Koronavīrusa dēļ krīt naftas cenas. Kas notiks pēc vīrusa epidēmijas beigām?

FOTO: SIPA/Scanpix

Koronavīruss “Covid-19” ir tēma, kas ziņu virsrakstos figurē jau ilgāk nekā mēnesi. Nenoliedzami, ka tieši šis vīruss ir izraisījis dažādas reakcijas ekonomikā, tostarp radot strauju naftas cenu samazinājumu. Degvielas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstīm nu ir jādomā, kā apturēt vai vismaz samazināt cenas krišanos, kamēr atsevišķi mazākie naftas pārstrādes uzņēmumi cīnās pret arvien pieaugošajiem parādiem.

Kā vēsta medijs “Oilprice.com”, vairāki nelielie naftas pārstrādes uzņēmumi ASV samazināto naftas cenu dēļ nespēj segt savus parādu maksājumus, tieši otrādi – tiem nākas iegrimt vēl dziļākā parādu jūgā. Un situācija var kļūt vēl sliktāka.

Pagājušajā nedēļā saistībā ar koronavīrusu pavīdēja neliels optimisms, ka tā izplatība varētu mazināties, līdz ar to naftas cenas piedzīvoja nelielu kāpumu. Tomēr – Ķīna mainīja metodoloģiju, kā tika uzskaitīti cilvēki, kas sasirguši vai miruši no koronavīrusa “Covid-19”. Pēc metodoloģijas maiņas biržās cenas saglabājās līdzšinējā līmenī un vēlāk arī turpināja kristies, izskanot satraucošām ziņām par arvien lielāku saslimušo un mirušo skaitu.

Tiek norādīts, ka Ķīna ir pasaulē otrs lielākais naftas patērētājs, patēriņa ziņā piekāpjoties vien ASV. Tā ir pasaulē lielākā naftas importētājvalsts, un tās daļa naftas importa tirgū ir pat 20% no kopējā pasaules apjoma. Nav nekāds pārsteigums, ka naftas cenas ir pirmās, kas manāmi reaģē uz visām ziņām, kuras nāk no Ķīnas saistībā ar vīrusa izplatību.

Efekti no koronavīrusa izplatības ir redzami jau pašlaik. Daudzās Āzijas valstīs ir izsludinātas paplašinātas karantīnas zonas, kuru dēļ ir noteikti ierobežojumi pārvietoties un ceļot. Tas savukārt ir radījis naftas pieprasījuma kritumu. Ķīnas valstij piederošās naftas pārstrādes rūpnīcas ražošanas apjomus šomēnes ir samazinājušas par aptuveni desmito daļu, un sagaidāms, ka apjomi samazināsies arī martā.

“PetroChina”, “Sinopec” un CNOOC kopējais naftas pārstrādes apjoms bija 940 tūkstoši barelu naftas dienā. Savukārt privātās naftas pārstrādes rūpniecības ražošanas apjomus ir samazinājušas par 25 procentiem.

Taču, kā vēsta aģentūra “Reuters”, atsevišķas Ķīnas pārstrādes rūpnīcas steidz izmantot zemo naftas cenu priekšrocības – tās ne tikai pārdod pašu pārstrādāto naftu, bet arī iepērk jau gatavu produkciju, ko pārdot tālāk par augstākām cenām.

Pašlaik runājot par to, vai epidēmijas negatīvās sekas būs jūtamas īstermiņā vai ilgtermiņā, ir skaidrs, ka pienāks kāds brīdis, kad vīrusa izplatība mazināsies un līdz ar to – arī izraisītā panika, tiks atcelti ierobežojumi, kas palielinās pieprasījumu pēc naftas produktiem.

Tomēr kad tas notiks, nav zināms, līdz ar to pagaidām ir grūti pateikt, kāds būs kaitējums Ķīnas (un pasaules) ekonomikai no vīrusa radītajām sekām.

Pagājušajā nedēļā “Forbes” ekonomikas apskatnieks Guravs Šarma rakstīja, ka Ķīnas ekonomiskā izaugsme šogad “Covid-19” vīrusa dēļ var samazināties pat par pieciem procentiem. Respektīvi – gada kopējā izaugsme Ķīnā varētu būt par vienu procentpunktu mazāka, nekā iepriekš prognozējis Starptautiskais Valūtas fonds.

Tomēr, kas attiecas uz globālo ekonomiku, tās izaugsmes temps šogad varētu sasniegt 3,3%, tomēr – šāda izaugsme ir pārāk zema, un tā nav pietiekami liela, kas apmierinātu naftas pārstrādātājus. Globālās ekonomikas aspektā svarīgi ir saprast, ka globālā ekonomikas izaugsme regulē naftas cenas – jo izaugsme straujāka, jo augstākas naftas cenas var noteikt.

Respektīvi – Ķīnas ekonomika ir kļuvusi par neatņemamu un ārkārtīgi svarīgu globālās ekonomikas sastāvdaļu, līdz ar to – investoriem ir svarīgi zināt, kā turpināsies situācija Ķīnā. Tas pats attiecas arī uz naftas cenām. Kā norāda “MarketWatch” apskatnieks Ivans Marčevs savā materiālā, Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās var radīt situāciju, ka enerģētikas sektors varētu saņemt zināmu triecienu.

“Ja jēlnaftas cena krītas tādā apjomā, kā tas notika 2015. gadā, sasniedzot kulmināciju 2016. gada janvārī, kad naftas cena bija 26 dolāri par barelu, bija vērojama izaugsmes apstāšanās un pat lejupslīde enerģētikas kompānijām – gan mazākiem, gan arī globāli zināmākiem uzņēmumiem. Šādas situācijas var mazināt investoru pārliecību, līdz ar to – arī pašas investīcijas uzņēmumiem, jo šādā brīdī pasaule var meklēt arī citus enerģijas avotus, vēl vairāk samazinot pieprasījumu pēc naftas,” raksta Marčevs.

Tomēr ne visi uztraucas - piemēram, riska ieguldījumu fonda leģenda Rejs Dālio sacīja: lai arī koronavīrusa uzliesmojuma īstermiņa sekas, visticamāk, būs būtiskas, tās beigās var izrādīties arī pārspīlētas.

“Es domāju, ka galarezultāts, ko redzēsim, būs tāds, ka “Covid-19” būs tāda kā lielāka SARS (koronavīruss, kas plosījās 2003. gadā) versija. Tam būs kādi īslaicīgi efekti, taču ilgtermiņā neko daudz nejutīsim. Tāpēc uztraukties par naftas cenu lejupslīdi būtu pārspīlēti,”

rakstīja Dālio savos sociālajos tīklos.

Ir skaidrs, ka lielajām kompānijām uz naftas cenu kāpumu nav ko cerēt, kamēr vīruss turpinās “savu uzvaras gājienu”. Tomēr – aktuāls ir jautājums – vai pieprasījums pēc naftas atgriezīsies agrākajā līmenī? Ja tas tā nenotiks, tad ar sekām būs jārēķinās naftas ieguvējvalstīm, piemēram, Lībijai. Tiesa, koronavīrusa izplatībai beidzoties, pieprasījums no Ķīnas varētu būtiski augt, un tās noteikti būs labas ziņas naftas eksportētājiem.

Uz augšu