Vērtēs priekšlikumu par nodokļu samaksas pienākuma atcelšanu, dzēšot 2008.gada krīzē radušos parādus (1)

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka personu ienākumi samazinājās 2008.gada ekonomiskajā lejupslīdē. Tādējādi personām objektīvi bija grūtības pildīt savas saistības, kuru neizpildes rezultātā tās tiesiski zaudēja nekustamo īpašumu, kas kalpoja kā saistību izpildes nodrošinājums.

Likumprojekts nepieciešams, lai privātā sektora darbības, likumā noteiktā kārtībā dzēšot 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes rezultātā radušos parādus fiziskajām personām, neradītu šīm personām nodokļa samaksas pienākumu.

Tādā gadījumā personas no parādnieka privātam kreditoram - kredītiestādei - kļūtu par parādnieku valstij. Šāda nodokļu saistība rastos no kapitāla pieauguma nodokļa tādā apmērā, kas atbilstu dzēsto saistību apmēram. Ņemot vērā to, ka kredītiestādēm/tiesu izpildītājiem jau 10 gadus nav bijis iespējams no personām piedzīt privāto parādu, jo tām nav aktīvu (mantas) vai pietiekamu regulāru ienākumu, drošticami var pieņemt, ka valsts nevarētu no tām iekasēt arī nodokļu maksājumus. Piedziņas procesā tiktu neatbilstoši tērēti valsts līdzekļi un nodarbināti administratīvie resursi, pausts dokumentā.

Likums patlaban noteic, ka ar nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā, ja izpildās vairāki nosacījumi.

Šo likuma normu paredzēts vēl saglabāt līdz 2022.gada beigām, lai nodrošinātu spēkā esošo vienošanos pabeigšanu un risinājumu panākšanu tajos gadījumos, kad vienpusēja saistību dzēšana nav piemērojama gadījumos, kas kā tipiski nav definēti Kredītiestāžu likuma grozījumos un vienošanos ar parādnieku ir iespējams noslēgt.

Minētā tiesību norma ir saistīta ar to, ka pēc 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes virkne kredītiestāžu turpināja kredītu restrukturizēšanu, kas ietvēra, piemēram, arī sociālā izlīguma programmas izveidi. Proti, bija iespēja dzēst būtisku aizdevuma daļu, ja starp kredītiestādi un parādnieku tika noslēgta vienošanās. Piemēram, vidēji 35 000 eiro liela aizdevuma dzēšanai, trīs gadu laikā bija jānomaksā desmitā daļa jeb ne vairāk par 3500 eiro no tā.

Aptaujājot kredītiestādes, var secināt, ka daudzos gadījumos programma ir bijusi un vēl joprojām ir labs risinājums, tomēr kopumā tā ļāvusi dzēst ne vairāk par 60 miljoniem eiro parādus aptuveni 3000 personu.

Galvenie šķēršļi programmas ātrākai realizācijai un plašākam tvērumam ir nespēja sazināties ar klientu izmantojot jebkuru no pieejamajiem komunikācijas līdzekļiem, lai noslēgtu vienošanos ar kredītiestādi un tai trīs gadus maksātu vidēji apmēram 60 eiro mēnesī. Programmas īstenošanā konstatēta parādnieku vispārējā apātija un samierināšanās ar situāciju. Parādnieki ir pielāgojušies apstākļiem, proti, vai nu izvēlējušies ilgstošu darbību ēnu ekonomikā, nemaksājot nodokļus valstij un neveidojot sociālo spilvenu sev, vai arī izvēlējušies dzīvi ārpus Latvijas. Situācija nedaudz uzlabojās 2017.gadā, bet ar 2019.gadu noslēgto vienošanos skaits tikai samazinās.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka ir nepieciešams risinājumus, kas kreditoram dotu plašāku rīcības brīvību likuma ietvarā, lai panāktu pēc iespējas taisnīgāku un laicīgāku šī jautājuma risinājumu.