Pats, ar īsākiem vai garākiem pārtraukumiem, esmu smēķētājs ar teju vai divdesmit gadu stāžu, un šajā laika posmā esmu izmēģinājis praktiski visus veidus, kādos nikotīns bijis pieejams. Parastās cigaretes, tinamā tabaka, cigāri, cigarellas, pīpes, ūdenspīpes, šņaucamā tabaka, “snus”, “I-qos”, veipošana – esmu mēģinājis to visu. Primāri, galvenā motivācija kaut kā jauna pamēģināšanai ir vēlme tikt vaļā no kaislīgam smēķētājam raksturīgā “smēķētāja klepus”, kas nekad nav bijis patīkams nedz pašam, nedz arī apkārtējiem. Aktuālāko pasaules notikumu kontekstā gan jāteic, ka smēķētāja klepus ļoti labi palīdz tikt pie brīvām sēdvietām sabiedriskajā transportā.
Skaidrs, ka, lai atbrīvotos no klepus, ir jāpārstāj regulāri elpot karstus un darvas pilnus dūmus, tāpēc no Latvijā pieejamajām alternatīvām uz ilgāku laiku biju izvēlējies un atzinis par labu esam veipošanu. “I-qos” neuzrunāja, jo to lietojot bija sajūta it kā pīpētu cepumu – tas nav man. Savukārt “snus” vienmēr šķitusi laba alternatīva reizēm, kad pīppauze nav iespējama, tomēr tam ir trīs ļoti nepatīkamas blaknes. Pirmkārt, zelējamā tabaka visnotaļ nepatīkami ož, otrkārt, tai ir nepatīkama garša, un, treškārt – Latvijā tā ir aizliegta, hehe.
Tad nu, lūk, nikotīna spilventiņi bez tabakas, salīdzinot ar iepriekš minētajām nikotīna lietošanas alternatīvām nāca kā gaismas stars no tumšām debesīm – tiem nav zelējamajai tabakai raksturīgās smakas, tiem ir patīkama garša un plašas iespējas izvēlēties sev tīkamāko no dažādiem veidiem, kā rezultātā spilventiņus pilnīgi droši un netraumējot ģimeni var lietot kā mājās pie televizora, tā arī garākas darba videokonferences laikā vai pie auto stūres.