Ceļošana ar jauniem noteikumiem: Kā pēc pandēmijas varētu norisināties ceļojumi? (16)

Kā vēsta BBC, pagaidām vēl ir grūti spriest, kad būs atļauti starptautiskie ceļojumi. Argentīna ir aizliegusi starpvalstu lidojumus līdz septembrim, bet Lielbritānijas ministri pauduši, ka šovasar par ceļojumiem, visticamāk, ir jāaizmirst.

Tomēr – kādi izskatīsies ceļojumi, kad tie būs atļauti?

Lidosta

Daudzās lidostās, to vidū arī Londonā, ir ieviesti drošības pasākumi ceļotājiem, kādus visiem iedzīvotājiem ir noteikušas valdības vairākās Eiropas valstīs.

Šo pasākumu vidū ir divu metru distances ievērošana (izņemot gadījumus, ja cilvēki dzīvo kopā), roku regulāra mazgāšana un dezinficēšana.

Piemēram, ASV Transporta drošības administrācija (TSA) norāda, ka ceļotājiem pirms un pēc drošības pārbaudes ir obligāti jāmazgā rokas vismaz 20 sekundes. Savukārt Honkongas Starptautiskajā lidostā notiek testi, kā arī pasažieru dezinfekcija. Šajā lidostā pasažieri ar izsmidzināmo dezinfekcijas līdzekli tiek apsmidzināti 40 sekundes, tādējādi cerot, ka tiks nogalināti visi vīrusi un baktērijas, kas atrodas uz ādas un apģērba.

Honkongas lidostā darbojas arī autonomi roboti, kas pārvietojas un iznīcina mikrobus, izmantojot ultravioleto gaismu. Līdzīgi roboti testa režīmā tiek izmantoti arī slimnīcās.

Lidostās ir arī elektroniski reģistrācijas galdi, kā arī vispārēji atgādinājumi par nepieciešamību izvairīties no nevajadzīgas saskarsmes ar citiem cilvēkiem.

“Intrepid” ceļojumu grupas vadītājs Džeimss Torntons norāda, ka lidostās pasažieriem, visticamāk, būs jārēķinās ar ilgākām un daudz stingrākām drošības pārbaudēm.

“Tieši tāpat, kā mēs izņemam no somām savas elektroniskās ierīces un šķidrumus, arī distancēšanās normas kļūs par ikdienu. Ļoti iespējams, ka būs nepieciešams jauns dokuments, lai ceļotu, – imunitātes pase,” sacīja Torntons.

Šā gada sākumā vairākas lidostas paziņoja, ka tās ieviesīs termālo skrīningu, kas ļaus laikus atklāt pasažierus ar paaugstinātu temperatūru.

Tomēr šādai pieejai ir kritiķi – daļa cilvēku, kas slimo ar Covid-19, ir asimptomātiski, līdz ar to lidostās viņus atklāt nevarēs. Atsevišķas lidostas ir spērušas soli tālāk - Apvienoto Arābu Emirātu lidostās ir iespējams veikt ātros Covid-19 testus, kuru rezultāti ir zināmi 10 minūšu laikā.

Lidmašīnā

Tiklīdz drošības kontrole tiks izieta, sāksies ceļš uz lidmašīnu. Iekāpjot lidmašīnā, mēs vairs neredzēsim smaidīgus stjuartus, jo viņi mūs sagaidīs ar sejas maskām. Ļoti iespējams, ka arī pasažieriem būs nepieciešams obligāti valkāt sejas maskas, jo arvien vairāk valstu uzstāj, ka tas ir nepieciešams drošības līdzeklis.

Tikmēr savā prātā mēs noteikti uzskatīsim, ka lielāko aviokompāniju lidmašīnās ir sterila vide – ņemot vērā pastiprinātos dezinficēšanas pasākumus, iespējams, ka krēsls, drošības josta un galdiņš būs dezinficēti un droši.

Ja nāksies lidot ar “Korean Air”, nav jāuztraucas, ja tur būs cilvēki, kas valkā pilno aizsardzības tērpu, jo lidsabiedrība saviem stjuartiem plāno nodrošināt ne tikai sejas maskas, bet arī cimdus un citu drošības ekipējumu.

Šis varētu būt labs laiks, kad izbaudīt visai brīvu lidojumu – ļoti iespējams, ka lidsabiedrības pārdos tikai daļu sēdvietu, bet vidējās rindas tiks atstātas brīvas. Līdz ar to – lidojuma laikā nebūs jāuztraucas par kaitinošiem blakussēdētājiem.

