Satura mārketings

Bezkontakta maksājumi — kad ērti nozīmē arī droši!

FOTO: Publicitātes foto

Ekspertu diskusija tiešsaistē par bezkontakta maksājumu popularitāti, drošību un norēķinu attīstību nākotnē.

Bezkontakta norēķini Latvijā ir kļuvuši par iedzīvotāju ikdienu, cilvēki ir pieraduši pie “Piik un gatavs” maksājumiem ar karti un sākuši iepazīt arī citas bezkontakta norēķinu tehnoloģiju iespējas, atzina tiešsaistes diskusijas “Bezkontakta maksājumi — kad ērti nozīmē arī droši!” dalībnieki. Runājot par bezkontakta norēķinu drošību, diskusijas dalībnieki atspēkoja vairākus mītus, kā arī ieteica cilvēkiem, rūpīgi sekot līdzi saviem maksājumiem, piemēram, aktivizējot iespēju saņemt telefonā paziņojumus par izejošajiem darījumiem.

Maku uz pludmali var neņemt

“Izmantojot bezkontakta norēķinu iespējas un banku piedāvātās lietotnes, cilvēki apzinās, ka paši var kontrolēt savus maksājumus. Banka burtiski ir viņu telefonā, viņu rīcībā — visu laiku. Mūsu pieredze rāda, ka, līdzko cilvēki pilnībā izprot un novērtē bezkontakta norēķinu priekšrocības, viņi sāk izmantot arī citas iespējas, piemēram, norēķināties ar telefonu, pulksteni, aproci,” diskusijā norādīja Finanšu nozares asociācijas Maksājumu karšu apakškomitejas locekle un Swedbank Debetkaršu daļas vadītāja Baltijā Liene Gasiņa.

Bezkontakta maksājumi ir daļa no plašāka inovācijas procesa t. s. neredzamo norēķinu (seamless payments) jomā, kur tuvāko gadu laikā varam gaidīt daudz jaunu iespēju un risinājumu. Kā diskusijā norādīja Finanšu nozares asociācijas Digitālās transformācijas komitejas loceklis un bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš, aptuveni 5 % no bankas aktīvajiem klientiem lieto visjaunākās tehnoloģijas norēķinu jomā, piemēram, uzlīmes, aproces, viedtālruņus un pulksteņus. “Ja klients izmēģina vienu tehnoloģiju, tad pavisam drīz pamēģina arī nākamo. Aizvien vairāk klientu apzinās, ka naudas maku var atstāt mājās, jo ir daudz citu iespēju norēķinu veikšanai,” viņš sacīja.

Gan Liene Gasiņa, gan Mārtiņš Bērziņš sarunā uzsvēra, ka bezkontakta norēķinu lietotājiem būtu svarīgi apzināt iespējas, ko piedāvā bankas, lai izveidotu tieši sev piemērotu norēķinu režīmu. Piemēram, kādam pievilcīga var šķist iespēja atslēgt norēķinu iespējas konkrētās valstīs vai reģionos, cits gribēs uzstādīt sev piemērotu maksājumu limitu vai atslēgt iespēju naudu izņemt bankomātā (piemēram, ja norēķinu iespēju izmanto bērns).

Par drošību jādomā arī pašam

Runājot par bezkontakta norēķinu drošību, — vienu no galvenajiem jautājumiem, par ko rūpējas šīs tehnoloģijas radītāji un izmantotāji, — eksperti cilvēkiem iesaka arī pašiem aktīvi sekot līdzi savu norēķinu vēsturei un rūpēties par savu datu un maksājumu ierīču drošu uzglabāšanu. Jāatceras arī, ka drošības nolūkos POS terminālis ik pa brīdim lūgs ievadīt PIN kodu, tāpēc to aizmirst pavisam nedrīkst (Latvijā ar bezkontakta maksājumu karti bez PIN koda ievadīšanas var norēķināties līdz 25 eiro apmērā).

