Valsts mobilo sakaru pakalpojumu publisko iepirkumu tehniskajās specifikācijās tiek iekļautas desmit gadus novecojušas prasības, kas nav adekvātas reālajai tirgus situācijai un kropļo konkurenci, aģentūrai LETA atzina mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" vadītājs Kaspars Buls.
Viņš atzīmēja, ka iepirkumu prasības galvenokārt ietekmē publiskajā sektorā strādājošo nepietiekamās zināšanas par strauji mainīgo telekomunikāciju nozari. "Ja vēlamies veidot vienlīdzīgas konkurences apstākļus publiskajos iepirkumos visiem tirgus dalībniekiem, tas ir steidzami jāmaina," uzsvēra Buls.
Viņš norādīja, ka atbalsta sīvu konkurenci valsts un pašvaldību iepirkumos, taču prasībām to tehniskajās specifikācijās ir jābūt loģiskām, atbilstošām aktuālajai situācijai un tās nedrīkst apzināti samazināt kāda tirgus dalībnieka konkurētspēju.
Tostarp Buls pauda, ka pēdējo gadu laikā telekomunikāciju nozare ir strauji attīstījusies, bet, raugoties uz prasībām publisko iepirkumu tehniskajās specifikācijās, valsts sektors kavējas vismaz desmit gadus senā pagātnē, kad arī viedtālruņu un mobilā interneta attīstība bija vēl "bērnu autiņos".
Runājot par konkrētām novecojušajām prasībām publiskajos iepirkumos, Buls atzīmēja, ka tādas ir vairākas, un viena no tām ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kas daudzos publiskajos iepirkumos ir saprotams vērtēšanas kritērijs, taču ne telekomunikāciju nozarē. "Mūsdienās mobilo sakaru nodrošināšana ir homogēns pakalpojums. Proti, šodien visi tirgus spēlētāji spēj piedāvāt mobilo sakaru pakalpojumus vienlīdz augstā kvalitātē, un atšķirība novērojama tikai tad, ja runa ir par sakaru nodrošināšanu atsevišķos kritiskajos punktos (specifiskās lokācijās). Tāpēc izdevīgākā cena ir daudz adekvātāks vērtēšanas kritērijs," viņš skaidroja.
Pēc Bula minētā, publisko iepirkumu prasības ietekmē arī novecojušu regulatora mērījumu izmantošana. Katru gadu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitāti. Patlaban ir pieejami 2018.gada mērījumi, kā arī papildus tam ir iespējams noskaidrot mērījumus par mobilo sakaru kvalitāti vairākās pilsētās un lauku teritorijās 2019.gadā.
"Tik dinamiskā nozarē kā telekomunikācijas procesu attīstība, uzlabojumi un daudzas citas pārmaiņas notiek teju katru dienu. Tāpēc šķiet muļķīgi, ka, izsludinot publisko iepirkumu 2019.oktobrī, tehniskajā specifikācijā tiek ietverta atsauce uz SPRK gada pārskatiem jeb mobilo sakaru kvalitātes mērījumiem, kas veikti pirms teju gada vai pat ilgāka laika," viņš norādīja.
Tāpat Buls pauda, ka publiskajos iepirkumos nesaprotamu iemeslu dēļ tiek prasīts klientu apkalpošanas centru skaits, taču apkalpošana klātienē ir morāli novecojusi - uzņēmēji dara visu, lai padarītu klientu dzīvi ērtāku un viņiem nebūtu jādodas uz salonu apmaksāt rēķinu vai pieslēgt papildu pakalpojumu. Tam ir paredzēts klientu serviss telefoniski, pašapkalpošanās platformas tiešsaistē un mobilās lietotnes, kā arī biznesa klientu menedžeri, kuri dodas pie biznesa klientiem klātienē.
"Atklāšu, ka mūsu biznesa klienti ir priecīgi par šādām iespējām, tomēr nesaprotamu iemeslu dēļ noteikts klientu apkalpošanas centru skaits aizvien parādās iepirkumu tehniskajās specifikācijās kā viena no prasībām. Ja tiek prognozēts, ka nāksies ar zināmu regularitāti klātienē doties uz apkalpošanas centru, tad es drīzāk to traktēju kā zināmu risku tam, vai piegādātais pakalpojums patiešām būs atbilstošs augstākajiem kvalitātes standartiem," sacīja mobilo sakaru operatora vadītājs.
Tāpat Buls norādīja, ka valsts iepirkumos tiek prasīts nodrošināt sakarus visā pasaulē. "Cik daudzi ierēdņi, piemēram, Latvijas pašvaldībās, darba nolūkos dodas uz tādām valstīm kā Somālija, Pakistāna, Taizeme? Manuprāt, tie ir izņēmuma gadījumi, kas pašvaldības neskar. Tomēr publisko iepirkumu tehniskajās specifikācijās dažkārt tiek pieprasīta mobilo sakaru nodrošināšana viesabonēšanā tik daudzās pasaules valstīs, ka pretendentam būtu jāietver arī iepriekš minētās," viņš minēja.
"Bite Latvija" vadītājs arī atzīmēja, ka pēdējos divos gados prasība par bāzes staciju skaitu publiskajos iepirkumos ir sastopama visbiežāk, piemēram, 30 no šogad izsludinātajiem publiskajiem iepirkumiem, kuru summa ir virs 10 000 eiro, 18 gadījumos kā pretendenta kvalifikācijas prasība dalībai iepirkumā bija norādīts mobilo sakaru bāzes staciju skaits.
