Jau drīzumā varētu kļūt skaidrs globālā finanšu tirgus liktenis, kā arī turpmākā cīņa pret Covid-19

FOTO: AFP / Scanpix

Globālā finanšu tirgus liktenis tiks izlemts jau pavisam drīz. Jau drīzumā varētu tikt saņemti rezultāti par antivielu izmantošanu cīņā pret Covid-19, un tas var kļūt par nozīmīgu pagrieziena punktu, vēsta „The Telegraph”.

Ik dienas var dzirdēt dažādu ekspertu viedokļus par to, cik ilga varētu būt šī krīze, kas ir nepieciešams, lai pieveiktu Covid-19. Tomēr pašlaik lielākās problēmas ir tieši saistībā ar datiem, jo datos „aisberga neredzamā daļa” ir tie cilvēki, kuri ir inficējušies ar Covid-19, bet viņiem šī slimība noris asimptomātiski, tomēr – šos cilvēkus ir svarīgi izolēt no apkārtējiem, lai novērstu tālāku slimības izplatību.

Oksfordas universitāte ir veikusi pētījumu, kurā runāts par izslimojušo cilvēku asins plazmā esošajām antivielām, un saistībā ar to veiktajiem testiem. Ja apstiprināsies tas, ka ar šādu metodi – nogādājot antivielas slimajiem, var šo slimību vieglāk pārslimot vai pat ierobežot, tad tas no ekonomiskā viedokļa nozīmēs to, ka akciju tirgus vērtība strauji kāps, celsies naftas cenas, kā arī – mazināsies negatīvā ietekme uz ekonomiku, bet cilvēki varēs cerēt uz plašākas imunitātes izstrādāšanos.

Kā vēsta „The Economist”, antivielas pret Covid-19 nozīmētu, ka arī mirstības rādītāji samazinātos, līdz ar to – valstu valdības varētu sākt domāt par to, kā pakāpeniski atcelt noteiktos ierobežojumus, līdz ar to – Covid-19 varētu kļūt par ko līdzīgu sezonas gripai, pret kuru ir jāņem vērā dažādi piesardzības pasākumi, taču tie kopumā ekonomiku neietekmē.

Šādā – pozitīvā scenārija gadījumā ekonomika visā pasaulē varētu rēķināties ar ļoti strauju – „V” veida līknes atkopšanos. Protams, ka ne visas nozares atgūtos nekavējoties, tomēr kopējais iespaids uz ekonomiku būtu ļoti pozitīvs.

„Barclays” ekonomists Emanuels Ko norāda, ka „maksimālās panikas punkts” jau ir aiz muguras.

„Mūsu bāzes prognozes liecina, ka ekonomika 2021. gadā piedzīvos atkopšanos pēc šogad piedzīvotās īslaicīgās recesijas,” teica Ko.

„Morgan Stanley” pārstāvis Maikls Vilsons norāda, ka ASV Federālās rezerves ir izglābušas korporatīvo obligāciju tirgus no strauja sistēmas sabrukuma. Tomēr jārēķinās, ka paralēli tam, kad notiks ekonomikas atkopšanās, būs vērojams zināms “inflācijas uzplaukums”.

Kā norāda „The Telegraph”, iepriekš aprakstītais ir ļoti optimistisks scenārijs. Viennozīmīgi, ka antivielu testi tik tiešām var mainīt situāciju uz labo pusi. Tomēr, ko darīt gadījumā, ja šajos testos nāksies secināt, ka saslimstības apjomus izdosies samazināt, bet slimības smagās sekas ne? Šeit būs jāpievēršas Itālijai, kur mirstība ir ļoti augsta, un tā nav anomālija, ko var vienkārši ignorēt.