Lidsabiedrības “Tui” pilots sacīja, ka šādi pasākumi, lai nodrošinātu distancēšanās prasības, var izrādīties arī problemātiski, kā arī visai dārgi.

“Zaudēt trešdaļu sēdvietu nozīmē, ka mums būs jālido ar zaudējumiem. Var būt arī cits variants - ievērojami celt cenas un rēķināties, ka vietējais lidojums no Parīzes uz Nicu un atpakaļ maksās vairāk nekā 1000 eiro,” sacīja pilots.

Viņš norāda, ka valstis, kas paļaujas uz tūrismu, jau cenšas piesaistīt tūristus. Ļoti iespējams, ka līdz tūrisma sezonas beigām tūristu plūsma būs atjaunojusies vien nedaudz.

Galamērķī

Atvaļinājums jūras krastā Itālijā. Jā, pirms šīs krīzes tas bija ļoti kārdinošs galamērķis, tomēr tagad situācija ir būtiski mainījusies.

“Esmu redzējis plānus, kā atsākt uzņemt tūristus. Daudzi Eiropas galamērķi nopietni meklē iespējas, kā izvietot viesus viesnīcās, lai ievērotu distancēšanos. Viens no variantiem – izvietot viesus katrā otrajā istabiņā,” saka Ziemeļeiropas Tūrisma izpētes institūta pārstāvis Ulfs Contāgs. Viņš norāda, ka galvenais mērķis ir nodrošināt distancēšanos un drošību.

“Tā ir jaunā realitāte. Neizskatās, ka Vidusjūras kūrortos šogad atvērsies peldbaseini,” saka Contāgs.

Medicīnas profesors no Atēnām Grieķijā Nikolaoss Sipss norāda, ka pludmales, bāri, peldbaseini un restorāni ir ievērojama riska zonas.

“Katru gadu grieķu pludmales ir ļoti pilnas. Citiem vārdiem, arī tagad būs atpūtnieki, bet viņi noteikti vairs nevēlēsies būt kāda svešinieka tuvumā. Diez vai redzēsim, ka pludmalēs cilvēki atpūšas cieši blakus cits citam,” sacīja Sipss.

Citās Eiropas valstīs tiek diskutēts par tā saucamajiem tūristu koridoriem, kas paredzēti, lai savienotu teritorijas un valstis, kas ir mazāk cietušas no Covid-19 sekām.

Piemēram, Horvātija jau ir paziņojusi, ka tā var nodrošināt atpūtas vietas tūristiem no Čehijas un Slovākijas, jo tās mazāk cietušas no Covid krīzes.

Vai tas mainīs ceļošanas nākotni?

Iespējams, ka ierobežota atpūta ārzemēs tomēr nav tas, ko gribētos atvaļinājumam. Ļoti iespējams, ka tuvākajā nākotnē atvaļinājumi un atpūta būs lokāla, respektīvi – cilvēki vairāk pievērsīsies savu valstu apceļošanai, nekā plānos ceļojumus uz ārzemēm.

“Ļoti iespējams, ka cilvēki mazāk ceļos uz ārzemēm, bet vairāk – pa savām valstīm. Un tā ar laiku var kļūt par normu,” sacīja tūrisma eksperts Endijs Ruterfords.

Globālās pandēmijas iespaidā kruīzi, slēpošanas kūrortu apmeklējums un cita veida ceļošana uz populārām vietām vairs nešķitīs tik pievilcīgi. Tāpat cilvēki jau tagad ir sākuši novērtēt to, ka šī krīze uz klimatu atstāj pozitīvu iespaidu.

Contāgs norāda, ka cilvēku ieradumi noteikti mainīsies: “Vietējie ceļojumi var likt cilvēkiem saprast, ka skaistas un ievērības cienīgas vietas ir atrodamas arī netālu no mājām.”

Starptautiskās gaisa transporta asociācijas veiktajā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā 60% cilvēku būtu gatavi doties tālākā ceļojumā jau divus mēnešus pēc koronavīrusa ierobežojumu beigām, bet aptuveni 40% aptaujāto to darītu ne ātrāk kā pēc pusgada.

“Boeing” prognozē, ka gaisa satiksmes apjomi 2019. gada līmenī varētu atgriezties ne ātrāk kā 2023. gadā. Arī “British Airways” mātes uzņēmums IAG norāda, ka pasažieru lidojumu apjomam būs nepieciešami ilgi gadi, lai atgūtu iepriekšējo spozmi.