Pūce: Ceļojumi būs ierobežoti vēl vairākus mēnešus (21)

Pilnu interviju iespējams noskatīties šeit:

Audio: 

Vai administratīvi teritoriālā reforma (ATR) varētu kavēties Covid-19 dēļ?

Galvenais likums, kas ar šo reformu ir saistīts, tiek izskatīts Saeimā. Tas ir atbalstīts otrajā lasījumā, un šobrīd ir iesniegti priekšlikumi trešajam lasījumam. Protams, tas būs Saeimas komisijas lēmums, kādā veidā un cik ātri šo likumprojektu tālāk virzīt. Bija plānots pieņemt šo likumprojektu maijā.

Es domāju, ka Covid krīzes dēļ šis likumprojekts varētu tikt pieņemts jūnijā.

Bet šis nav būtisks kavēklis. Reformai ir jābūt spēkā ar pietiekamu pārejas periodu. Iepriekšējā reforma tika pieņemta decembrī un stājās spēkā jūlijā. Es nedomāju, ka tā ir labā prakse. Tāpēc mēs esam tiekušies uz to, lai pašvaldībām būtu apmēram gads, lai sagatavotos jaunai situācijai.

Kā tieši reforma palīdzēs pašvaldībām veiksmīgāk tikt galā ar Covid-19 radīto ekonomikas lejupslīdi?

Pašvaldību spējas ir ļoti dažādas: gan budžeta spējas, gan spēja ieguldīt līdzekļus dažādu problēmu risināšanā. Šī krīze to izgaismo vēl asāk. Mums ir pašvaldības, kas ļoti aktīvi ir palielinājušas sociālo izdevumu apjomu, sniegušas nepieciešamo atbalstu, lai sociālo aprūpes centru darbinieki būtu gatavi strādāt infekcijas izplatības apkarošanā. Mums ir arī citas pašvaldības, kurām tik labi neveicas, jo gan to ekonomiskā, gan administratīvā jauda ir ierobežota.

Raugoties no šāda skatpunkta, tas, ka pašvaldības būs stiprākas, mums palīdzēs pārvarēt jebkuru nākotnes krīzi.

Stiprākas, spēcīgākas un ekonomiski patstāvīgākas pašvaldības būs palīgs ikvienam Latvijas iedzīvotājam, saņemot labākus sociālos un citus pašvaldību pakalpojumus. Protams, arī uzņēmējiem, jo pašvaldības ir tās, kas regulē un ar saviem ieguldījumiem atbalsta uzņēmējdarbību.

Vai tas tiešām automātiski nozīmē labākus pakalpojumus, ja kādu novadu apvienošanas rezultātā cilvēkiem būs jāmēro tāls ceļš līdz pašvaldības centram?

Nu, es domāju, ka viena no lielajām mācībām, ko esam guvuši Covid krīzē, ir tāda, ka objektīva nepieciešamība doties uz pašvaldības administratīvo centru drīzāk ir kavēklis nopietnu problēmu gadījumā, nevis iespēja. Mēs ļoti esam stimulējuši to, lai pašvaldības sniegtu pakalpojumus attālināti. Un patiešām - absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju vēlas saņemt [pakalpojumus attālināti]. Savukārt tiem, kam ir nopietnas problēmas piekļūt šiem pakalpojumiem, ir pieejami citi veidi, kā pašvaldība šos pakalpojumus var sniegt, neliekot braukt uz novada administratīvo centru.

Tā ir vēsturiski kļūdaina domāšana, ka iedzīvotājiem kaut kur ir jādodas, lai tiktu līdz pašvaldībai.

Pašvaldība jau šobrīd ir pieejama katrā mājā, kurā ir internets, kā arī jebkurā citā vietā ar interneta pieslēgumu, piemēram, bibliotēkā. Mēs esam sagatavojuši arī attālinātā darba vadlīnijas pašvaldībām, un vairums pašvaldību ir ļoti spējīgas to ieviest jau šobrīd. Diemžēl tehnoloģiju attīstības līmenis nav vienmērīgs Latvijas teritorijā. Ir pašvaldības, kas nav ieguldījušas pietiekamus līdzekļus tehnoloģijās. Būs jāatbalsta, lai visās pašvaldībās šīs lietas būtu iespējamas.