Tādā gadījumā, visticamāk, svarīgākais būs glābt dzīvības, līdz ar to – ari ekonomikai būtu jāvirzās pretim „Stop” zīmei līdz brīdim, kad pasaulē parādīsies vakcīna. Tas nozīmētu to, ka ierobežojumi ir jāsaglabā, līdz ar to, turpinot paralizēt biznesa vidi. Ilgāks ierobežojumu periods nozīmētu to, ka pasaule zaudēs triljoniem dolāru, kamēr Rietumu un Ķīnas ekonomiskās sistēmas nonāktu sabrukuma priekšā. Finanšu tirgi nav gatavi tādam scenārijam.

„Amundi” analītiķi Monika Difenda un Didjē Borovskis norāda, ka sliktākais scenārijs paredz „vispasaules parādu vilni”, „nebeidzamus bankrotus un ilgu finanšu depresijas periodu”.

Jau pašlaik var redzēt negatīvas sekas – vairāki uzņēmumi un finanšu tirgi nespēj veikt apvienošanos, savukārt jauna kapitāla ienākšana faktiski ir apturēta. Starptautiskais Finanšu institūts norāda, ka sliktākajā gadījumā draud „dramatisks sabrukums, kas izraisīs plašus parādus, uz kā fona iepriekšējās krīzes šķitīs kā nieks”.  

Ekonomikas, kas paplašinās, ir centušās darboties kā ekonomisko triecienu absorbētājas. Ķīna savulaik ir glābusi Rietumus ar dažādiem finansiālajiem instrumentiem. Tomēr tagad gan Rietumi, gan Ķīna ir nonākušas līdzvērtīgās pozīcijās. „Šoreiz viss tik viegli nebūs, jo valstis nevarēs palīdzēt viena otrai. Tas nozīmēs plašus maksātnespējas viļņus līdzīgi kā 1932. gadā,” saka „Morgan Stanley” pārstāve Reza Mogdama.

Pasaules finanšu sistēmas „Ahileja papēdis” ir 18 triljonus dolāru lielais „ofšoru” parāds. Daudzi uzņēmumi un pat valstis ir aizņēmušās naudu dolāros, un nespējot to atdot, var rasties lielas problēmas. Tāpēc ASV Federālās rezerves ir sākušas sarunas ar Brazīlijas, Meksikas, Dienvidkorejas un citām centrālajām bankām, lai novērstu iespējami sliktākās sekas, un krīze neizstieptos ilgu gadu garumā.

Nepatīkamas sekas var būt arī Eiropā, kur tirgos var redzēt, ka parādu rādītāji būtiski pieaug. Tie var pieaugt par aptuveni 20 procentpunktiem no IKP un tādēļ var nākties nacionalizēt virkni banku. Vēl Eiropu zināmā mērā apdraud divi atšķirīgi viedokli – faktiski Eiropa ir sadalīta divās naidīgās nometnēs par galveno jautājumu, kas skar iespējamu parādu apvienošanu Eiropas Savienības līmenī.

Savukārt „Rystad Energy” norāda, ka pieprasījums pēc naftas produktiem var sarukt pat par 30%, un ekstrēmākā scenārija gadījumā barels naftas var maksāt pat 10 dolārus. Gadu ilga krīze kraujas malā nostādītu vairākus naftas industrijas spēlētājus, kā Nigēriju, Angolu, Irāku, Lībiju, Omānu un Kazahstānu. Pat Saūda Arābijas šķietami drošās pozīcijas nu būtu zem jautājuma zīmes.

Iepriekš rakstītais bija sliktākais scenārijs. Kas būtu gadījumā, ja no tā izdotos izvairīties daļēji?

Karaliskās koledžas profesora Nīla Fergusona komandas veiktais pētījums liecina, ka 28. martā ar koronavīrusu Lielbritānijā varētu būt inficējušies 1,2 līdz 5,4% cilvēku, Itālijā vismaz 3,2%, bet Spānijā – 3,7%.

Pieņemsim, ka seroloģiskie antivielu testi uzrāda ainu, ka tā ir pietiekama, lai izstrādātos pūļa imunitāte, līdz ar to daļēji var atteikties no ierobežojumiem. Kas attiecas uz ekonomiku šī scenārija gadījumā – saglabājas zināmas neskaidrības.

