Šeit gan jāpiezīmē, ka tas nav pārsteidzoši, ka tirdzniecības deficīts pieaug. Amerikāņiem - ģimenēm un uzņēmumiem – nākas vairāk naudas tērēt dažādiem pakalpojumiem un precēm, un daļa no šīs naudas nonāk tieši importētajām precēm.
Ekonomikā pastāv ideja, kas zināma kā "divkāršā deficīta hipotēze". Šī ideja paredz, ka pastāv saikne starp valdības budžeta deficītu un tirdzniecības deficītu - vai, precīzāk sakot - tekošā konta deficītu, kas papildus preču tirdzniecībai, ietver arī dažus finanšu darījumus un pakalpojumus.
Pašlaik vēl ir pāragri izdarīt kādus secinājumus, bet ideja, ka nodokļu samazināšana dažos gadījumos var izraisīt tirdzniecības deficīta palielināšanos, ir ļoti iespējama.
Tātad šeit ir jārunā par to, ko prezidents Tramps ir solījis, un ko viņš ir darījis, lai savus solījumus izpildītu. Viņš nodrošināja nodokļu samazinājumu – šis solis apgrūtina kaut ko citu, ko viņš ir solījis un vēlas – panākt, lai tirdzniecības deficīts samazinātos.
Līdz ar to – Trampa vēlme mainīt pasaules tirdzniecības politiku ir cieši saistīti ar viņa uzskatiem par tirdzniecības sistēmu. Jā, viņa uzskati arī var atspoguļot reālo ekonomisko kaitējumu atsevišķās nozarēs.
Nobela prēmijas laureāte Estere Duflo saka, ka ekonomistu vidū ir "instinktīvs uzskats par tirdzniecību, ka tai vajadzētu būt labai un ienesīgai visiem". Taču tirdzniecība ir ļoti sarežģīta sistēma, kas nestrādā tik vienkārši, kā atsevišķiem cilvēkiem gribētos.
Lai gan tirdzniecības apjomi kopumā veicina izaugsmi, tā tomēr ietekmē citas ekonomikas nozares – piemēram, var izraisīt darba vietu zaudējumus, norāda ekonomiste. Līdz ar to Donaldam Trampam ir jāapzinās, ka ar dažādiem tirdzniecības šķēršļiem, jauniem tarifiem un citiem instrumentiem viņam neizdosies “pagriezt pulksteni atpakaļ” un mazināt radušos zaudējumus, kas tikai turpina pieaugt...