Solījumi un savdabīgs skatījums uz ekonomiku jeb kādēļ Tramps vēlas mainīt tirdzniecības sistēmu

FOTO: AP/Scanpix

ASV Prezidenta Donalda Trampa pieeju starptautiskās tirdzniecības politikai lielā mērā veicina viņa pārliecība, ka citas valstis pret ASV izturas negodīgi. Viņš kā galveno pierādījumu, kas apstiprina tēzi, ir tirdzniecības deficīts - ASV starptautiskā mērogā pērk vairāk, nekā pārdod. Britu raidorganizācija BBC apkopojusi iemeslus, kādēļ Tramps vēlas pārveidot starptautisko tirdzniecības sistēmu.

Tramps tirdzniecības deficītu ne reizi vien ir sasaistījis ar lielu naudas līdzekļu zaudēšanu. Vienā no saviem ierakstiem sociālajā tīklā “Twitter” viņš vēstīja par 500 miljardu dolāru zaudēšanu gada laikā “trakas tirdzniecības dēļ ar Ķīnu. Kā ierakstā solīja Tramps, tas vairs neatkārtošoties.

Viens no Trampa galvenajiem ekonomiskajiem mērķiem jau sākotnēji ir bijis samazināt tirdzniecības deficītu. 2017. gada novembrī, kas ir viņa pirmais gads amatā, viņš par nepieņemamu minēja kopējo deficītu, kas ar visiem tirdzniecības partneriem ir sastāda gandrīz 800 miljardus dolāru gadā. Viņš teica: "Mēs sāksim to mazināt, cik ātri vien iespējams".

Tomēr pretēji solījumiem, tirdzniecības deficīts nav samazinājies. Skaitlis, uz kuru atsaucās prezidents Tramps, attiecas tikai uz preču tirdzniecību. Kopš viņa stāšanās amatā, pretēji solījumiem, deficīts ir tikai pieaudzis.

Baraka Obamas administrācijas pēdējā gada laikā tas bija 750 miljardi dolāru, bet pērn tas sasniedza jau 887 miljardus dolāru. Arī šogad deficīta pieaugums ir turpinājies.

Kā norāda analītiķi, viena no Trampa galvenajām problēmām ir tā, ka viņš koncentrējas tikai uz divpusējiem deficītiem. Tā viņš bieži liek domāt, ka tie ir pierādījumi par citas valsts negodīgu rīcību pret ASV.

Tieši ar Ķīnu tirdzniecības deficīts ir vislielākais. Tas ir pieaudzis tieši Trampa prezidentūras pirmajos divos gados, bet 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos tas ir nedaudz mazinājies. Ir samazinājies gan imports, gan eksports. Tas gan ir noticis tirdzniecības kara iespaidā.

Kopš tirdzniecības kara sākuma pagājušā gada otrajā pusē abas valstis viena otrai ir piemērojušas paaugstinātus tarifus lielām preču plūsmām. Tātad – šeit jājautā par to, kādi tad ir prezidenta Trampa panākumi šajā situācijā?

Jebkurā situācijā divpusējiem tirdzniecības deficītiem ir būtiska nozīme. Lielākā daļa ekonomistu uzskata, ka viena divpusējā deficīta samazināšana negarantē, ka valstij izdosies samazināt kopējo deficīta apjomu. Tā, piemēram, ASV tirdzniecības deficīts ar Ķīnu tik tiešām ir samazināties, taču paralēli tas ir palielinājies ar citām valstīm, piemēram, ar Vjetnamu, Meksiku un Taivānu.

Tirdzniecības bilanci ar pārējo pasauli nerada šķēršļi, ko valstis rada viena otras precēm. Tā vietā ir jārunā par to, vai valstis iepērk vairāk preces un pakalpojumus, nekā tos ražo pati.

Profesors Gregs Mankivs no Hārvardas universitātes, kurš agrāk bijis arī Trampa pārstāvētās Republikāņu partijas atbalstītājs, izsakās šādi: "Ja jūs patiešām vēlaties samazināt kopējo tirdzniecības deficītu, viens no veidiem, kā to panākt, ir samazināt izdevumus, nevis demonizēt un nomelnot savus tirdzniecības partnerus visā pasaulē," sacīja profesors.

Prezidents Tramps gan ir rīkojies tieši pretēji tam, kā ieteiktu rīkoties ekonomisti. Tramps ir samazinājis nodokļus, kas, savukārt ir devis stimulu ASV ekonomikai, taču tas tagad arī var zaudēt savu pozitīvo efektu.

Šeit gan jāpiezīmē, ka tas nav pārsteidzoši, ka tirdzniecības deficīts pieaug. Amerikāņiem - ģimenēm un uzņēmumiem – nākas vairāk naudas tērēt dažādiem pakalpojumiem un precēm, un daļa no šīs naudas nonāk tieši importētajām precēm.

Ekonomikā pastāv ideja, kas zināma kā "divkāršā deficīta hipotēze". Šī ideja paredz, ka pastāv saikne starp valdības budžeta deficītu un tirdzniecības deficītu - vai, precīzāk sakot - tekošā konta deficītu, kas papildus preču tirdzniecībai, ietver arī dažus finanšu darījumus un pakalpojumus.

Pašlaik vēl ir pāragri izdarīt kādus secinājumus, bet ideja, ka nodokļu samazināšana dažos gadījumos var izraisīt tirdzniecības deficīta palielināšanos, ir ļoti iespējama.

Tātad šeit ir jārunā par to, ko prezidents Tramps ir solījis, un ko viņš ir darījis, lai savus solījumus izpildītu. Viņš nodrošināja nodokļu samazinājumu – šis solis apgrūtina kaut ko citu, ko viņš ir solījis un vēlas – panākt, lai tirdzniecības deficīts samazinātos.

Līdz ar to – Trampa vēlme mainīt pasaules tirdzniecības politiku ir cieši saistīti ar viņa uzskatiem par tirdzniecības sistēmu. Jā, viņa uzskati arī var atspoguļot reālo ekonomisko kaitējumu atsevišķās nozarēs.

Nobela prēmijas laureāte Estere Duflo saka, ka ekonomistu vidū ir "instinktīvs uzskats par tirdzniecību, ka tai vajadzētu būt labai un ienesīgai visiem". Taču tirdzniecība ir ļoti sarežģīta sistēma, kas nestrādā tik vienkārši, kā atsevišķiem cilvēkiem gribētos.

Lai gan tirdzniecības apjomi kopumā veicina izaugsmi, tā tomēr ietekmē citas ekonomikas nozares – piemēram, var izraisīt darba vietu zaudējumus, norāda ekonomiste. Līdz ar to Donaldam Trampam ir jāapzinās, ka ar dažādiem tirdzniecības šķēršļiem, jauniem tarifiem un citiem instrumentiem viņam neizdosies “pagriezt pulksteni atpakaļ” un mazināt radušos zaudējumus, kas tikai turpina pieaugt...

Uz augšu