Tiem, kuri varētu saņemt antivielas, kā arī tiem cilvēkiem, kas ir izslimojuši Covid-19, varētu piešķirt tā saucamās „imunitātes pases”, kas ļautu viņiem atgriezties darbā. Bet tas varētu prasīt ilgu laiku, un ekonomikas atkopšanās varētu nebūtu tik strauja, lai īstenotos „V” veida kāpums.

Eksperti norāda, ka ir vērojamas tendences, ka arī Ķīnas varasiestādes, kas iepriekš daudzināja par strauju ekonomisko atgūšanos, nu paši vairs īsti netic šim scenārijam, un, iespējams, pat gatavojas otram epidēmijas vilnim.

Tā, piemēram, Sičuanas province ir atcēlusi skolu atvēršanu, bet Pekinā un Šanhajā ir noteiktas ļoti stingras karantīnas prasības. Ķīnas virologs Žans Čanki norāda, ka šobrīd Ķīnā varētu būt vismaz 200 000 aktīvie saslimšanas gadījumi, kas ir pretrunā ar oficiālo statistiku (aptuveni 82 tūkstoši saslimušo).

Pat ja arī Ķīnai tik tiešām ir izdevies apspiest Covid-19 izplatību, tad tās eksporta tirgi pašlaik nav pieejami jaunu preču piegādei. Vairāk nekā 60 miljoni strādnieku ir ļoti atkarīgi no šīm piegādēm. Līdz ar to – Ķīna no vienas krīzes ir nonākusi otrā. Komunistu partijas centieni apslēpt patiesos infekcijas apmērus Uhaņā var izrādīties liktenīgi pašai Ķīnai, bet prezidents Sji Dziņpins nevarēs no šīs situācijas iziet kā uzvarētājs.

Tikmēr Rietumvalstīs ir dažādi ļoti biedējoši aprēķini, kurus jāņem vērā. Oksfordas universitātes aprēķini liecina, ka ASV vairāk nekā 20 miljoni cilvēku var zaudēt darbu, bet kopējais bezdarba līmenis var sasniegt 12%, kas ir lielākais kopš Lielās Depresijas laikiem. Savukārt Vācijas IFO institūts brīdina, ka martā un aprīlī Vācijas ekonomika var samazināties pat par 60%, bet gada griezumā – par 20%, ja krīze ievilksies arī vasaras mēnešos.

Ir skaidrs, ka pasaulē nav sabiedrības, kas spētu izturēt šādus ekonomiskos triecienus ilgtermiņā.

„Ideja par mēnešiem ilgu karantīnu ir ļoti nereālistiska. Valdībām ir jāmeklē izejas stratēģija,” sacīja bijušais Anglijas bankas eksperts Lords Kings. Viņš sacīja, ka agri vai vēlu postošas sekas būs ne tikai vīrusam, bet arī pret to noteiktajiem pasākumiem.

Pagaidām nav zināms, vai atsevišķām valstīm, kā Lielbritānijai būtu izdevies saslimstību ar Covid-19 noturēt zemākā līmenī, ja tā būtu ātrāk noteikusi ierobežojumus. Piemēram, valstīs, kuras seko „testē, identificē, izolē” politikai, kā Dienvidkoreja, Taivāna un Singapūra – tur nav noteiktas karantīnas un daļa skolas joprojām turpina darboties, bet saslimstības līmenis ir zems un stabils. Savukārt Lielbritānija šādu izdevību ir nokavējusi.

Lielbritānijas un citu valstu valdības noteikti lūdzas, lai antivielu testi izrādītos pozitīvi. Tas arī ļaus saprast, vai pasaulei jau drīzumā izdosies ieraudzīt gaismu tuneļa galā, vai arī līdz tam būs vēl jāgaida ilgāks laiks.

Uz augšu