Projekts, ar kuru Latvija desmit gados būtu ietaupījusi 500 miljonus eiro

FOTO: Reuters / Scanpix

Pēteris Ragaušs ir veiksmīgs naftas biznesmenis no ASV. Viņš ir ziedojis politiķiem - “Jaunajai konservatīvajai partijai” (JKP), Latvijas Universitātei un tagad vēlas būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli Skultē. Plašāk par saviem plāniem biznesmenis pastāstīja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “1:1”.

Runājot par ziedojumiem JKP, Ragaušs uzsver, ka viņš nav saistīts ar latviešu politiku, tomēr ar vienu no partijas redzamākajiem politiķiem, pašreizējo tieslietu ministru Jāni Bordānu viņš iepazinies, pateicoties draugiem.

“Mēs sākām runāt, kad viņi brauca uz Vašingtonu, kur tikās ar citām konservatīvo grupām un domnīcām. Es biju dažās sanāksmēs. Vienā no tām - “Americans for Tax Reform” Jānis uzstājās ar spīdošu prezentāciju. Tā uz mani atstāja iespaidu, jo pats esmu ar konservatīviem uzskatiem. Esmu ziedojis konservatīvo kandidātiem ASV. Protams, ziedojumam ASV ir niecīga ietekme, jo kampaņās politiskie spēki savāc miljardus eiro. Tāpēc nolēmu līdzīgi rīkoties Latvijā, kur ziedojumam varētu būt lielāka ietekme,” skaidro Ragaušs.

Jautāts, kāpēc Ragaušs ziedojis tieši JKP, nevis citām par konservatīvajiem spēkiem uzskatītajām partijām, piemēram, Zaļo un zemnieku savienībai, uzņēmējs skaidro, ka uz viņu lielu iespaidu atstājusi JKP komanda, kā arī tās principi, arī attiecībā uz korupcijas apkarošanu, kam Latvijas kontekstā ir liela nozīme.

“Es uzskatu, ka korupcija ir reāla problēma. Tā kaitē ekonomikai, tā kaitē iedzīvotājiem. Tā ir ļoti slikta lieta. Un, ja kāds var to apkarot, tas ir ļoti labi,” saka Ragaušs.

Viena no Ragauša iecerēm, pie kurām uzņēmējs aktīvi strādā, ir būvēt sašķidrinātās gāzes termināli Skultē. Uzņēmējs skaidro, ka šī ideja pastāv jau 6-7 gadus. Inženieri jau ilgāku laiku domā, ka būtu iespējams uzbūvēt efektīvu gāzes termināli, kas būtu saistīts ar gāzes krātuvi Inčukalnā.

“Ja paraugās kartē, tad ir skaidrs, ka Inčukalna gāzes krātuve ir liela pat pēc ASV standartiem. Latvijai ir tāds dārgums, kāda nav nedz Igaunijai, nedz Lietuvai, pat ne Somijai. Ja jūs gribētu alternatīvu gāzes piegādi, tad tā jāveido valstī, kur ir šāda krātuve. Tā ir viena no nedaudzajām padomju laika dāvanām, kurai ir vērtība. Tā ir uzbūvēta, lai kalpotu šim reģionam. Šis jaunais terminālis ir jābūvē Latvijā,” saka Ragaušs.

Viņš stāsta, ka vēl viena priekšrocība Inčukalna krātuvei ir tās atrašanās vieta – taisnā līnijā vien 30 kilometri no piekrastes. Nebūs nepieciešami gari cauruļvadi ar augstu spiedienu – vienkāršā veidā būs iespējams pārvērst sašķidrināto gāzi par dabasgāzi un nogādāt Inčukalnā.

Ragaušs skaidro, ka Latvijas iedzīvotāji no šā projekta iegūtu zemāku gāzes cenu.

“Jums ir iespēja iegādāties sašķidrināto gāzi laikā, kad tās cena ir zemāka. Parasti šīs gāzes cenas zemākas ir vasarā. Pagājušajā vasarā tās cena bija zemāka nekā jebkad agrāk, un tās iegādes cena bija pat zemāka nekā no Austrumiem,” stāsta uzņēmējs.

ASV uzņēmējs norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvija, iepērkot sašķidrināto gāzi, būtu ietaupījusi aptuveni 500 miljonus eiro.

“Mēs vēlamies garantētu lielo klientu kā “Latvenergo”, jo tas ir lielākais gāzes patērētājs reģionā. Patērētājs iegūst tiesības uz gāzes cauruļvadu, un mēs zinām, ka gāze plūdīs caur jaunuzbūvēto gāzesvadu. Tā ir normāla prakse,” Ragaušs skaidro, kādēļ ASV gāzes piegādātāji vēlas noslēgt līgumu ar kādu no lielajiem patērētājiem. Viņš saka, ka joprojām notiek sarunas ar Ekonomikas ministriju un “Latvenergo”.

Vietējie iedzīvotāji ir savākuši vismaz 2500 parakstus un protestē pret sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Skultē. Ragaušs saka, ka sašķidrinātā gāze ir ļoti droša.

“Ja ņem vērā analogas gāzes piegādes Japānai, Ķīnai vai Dienvidkorejai, visur tiek izmantota viena un tā pati tehnoloģija. Šie procesi notiek jau desmitiem gadu, un pašlaik nav nekādu incidentu. Ja ar šīm lietām strādā kompetents operators, viss ir kārtībā,” saka Ragaušs.

Ragaušs norāda, ka terminālis atradīsies 2,5 kilometru attālumā no krasta un gāze tiks sūtīta pa pazemes cauruļvadiem, tāpēc tas iedzīvotājiem “nebūs tik redzams”. Viņš uzsver, ka tiks izvērtēts, kādu konstrukciju izvēlēties, lai termināļa darbība maksimāli mazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Ragaušs pozitīvi vērtē, ka Latvijā notiek debates par sašķidrinātās gāzes termināļa projektu, jo “tas ļaus izdarīt pareizos secinājumus”.

Uzņēmējs norāda, ka vēlas dot signālus visam Baltijas reģionam un Somijai par to, ka Latvija ir rentablākā vieta, kur ievest un uzkrāt sašķidrināto gāzi.

“Mēs gribētu noslēgt termināļa būvniecību 2023. vai 2024. gadā,” saka Ragaušs.

Uz augšu