Iepriekš jūs teicāt, ka ekonomiskās aktivitātes veicināšanai Covid krīzes laikā būs pieejami 200 miljoni eiro. Kā šo naudu varēs saņemt pašvaldības?

Pirmkārt, tie nav projekti pašvaldībām, bet projekti ekonomikai. Latvijas valdībai ir bijis nepieciešams pieņemt dažādus lēmumus, kas ir samazinājuši ekonomisko aktivitāti valstī. Lai šo situāciju labotu, vajadzēs ekonomiku iesildīt, lai radītu papildu ekonomisko kustību. Klasiski šādās situācijās publiskais sektors iegulda infrastruktūrā.

Mēs piedāvājam paplašināt iespējas pašvaldībām pieteikt Eiropas Savienības (ES) fondu projektus, kas ir augstā gatavībā attiecībā uz diviem virzieniem: ēku energoefektivitāte un uzņēmējdarbības investīciju programma.

Ēku energoefektivitāte nozīmē pašvaldībām piederošo ēku – bērnudārzu, skolu, kultūras namu – siltināšanu. Savukārt uzņēmējdarbības investīciju programmas ietvaros paredzēts ieguldīt tādās aktivitātēs, kas stimulē uzņēmējdarbību konkrētā teritorijā. Piemēram, sakārtot kādu ceļu, ielu, uzbūvēt kādu ražošanas ēku, ko pēc tam iznomā uzņēmējiem. Šādas aktivitātes mums jau ir bijušas. Iepriekšējās valdības pieeja bija tāda, ka mēs esam dalījuši kvotas starp pašvaldībām, un rezultātā tie projekti attīstījās ļoti lēni. Šobrīd mēs aicinām pāriet uz citu modeli. Ja ir gatavs projekts, tehniskā dokumentācija, iepirkuma dokumentācija un ir nepieciešams tikai lēmums par naudas piešķiršanu, nāciet uz ministriju, mēs ļoti ātri izvērtējam atbilstību kritērijiem.

Pašvaldības mums ir norādījušas, ka viņām ir augstas gatavības projekti 360 miljonu eiro vērtībā. Mēs ar kritisku aci pārgājām pāri šim sarakstam un novērtējām, cik mums līdzekļus vajag. Mums vajadzētu apmēram 180 miljonus pašvaldību projektiem. Plus mēs vēl realizēsim vides investīciju projektu apmēram 20 miljonu eiro apmērā, proti, bioloģiski noārdāmo atkritumu laukumu [izveidi] vēl četros poligonos. Tādā veidā izpildot Latvijas saistības un vienlaikus stimulējot ekonomiku, jo tur tie darbi ir sākami nekavējoties. Tāda ir šī 200 miljonu eiro programma, kas uzreiz, šajā vasarā un rudenī, radīs darba vietas. Aptuveni 60% no šīs naudas būs ES fondu līdzekļi, bet pārējo naudu pašvaldības varēs aizņemties Valsts kasē un pēc tam atmaksāt.

Kā vērtējat pašvaldību lomu epidemioloģisko drošības pasākumu nodrošināšanā? Piemēram, Liepājas mēra dalību dievkalpojumā?

Mums ir bijuši ministrijas organizēti semināri pašvaldību vadītājiem, kur esam norādījuši uz nepieciešamajām darbībām. Mēs gaidām, ka pašvaldības reaģēs uz pārkāpumiem, kas notiek to teritorijā vai to atbildības jomā. Piemēram, ir gadījums ar Viļāniem, kur pašvaldība nekādā veidā nereaģēja uz vairākām iedzīvotāju norādēm un faktiski aizkavēja pašvaldības policijas pienākumu pildīšanu. Acīmredzot kaut kādu pašvaldības vadības interešu vadīti. Saistībā ar to es esmu pieprasījis paskaidrojumu no Viļānu domes vadītāja, kāpēc pašvaldība ir rīkojusies pretēji lēmumiem par epidemioloģisko drošību. Runājot par Liepājas gadījumu, gan es, gan mana biroja darbinieki ir runājuši ar Vilnīša kungu. Tas nebija pašvaldības organizēts pasākums, un tur arī nebija nekādas rīcības no pašvaldības puses, kas kavētu epidemioloģisko drošību vai uzraugošo institūciju darbu. Šobrīd Valsts policija (VP) izvērtē sūdzību un faktus. VP arī pieņems kaut kādu lēmumu.

