Baltijas transporta ministri turpinās virzīt dzelzceļa projektu "Rail Baltica" kā galveno prioritāti

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Baltijas un Polijas transporta ministri piektdien vienojās turpināt virzīt dzelzceļa projektu "Rail Baltica"kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā.

Piektdien satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) tikās ar Igaunijas ekonomikas lietu un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu, Polijas infrastruktūras ministru Andžeju Adamčiku un Lietuvas transporta un sakaru ministru Jaroslavu Narkeviču, lai runātu par "Rail Baltica" projekta attīstību un citiem aktuāliem jautājumiem transporta jomā.

Ministri turpinās sarunas ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām, kur vēl šobrīd tiek lemts par ES daudzgadu budžetu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu projekta īstenošanai.

Nākamais ES daudzgadu budžets aptver laika periodu līdz 2027.gadam, kurā pienāk plānotais projekta pabeigšanas termiņš. No aprēķinātā nepieciešamā finansējuma 5,8 miljardu eiro apmērā, līdz šim projekts ir saņēmis 800 miljonus eiro.

""Rail Baltica" projekts ir nozīmīgs ES transporta politikas līmenī, jo tas nākotnē veidos savienojamību ar pārējo Eiropu pa dzelzceļu, kas ir videi draudzīgākais sauszemes transporta veids gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem," uzsvēra Linkaits.

Baltijas valstu par transporta nozari atbildīgās ministrijas ir Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) atbalsta saņēmējas, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem.

Ministrijā norādīja, ka starpvalstu darba grupa, kurā ir visu Baltijas valstu Satiksmes ministriju pārstāvji, aktīvi strādā, lai nodrošinātu Eiropas normatīviem atbilstošu infrastruktūras pārvaldības modeli, un sagatavotu pieteikumu šā gada oktobrī izsludinātajam CEF uzsaukumam, kā arī nākamajam, kas tiks izsludināts 2020.gada ceturtajā ceturksnī.

Diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu vēl ir procesā - līdz šim sarunās ir izdevies saglabāt projektam augstāko pieļaujamo ES līdzfinansējuma intensitāti - līdz 81-85% atkarībā no aktivitātes veida - pētījumi, projektēšana vai būvniecība. Ņemot vērā projekta stratēģisko nozīmi, tas atbilst militārās mobilitātes mērķim, kam ir paredzēts atsevišķs finansējums.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 26.novembra sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu "Par "Rail Baltica" pirmā Finansēšanas līguma (CEF1) grozījumu parakstīšanu ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru", līdz ar šo lēmumu Latvijas puse ir veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai turpinātu trases projektēšanu visā Latvijas teritorijā.

Šobrīd notiek "Rail Baltica" trases projektēšana 130 kilometru (no 265 kilometriem) garumā Latvijas centrālajā daļā, ieskaitot starptautiskās pasažieru stacijas - Rīgas Centrālā stacija un starptautiskās lidostas "Rīga" dzelzceļa staciju. Ir noslēgti trīs projektēšanas un viens projektēšanas un būvniecības darbu līgums. Finansēšanas līguma grozījumi dod iespēju sākt projektēšanu pārējai trasei - 135 kilometru garumā līdz Igaunijas un Lietuvas robežām.

"Rail Baltica" ir lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 50 gadu laikā. Projektu īsteno visu trīs Baltijas valstu par transporta nozari atbildīgās ministrijas, kas 2014.gadā nodibināja kopuzņēmumu AS "RB Rail". Tas pilda "Rail Baltica" projekta koordinatora funkcijas un īsteno projekta pārrobežu aktivitātes.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Uz augšu
Back