“Tehnoloģiski nav atšķirības vai maksājam ar karti, telefonu, uzlīmi, aproci vai pulksteni. Te trīs lietas, ko ieteiktu ievērot jebkuram bezkontakta norēķinu lietotājam, lai papildus rūpētos par norēķinu drošību. Pirmkārt, lai kontrolētu naudas plūsmu, ieteicams ieslēgt bankas paziņojumus par izejošajiem maksājumiem. Otrkārt, ja lietojat bezkontakta maksājumus telefonā, uzstādiet telefonam garu paroli un regulāri atjaunojiet ierīces programmatūru. Treškārt, ja iespējams, maksājot ar bezkontakta ierīcēm, lietojiet biometriskās autentifikācijas iespējas — sejas atpazīšanu vai pirksta nospiedumu,” norādīja IT drošības konsultants Agris Krusts. Kā papildu ieteikums, ko būtu vērts ņemt vērā, ja cilvēks ļoti baidās, ka teorētiski bezkontakta karte varētu tikt noskenēta ar īpašu ierīci, — ir to turēt savā makā starp vairākām citām bezvadu kartēm, to nolasīt ir daudz sarežģītāk, kas palielina drošību, vienīgi tad karte maksājot no maka noteikti jāizņem.

Tiesa, salīdzinoši daudz lielāks risks par bezkontakta kartes noskenēšanu, ir savas kredītkartes numura uzticēšana, piemēram, viesnīcai vai autonomai, norādīja A. Krusts.

Banku eksperti skaidroja, ka karšu pieņemšanas iekārtas darbības rādiuss parasti ir maksimums 4 centimetri, krāpniekam ar šādu ierīci būtu jānonāk patiešām tuvu makam — tā jāieliek cilvēka somā vai bikšu kabatā. Taču pat tad, ja to mēģinātu īstenot, nauda vēl nenonāktu krāpnieka kontā. Ikvienam kartes lasītājam, kas nodrošina bezkontakta norēķinus, ir nepieciešams konkrēto ierīci reģistrēt apkalpojošajā bankā un slēgt ar to līgumu. Tādējādi katrs bezkontakta darījums ir izsekojams.

L. Gasiņa uzsvēra, ka cilvēkiem būtu jāseko līdzi savu norēķinu vēsturei un nekavējoties jāsazinās ar savu banku, ja konstatēts kāds aizdomīgs maksājums. “Ja secināt, ka jūsu konta pārskatā ir darījums, ko jūs neesat veicis, nekavējoties sazinieties ar savu banku. Tas attiecas gan uz telefonu, kurā iespējoti maksājumi, gan karti, jo tas ir lietotāja naudas maks. Banka katru gadījumu rūpīgi izmeklē. Gan banku, gan citu finanšu iestāžu rīcībā ir drošības instrumentu arsenāls, kā sekot līdzi negodprātīgiem darījumiem un iespējas tos bloķēt.”

Jau puse no karšu maksājumiem — bezkontakta

Maxima Latvija IT departamenta direktors Mārtiņš Smilga diskusijā atzina, ka, sākoties bezkontakta norēķinus veicinošajai kampaņai “Piik un gatavs”, šis norēķinu veids ir pieaudzis par aptuveni 23 %. “Vēl 2018. gada pavasarī ar bezkontakta maksājumu kartēm par saviem pirkumiem norēķinājās aptuveni 240 tūkstoši pircēju mēnesī, bet šobrīd ar bezkontakta kartēm tiek veikti aptuveni 1,5 miljoni maksājumu mēnesī. Ap 40 % maksājumu Maxima veikalos ikdienā notiek ar norēķinu kartēm, un aptuveni puse no tiem regulāri tiek veikta ar bezkontakta kartēm,” sacīja M. Smilga.

Pēc viņa domām, klienti Latvijā ir pieraduši pie iespējas maksājumus veikt zibenīgi, tāpēc cilvēki sāk izmantot ne tikai bezkontakta kartes, bet arī citas tehnoloģiju iespējas. Tas atvieglo darbu arī veikala kasieriem. “Oktobrī modernākajā Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole kampaņas ietvaros norisinājās eksperiments “Pop-up bezkontakta norēķinu kase”, kas pierādīja, ka, pieņemot bezkontakta norēķinus, tirgotājs var trīsreiz samazināt rindas veikalā,” norādīja M. Smilga.