Vilnīša kungs tur piedalījās kā privātpersona, nepildot mēra pienākumus. Uzskatu tomēr, ka viņam kā augstai amatpersonai būtu jārāda priekšzīme iedzīvotājiem.

Viņš to ir izvēlējies šajā reizē nedarīt, kas ir slikti, bet tas ir jāvērtē pašiem liepājniekiem. Nedomāju, ka domes priekšsēdētājs šajā gadījumā ir rīkojies, pietiekami izsverot savas rīcības vērtējumu plašākā sabiedrībā.

Ja runājam par Rīgu, kur ārkārtas situācijas sākumā varēja redzēt pārbāztu sabiedrisko transportu, tad kā ministrija to vērtē?

Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas un pēc ierobežojumu noteikšanas Rīgas Satiksme (RS), izvērtējot situāciju, uzskatīja, ka ir jāsamazina reisu skaits dienā. Jo jātaupa līdzekļi. Kāpēc mums jātērē budžeta līdzekļi, ja ir mazāk pasažieru? Skaidrs, ka izdevumi par tukšiem reisiem pēc tam ir jākompensē no pašvaldības budžeta. Tajā brīdī, manuprāt, neapdomīgi, attiecīga uzņēmuma valde un padome pieņēma lēmumu samazināt reisu skaitu, saskaņojot to ar tā brīža RS kapitāldaļu turētāju un Rīgas domes izpilddirektoru Juri Radzeviču. Tas sakrita ar to, ka izpilddirektora rīcībā bija vēstule no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ar norādi, ka šādu soli nevajadzētu spert. Bet rīcība bija pretēja SPKC norādei.

Ārkārtas situācijas laikā šāda rīcība ir nepieļaujama.

Bet Radzeviča kungs pēc tam darbu zaudēja, aizgāja prom no sava amata. Nekavējoties lēmums tika mainīts, reisu skaits tika atjaunots un pat palielināts.

Tātad šī situācija bija iemesls Radzēviča atstādināšanai?

Jā, šis bija iemesls. Manuprāt, pareizi. Šajā situācijā tā arī bija jārīkojas. Tagad reisu skaits ir lielāks, nekā tas ir bijis pirms tam, kompensējot mikroautobusu reisu atcelšanu. Tas, protams, nozīmē, ka RS ir ievērojams izdevumu pieaugums, bet to daļēji kompensē fakts, ka izdevumi par degvielu RS ir kritušies, jo degvielas cenas ir ievērojami kritušās. Tā ka var gadīties, ka RS būs nepieciešama papildu subsīdija šā gada ietvaros. Bet tā nebūs tik liela, kā varētu likties.

Kā vērtējat RD pagaidu administrācijas līdzšinējo darbu?

Pagaidu administrācija ir iecelta ar Saeimas lēmumu. To faktiski veido trīs valsts civildienesta ierēdņi no VARAM, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas. Tās funkcijas ir izpildīt likumu, valdības lēmumus un ārkārtējā situācijā – arī citu institūciju lēmumus atbilstoši likuma pilnvarojumam. Ar likuma izpildi pagaidu administrācijai iet labi. Ir novērstas problēmas, kas bija saistītas ar likuma pārkāpumiem, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas jomā. Ir jāsaprot, ka pagaidu administrācijas darbs bija plānots uz ļoti ierobežotu laiku. Viņai bija jāstrādā līdz aprīļa beigām, tātad divus mēnešus. Tagad ir skaidrs, ka tas darbs būs apmēram pusgadu, nedaudz vairāk. Tas maina lēmumu pieņemšanas modeli. Viņiem arvien biežāk sanāk reaģēt uz aktīvām situācijām.

