Mobilo sakaru operatori gatavi sniegt informāciju par klientu aptuveno atrašanās vietu saistībā ar Covid-19

FOTO: Ieva Čīka / LETA

Mobilo sakaru operatori ir gatavi sniegt tiesībsargājošajām iestādēm datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu aptuveno atrašanās vietu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Patlaban gan kopš valdības lēmuma neviens šāds pieprasījums nav saņemts, aģentūrai LETA apstiprināja mobilo sakaru operatori.

Operatoru pārstāvji norādīja, ka neesot iespējams precīzi noteikt katras personas atrašanās vietu; ar bāzes staciju palīdzību var noteikt tikai aptuvenu atrašanās vietu. Kā skaidroja "Bite Latvija" pārstāve Una Ahuna-Ozola, bāzes stacijas spēj uztvert "futbola laukuma" izmēra teritoriju. Līdz ar to, ja veikals ir tuvumā pie mājas, mobilo sakaru operators nevarēs precizēt, ka persona izgājusi no mājas. 

Ahuna-Ozola sacīja, ka elektronisko sakaru operatori sniedz kompetentām valsts iestādēm saglabājamos datus. Piemēram, tādus datus, kas ir Elektronisko sakaru likuma noteiktie noslodzes dati, atrašanās vietas dati un ar tiem saistīti dati, kas nepieciešami, lai identificētu abonentu vai lietotāju. Viņa uzsvēra, ka jau esošais regulējums, Elektronisko sakaru likums, nosaka, ka pēc tiesībsargājošo iestāžu pieprasījuma tiek nodrošināta šifrēta informācija, kas nodota starp pilnvarotām kontaktpersonām, ar mērķi palīdzēt izmeklēšanai.

Ahuna-Ozola arī minēja, ka statistika par pieprasījumu skaitu Elektronisko sakaru likumā noteiktā kārtībā tiek apkopota un regulāri iesniegta Datu valsts inspekcijai. Pieprasījumu skaits atbilst valstī esošajai kriminogēnajai situācijai, jo ikdienā pieprasījumi no valsts iestādēm tiek saņemti tieši noziegumu izmeklēšanai.

Savukārt, ja numurs būs reģistrēts uz uzņēmuma, nevis privātpersonas vārda, "Bite Latvija" sniegs informāciju par to personu un telefona numuru, par kuru būs pieprasījums, neveicot informācijas papildu analīzi. "Tas nozīmē, ja pieprasījums būs par telefona numuru - tiks sniegta informācija par telefona numuru un tā galalietotāju, šajā gadījumā tas var būt gan privātpersona, gan uzņēmums," viņa stāstīja.

Uz jautājumu, cik kopumā seni dati "Bite Latvija" ir pieejami par cilvēku pārvietošanos un atrašanās vietu, viņa atbildēja, ka Elektronisko sakaru likums paredz: elektronisko sakaru operators nodrošina saglabājamo datu glabāšanu 18 mēnešus, kā arī to nodošanu likumā noteiktajā kārtībā kompetentām institūcijām, ja šīs institūcijas to pieprasa.

"Latvijas mobilā telefona" pārstāvis Valdis Jalinskis aģentūrai LETA uzsvēra, ka mobilo sakaru operators neizseko privātpersonu atrašanās vietu, tomēr nepieciešamības gadījumā to var identificēt, analizējot informāciju no bāzes stacijām, kurām konkrētajā laika posmā pieslēdzies abonents. 

Kā skaidroja Jalinskis, vienīgā informācija, kuru ir tiesīgs izsniegt mobilo sakaru operators, ir bāzes stacijas adrese, kurai ir pieslēdzies konkrētais abonents. Ikviens šāds pieprasījums tiek apstrādāts atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot datu aizsardzības un drošības prasības. Tāpat viņš norādīja, ka šis ir ārkārtas notikums un valdības noteikts krīzes risinājums, līdz ar to dati tiks sniegti par termiņu pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas brīža.

Līdz šim "Latvijas mobilā telefons" nav saņēmis nevienu lūgumu noteikt kāda abonenta, kas sasirdzis ar Covid-19, atrašanās vietu.

"Tele2" pārstāvis Oskars Fīrmanis aģentūrai LETA, uzsverot, ka "Tele2" neveic nekādu iedzīvotāju izsekošanu, pastāstīja, ka "Tele2" saglabā savienojuma datus, ko patlaban par pienākumu uzliek Elektronisko sakaru likums. "Mēs zinām, ka, piemēram, numurs "X" zvana numuram "Y" konkrētā laikā, mēs zinām zvana savienojuma vietu - bāzes staciju, pie kuras pieslēdzās, sākot sarunu, - kā arī zvana ilgumu - kad zvans sākts un noslēdzies. Līdzīgi arī fiksējam pieslēgšanos mobilajam internetam," viņš skaidroja.

Jautāts, kādus datus mobilo sakaru operators drīkst izsniegt izmeklēšanas gadījumiem, Fīrmanis atklāja, ka pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas, Elektronisko sakaru likuma un Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu operators drīkst apstrādāt un izsniegt konkrētu personu telefona numuru un abonenta atrašanās vietas datus. Savukārt patlaban nedrīkst izpaust, cik tieši pieprasījumu ir bijuši pēc personu, kas sasirguši ar Covid-19, aptuveno atrašanās vietu.

Runājot par cilvēku datu drošību, Fīrmanis uzsvēra, ka netiek izpausta informācija par katru privātpersonu. Pirmkārt, iestādes pieprasīs datus tikai par konkrētām personām - šajā gadījumā Covid-19 inficētajiem un kontaktpersonām, kurām noteikts atrasties mājās pašizolācijā. Otrkārt, rīkojums uzliek par pienākumu mobilo sakaru operatoram atrašanās vietas datus izsniegt tikai Valsts policijai pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma.

Pēc viņa skaidrotā, tas nozīmē, ka tiek apstrādāts minimālais nepieciešamais un pieprasītais personas datu apmērs. "Līdz ar ko tiek ievēroti regulas pamatprincipi un noteikumi pamatotai, tiesiskai un drošai personas datu apstrādei, un tiek ievēroti arī nacionālie tiesību akti," sacīja "Tele2" pārstāvis. Fīrmanis piebilda, ka neatkarīgi no pieslēguma veida "Tele2" izsniegs to informāciju, ko tiesībsargājošā iestāde pieprasīs, balstoties uz attiecīgo likumu. Ja iestādei būs informācija par kādu numuru, kas "Tele2" sistēmā būs reģistrēts uzņēmumam, tas nemainīs datu izsniegšanas būtību.

LETA jau ziņoja, ka svētdien ārkārtas sēdē Ministru kabinets nolēma, ka Valsts policijai pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma būs iespēja pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersantiem informāciju par konkrētām personām, kurām var būt noteikts inficēto vai kontaktpersonu statuss, telefona numuru un abonenta atrašanās vietu.

Plānots, ka saņemtie dati tiks nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos par personas sniegtās informācijas par pārvietošanos patiesumu. Dati būs pieejami tikai epidemioloģiskas izmeklēšanas veikšanai.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Uz augšu