Arī kafejnīcas Kurts Coffee līdzdibinātāja un vadītāja Ketija Karlsone uzsvēra bezkontakta norēķinu sniegtās iespējas, proti, apkalpot klientus ātrāk un atvieglot darbu kasieriem. “Lietojot bezkontakta maksājumus, tirgotājam ir mazāka iespēja kļūdīties — ja klientu plūsma ir liela, tad ātri aprēķināt un precīzi saskaitīt naudu ir daudz grūtāk. Bezkontakta maksājums palīdz apkalpot vairāk klientu īsākā laikā. Viens no spilgtiem piemēriem, kad bezkontakta maksājumi būtiski atviegloja Kurts Coffee klientu apkalpošanu, bija festivāls “Lampa”,” stāstīja K. Karlsone.

Nākamais posms — bez maka un bez kasiera

Savukārt, runājot par to, kādas jaunas norēķinu iespējas mēs varam gaidīt tuvāko gadu laikā, diskusijas dalībnieki norādīja uz nākamo t. s. cashless attīstības posmu, ko var dēvēt par cahierless norēķiniem. Proti, runa ir par tādu iepirkšanos, kur klienta identificēšanai tiek izmantoti vairāki biometriskie dati (seja, pirkstu nospiedums, balss u. tml.), un norēķins notiek automātiski — pēc attiecīgo preču izvēlēšanās. Protams, šāds norēķinu veids būtu iespējams tikai tad, ja klients ir apstiprinājis, ka ir gatavs šādi iepirkties.

“Šī vairs nav zinātniskā fantastika — daudzviet ASV un Āzijā šādi veikali jau ir. Tas vairāk ir jautājums, cik mēs kā pircēji esam gatavi mainīt mūsu paradumus un cik tirgotāji gatavi eksperimentēt ar šiem jaunajiem maksājumu veidiem,” skaidro M. Bērziņš. “Mums ir jāmācās sarunāties par cilvēku datu izmantošanu, skaidrot šīs jaunās iespējas,” sacīja L. Gasiņa.

“Mēs aktīvi strādājam pie lietotnes attīstīšanas: lai klientiem attālināti būtu pieejamas visas nepieciešamās funkcionalitātes un finanšu pakalpojumi. Jau no šī gada sākuma Citadele piedāvā atvērt kontu un pasūtīt norēķinu karti caur mobilo lietotni, neejot uz bankas filiāli. Lai atvērtu kontu attāli, klientam nepieciešams veikt dažas darbības, tostarp nofotografēt savu dokumentu un uzņemt selfiju. Vēl viens attīstības virziens ir zibsaišu reģistra izmantošana – cieši sadarbojamies ar Latvijas Banku un citām kredītiestādēm. Šogad zibmaksājumi, izmantojot mobilā tālruņu numuru, ir pieejami privātpersonām, savukārt priekšdienās tos iecerēts paplašināt un piedāvāt arī tirgotājiem,” tuvāko attīstības perspektīvu iezīmēja M. Bērziņš.

Abu banku pārstāvji, atbildot uz tiešsaistes diskusijas skatītāju jautājumiem par Apple Pay norēķinu iespējām, sacīja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie tā, lai drīzumā šos norēķinus padarītu pieejamus arī Latvijā.

Par informatīvo kampaņu “Piik un gatavs”

Lai pircējiem un tirgotājiem skaidrotu bezkontakta norēķinu priekšrocības un drošības aspektus, 2019. gada oktobrī un novembrī Mastercard sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju visā Latvijā organizē informatīvo kampaņu “Piik un gatavs”. Kampaņas laikā galvenie sadarbības partneri — Rimi un Maxima — informēs par bezkontakta maksājumiem. “Piik un gatavs” kampaņas vēstneši viesosies 19 Latvijas pilsētās un dalīsies ar informāciju par bezkontakta maksājumu priekšrocībām. Vairāk informācijas šeit.

Uz augšu