Viņš sacīja, ka, salīdzinot ar citiem konkurentiem, "Latvijas mobilais telefons" ir visvairāk bāzes staciju. "Taču, vēlos akcentēt, ka šis aspekts nenosaka mobilo sakaru kvalitāti. Katra bāzes stacija nodrošina atšķirīgu pārklājumu, vienai tas var būt aptuveni desmit kilometri, citai - trīs kilometri. Tādēļ par tīkla kvalitāti un jaudu, un tātad arī pakalpojumu kvalitāti, pirmkārt, liecina SPRK mobilo sakaru kvalitātes mērījumi Latvijā, kas visiem operatoriem ir ļoti līdzīgi, nevis "torņu" skaits," skaidroja Buls.
Iepriekš līdzīgu viedokli pauda arī "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts, norādot, ka "Tele2" nevarot uzvarēt iepirkumos, jo ministriju un to padotībā esošo iestāžu konkursos izšķirošā loma ir bāzu staciju skaitam.
"Pēdējā gada laikā visos iepirkumos, kuros viens no parametriem bija bāzes staciju skaits, uzvarēja "Latvijas mobilais telefons". Kopā tādi ir bijuši 19 iepirkumi. Savukārt iepirkumos, kur bāzu staciju skaits nebija iekļauts, par uzvarētāju divas reizes kļuva "Latvijas mobilais telefons", piecas reizes - "Tele2", trīs reizes - "Bite Latvija"," atklāja Rosts.
Savukārt "Latvijas mobilā telefona" pārstāvji uz "Tele2" pausto viedokli aģentūrai LETA atbildēja, ka Latvijas publisko iepirkumu sistēma ir izveidota atbilstoši Eiropas Savienības (ES) publiskā iepirkuma direktīvas prasībām. "Atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, katra publiskā iestāde atklāti un caurspīdīgi organizē iepirkuma procesu. Tāpat kā ikvienā nozarē, arī elektroniskajos sakaros iestādei ir pienākums identificēt savas vajadzības un noteikt tām svaru attiecīgās iepirkuma procedūras nolikumā. Katra iestāde savas vajadzības definē individuāli, ņemot vērā attiecīgai iestādei uzticētās funkcijas, darbības apjomu, plašumu, teritoriālo iestāžu īpatsvaru u.tml.," skaidroja "Latvijas mobilā telefona" pārstāvis Valdis Jalinskis.
Pēc viņa minētā, Latvijā kontrolējošās iestādes neveic operatoru mobilo sakaru tīkla pārklājuma monitoringu, tādēļ sakaru pieejamības novērtēšanai tiek izmantots cits kritērijs - aktīvo bāzes staciju skaits, kas sadalīts pēc vienotiem kritērijiem VAS "Elektroniskie sakari" mājaslapā.
"Ir tikai saprotami, ka pretendents, kuram ir vājāks sniegums noteiktā kritērijā, mēģinās pierādīt, ka šim kritērijam nav nekāda nozīme piedāvājuma izvēlē. Ir virkne valsts iestāžu, kuras, izvērtējot savas funkcijas un atrašanās vietu, konkursa nolikumos neiekļauj tehniskos kritērijus, bet izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu. Taču citi pasūtītāji, kuru funkciju nodrošināšanai objektīvi ir nepieciešami tehniskie rādītāji, savos konkursa nolikumos iekļauj attiecīgas prasības. "Latvijas mobilais telefons" to nevar ietekmēt," atzīmēja Jalinskis.
Vērtējot publisko iepirkumu sistēmu kopumā, Buls uzsvēra, ka steidzami jāmaina divas lietas. Pirmkārt, ir jāizskauž publisko iepirkumu tehnisko specifikāciju "kopēšanas" prakse, kad gadu no gada publiskā sektora iestādes izmanto vienas un tās pašas tehniskās specifikācijas, kvalifikācijas prasību trafaretas. "Ir jāsaprot, ka katru gadu telekomunikāciju nozarē notiek straujas izmaiņas un attīstība, tādēļ prasības, kas bija pamatotas pirms gada, šobrīd bieži vien vairs nav aktuālas," sacīja Buls.
Tāpat Buls pauda atzinīgu vērtējumu par atsevišķu valsts sektora iestāžu rīcību, pirms iepirkuma izsludināšanas organizējot apspriedes ar telekomunikāciju tirgus spēlētājiem, lai noskaidrotu un izprastu aktuālo tirgus situāciju, uzklausītu rekomendācijas. Taču viņš uzsvēra, ka arī tirgus spēlētājiem ir jāizdara mājasdarbs, piedāvājot savu redzējumu un priekšlikumus, kas palīdzētu publiskam sektoram profesionāli sagatavot publisko iepirkumu tehniskās specifikācijas un definēt kvalifikācijas prasības.
"Ceru, ka pārraugošās iestādes, strādājot pie telekomunikāciju nozares sakārtošanas, ņems vērā tirgus spēlētāju ieteikumus un tām izdosies novērst problēmjautājumus, kas skar vienlīdzīgu tirgus spēlētāju konkurenci,'' sacīja Buls.
LETA jau ziņoja, ka "Bite Latvija" pērn strādāja ar 91,642 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga 1,7 reizes un bija 12,664 miljoni eiro.
"Bite Latvija" reģistrēta 2005.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 99,085 miljoni eiro. "Bite Latvija" 100% kapitāldaļas pieder "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums.
