija neesot bijusi detalizēta, un tā attiekusies vien uz “Meinl Bank”, kas bija iesaistīta naudas atmazgāšanā”.

Novotnijs uzsvēra, ka Gontarevas brīdinājumu uztvēris nopietni, tāpēc par to informējis savus darbiniekus un Austrijas banku regulatoru. Tas, savukārt, veica pasākumus 2014. gada decembrī, uzdodot revīzijas uzņēmumam “PricewaterhouseCoopers” (PwC) pārbaudīt visus “Meinl Bank” darījumus. “PwC” bija jānosaka, vai “Meinl” ir ievērojis rūpību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā.

Iekšējie dokumenti, kas saistīti ar “Meinl” operāciju pārbaudi, liecina par daudziem pārkāpumiem bankā, tostarp par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu neievērošanu, kā arī vairākus nopietnus pārkāpumus, kas saistīti ar ārvalstu klientiem.

Austrijas prokuratūra sāka izmeklēšanu 2015. gada beigās. Sākotnēji apsūdzības tika vērstas pret Vaincirlu un citiem bijušajiem banku vadītājiem. Tomēr pašlaik izmeklēšana turpinās, un aizdomās turēto loks ir kļuvis daudz plašāks. Tajā ir iekļautas jaunas personas, no kurām vairums ir ukraiņi.

Austrijas prokuratūras pārstāvis apstiprināja, ka iestāde veic tiesvedību saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu pret apmēram 30 personām.

2016. gada septembrī Austrijas banku regulators “Meinl Bank” piemēroja 867 000 eiro naudas sodu par atkārtotu noteikumu pārkāpšanu, kas izstrādāti, lai novērstu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Naudas sods vēlāk tika samazināts līdz 500 000 eiro.