Pašvaldībai savas funkcijas ir jāizpilda, un atbildība par to šobrīd guļas uz pagaidu administrācijas pleciem. Tas attiecas arī uz lēmumiem, ko normālos apstākļos pieņemtu ievēlēta dome.

Piemēram, RD pagaidu administrācija apstiprināja pašvaldības budžetu, jo būtu neloģiski gaidīt septembra beigas un budžeta aptipināšanu septembrī, jo sanāktu, ka gandrīz 10 mēnešus no gada pašvaldība dzīvotu bez budžeta, kas nav normāla situācija. Deputātiem būs iespēja budžetu koriģēt, bet tas notiks jau tai brīdī, kad tiks ievēlēta dome, kura sāks savu darbu septembra otrajā pusē. Pagaidu administrācija nav politiska vara. Tā ir Saeimas uzticēta funkcija civildienesta ierēdņiem, lai nodrošinātu viņas darbības atbilstību likumam un likuma izpildi.

Kā jūs uzskatāt, vai ārkārtas stāvokli pagarinās pēc 12. maija vēl uz mēnesi?

Man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Latvijas valdība līdz šim lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vai nepagarināšanu ir pieņēmusi tikai tādā gadījumā, ja ir rekomendācija no epidemiologiem par nepieciešamību to darīt. Ir skaidrs, ka būs kaut kādi ierobežojumi, kas būs jāsaglabā arī pēc 12. maija. It īpaši tas attieksies uz liela apmēra pulcēšanos. Vai notiks pakāpeniska ierobežojumu samazināšana? Viennozīmīgi notiks. Jau ir pirmie lēmumi. Piemēram, veselības ministre Viņķele ir pieņēmusi lēmumus attiecībā uz pakāpenisku ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Līdzīgi pakāpeniski būs pieejami vienas vai otras pulcēšanās iespējas. Bet tas nenotiks ar viena burvja knipi, ka visi ierobežojumi tiek atcelti. Tā tas nenotiks, būs pakāpeniski.

Visilgāk mums kā sabiedrībai ir jārēķinās ar to, ka būs ierobežojumi starpvalstu ceļošanai. Šie ierobežojumi pastāvēs ilgāku periodu, lai nodrošinātu to, ka infekcijas nepārceļo no vienas valsts uz otru. Mēs arī paši neesam ieinteresēti tajā, lai Latvijā masveidā ierastos inficēti cilvēki no citām valstīm.

Ar ilgāku periodu jūs domājat mēnesi vai dažus mēnešus?

Starpvalstu ceļošanai, es domāju, tas periods būs ilgāks par mēnesi un pat dažiem mēnešiem.

Attiecībā uz publiskiem pasākumiem es domāju, ka pakāpeniska ierobežojumu atcelšana notiks gada ietvaros. Bet gada otrajā pusē atsevišķos gadījumos varētu tikt ierobežoti liela apmēra pasākumi telpās ar tūkstošiem dalībnieku. Es domāju, ka starpvalstu ceļošanu tūrisma nolūkos šogad mums nāksies pārskatīt.

Un arī Latvijas tūrisma uzņēmumiem ir jārēķinās ar to, ka šogad nekādi lieli ienākumi no ārzemju tūristiem nebūs.

Līdzīgi būs ar uzņēmumiem, kas organizē Latvijas cilvēku braukšanu uz ārzemēm. Arī viņiem ir jārēķinās, ka nekādi lieli ienākumi no Latvijas iedzīvotāju došanās uz ārzemēm nebūs. Tā vietā ir citas iespējas. Tiklīdz ierobežojumi tiks samazināti, es tiešām aicinu Latvijas iedzīvotājus izmantot Latvijā pieejamās iespējas. Šā gada otrais pusgads un nākamā gada sākums ir laiks, kad var apceļot savu dzimto zemi, apskatīt tās dabu un kultūrvēsturiskās vērtības. Tas arī palīdzēs Latvijas ekonomikai.