Latvijā bankas joprojām satrauc neskaidrības naudas atmazgāšanas novēršanas prasību piemērošanā (1)

"Tas, kas joprojām satrauc gan mūs, gan citus tirgus dalībniekus, ir joprojām pastāvošā neskaidrība AML prasību piemērošanas dziļumā. Mēs ļoti gaidām rokasgrāmatu, kuru pašlaik izstrādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un kura solās dot skaidras norādes par FKTK sagaidāmo banku rīcību klientu izpētē," teica Idelsons.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka šī rokasgrāmata ir vajadzīga ne tikai bankām, bet arī banku klientiem, lai sadarbība ar bankām kļūtu vieglāka un bankām vairs nebūtu jāuzliek klientiem pārmērīgs slogs darījumu izvērtēšanai, vai arī nepamatoti jāatsaka sadarbību, ņemot vērā neskaidru ietekmi un iespējamās sankcijas no regulatora.

"Ļoti gribētos, lai šī rokasgrāmata kļūst par reālu darba materiālu ar konkrētām norādēm par dažāda tipa klientu un to darījumu izpētes praktisko dziļumu un iegūstamajiem dokumentiem - materiālu, kas mazinās formālismu un veicinās klientu izpētes veikšanu pēc būtības, atbilstoši piemītošajiem riskiem, nevis par vēl vienu dokumentu, kur tiek pateiktas vispārīgās lietas un principi, kas sen ir zināmi un industrijā tiek pielietoti," sacīja Idelsons.

Jautāts, vai ir kādas indikācijas, kad šī rokasgrāmata varētu parādīties, Idelsons norādīja, ka, pēc FKTK vadības sniegtās publiskās informācijas, rokasgrāmata varētu tikt apstiprināta šā gada trešajā ceturksnī. 

Tāpat "Signet Bank" vadītājs pauda cerību, ka pēc rokasgrāmatas apstiprināšanas sodi bankām samazināsies.

"Rokasgrāmatas mērķis ir izstrādāt vadlīnijas, lai normatīvu piemērošanā būtu vienota pieeja, kā arī definēt, kas tad ir uz risku izvērtējumu balstīta pieeja klientu izpētē. Jo, ja sodi tiek piemēroti visiem un pēc katras AML pārbaudes, tas, manuprāt, nesasniedz to iecerēto mērķi - nodrošināt, ka bankas atturas no konkrētas sodāmās rīcības. Es esmu tikai par to, ka bankas tiek sodītas par pieļautiem konkrētiem noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas gadījumiem, par to, ka banka, piemēram, tiek iesaistīta legalizācijas shēmās. Sodam ir jābūt nopietni pamatotam, nevis tikai tāpēc, ka banka strādā," teica Idelsons.

Viņš atzīmēja, ka līdz šim Latvijā ir bijuši arī gadījumi, kad bankām piemērotie sodi izraisa zināmu neizpratni, piemēram, kā tas ir gadījumā ar bankai "Citadele" piemēroto sodu.

"Nekur līdz šim nav bijusi informācija par to, ka banka bijusi iesaistīta skandālos vai shēmās, kas publiski izskanējušas pēdējo 10 gadu laikā, bet sods par nepietiekamu klientu izpēti tik un tā tika saņemts. Tas vērš pārdomas, par to, ka sodīšana, iespējams, notiek profilaktiskos nolūkos. Tāpat jāņem vērā, ka šādi sodi ne tikai ietekmē konkrētās bankas reputāciju, bet arī pasliktina Latvijas valsts un pārējo tirgus dalībnieku reputāciju," sacīja Idelsons.