Reirs: Sociālās aizsardzības nodrošināšana varētu mazināt ēnu ekonomiku

Finanšu ministrs Jānis Reirs

FOTO: Valsts kanceleja

Sociālās aizsardzības nodrošināšana varētu mazināt ēnu ekonomiku, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai LETA norādīja, ka trešdien ikgadējā "Ēnu ekonomikas konferencē" tika prezentēti jaunākie dati par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, kas atklāj, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2019.gadā Latvijā bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3% mazāk nekā 2018.gadā.

Vienlaikus FM norādīja uz Covid-19 izraisītajā krīzē izgaismotajām vairākām esošās nodokļu sistēmas nepilnībām, tostarp sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi.

Reira ieskatā, viens no galvenajiem Covid-19 krīzes laikā identificētajiem jautājumiem ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. 

"Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī Covid-19 ietekme un citi faktori nosaka nepieciešamību visiem strādājošajiem nodrošināt sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā," pauda finanšu ministrs.

Tāpat FM norādīja, ka, lai gan citu analogu pētījumu dati, kas tiek veikti Eiropas valstīs, ir nedaudz atšķirīgi, ministrijas vērtējumā, pētījuma dati apliecina, ka ēnu ekonomikas samazināšanās ir gausa un joprojām nodara zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai un valsts budžetam, neiekasētu nodokļu veidā.

"Tā kā 2020.gadā noslēdzas "Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam" darbības periods, ir jāpieņem lēmums par tā darbības turpinājumu. Izvērtējot iespējas pilnveidot plānošanas procesu un nosakot plānā ietveramo pasākumu sasniedzamos mērķus, jāņem vērā arī ar Covid-19 vīrusa izplatību saistītās krīzes sekas, ietekmējot finanšu situāciju noteiktās tautsaimniecības nozarēs un valstī kopumā," minēja ministrijā.

FM atzina, ka nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nākamā perioda nodokļu politikas pamatnostādņu mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas būtu jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

"Ministru kabineta veiktie pasākumi Covid-19 krīzes mazināšanai ir īpaši būtiski, lai mazinātu uzņēmējdarbības ierobežotu aktivitāšu periodā radītās sekas, izmantojot nodokļu atmaksas pagarinājumu, dīkstāves pabalsta izmaksas, daļēju atalgojuma subsidēšanu, kā arī paplašinātas iespējas uzņēmējdarbības kreditēšanai un citus atbalsta mehānismus," klāstīja ministrijā.

FM redzējumā ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi ir visu nozaru ministriju kopīgs darbs, un tie jāīsteno katras ministrijas un to atbildībā esošās nozares ciešā sadarbībā. Ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumu 2020.gadā katrā FM ir noteiktas augsta līmeņa amatpersonas, kas ir atbildīgas par ēnu ekonomikas ierobežošanas koordināciju, sagaidot, ka nozares ministrijā strādājošie eksperti sadarbībā ar nozares ekspertiem vislabāk spēs apzināt ēnu ekonomikas izpausmes faktorus un ieteikt risinājumus šo faktoru mazināšanai. 

Patlaban FM ir saņēmusi ierosinājumus veicamiem pasākumiem tikai no trim nozaru ministrijām. Strādājot pie ēnu ekonomikas mazināšanas plāna jaunam periodam, FM aktivizēs starpministriju sadarbību ēnu ekonomiku veicinošo faktoru identificēšanā.

Vienlaikus FM minēja, ka šogad sākts darbs pie valsts pētījumu programmas "Ēnu ekonomikas mazināšana ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanai" īstenošanas. Tās mērķis ir veicināt zinātnisku pētījumu izmantošanu valsts politikas plānošanā un lēmumu pieņemšanā noteiktās jomās.

"Zinātnisko pētījumu rezultāti par ēnu ekonomikas apmēru un tās ietekmējošiem faktoriem, kā arī ierosinātie priekšlikumi tiks izmantoti kā zinātniski pamatoti argumenti jaunu ēnu ekonomikas mazinošu pasākumu ierosināšanai un īstenošanai. Zinātnisko pētījumu rezultātā sniegtie priekšlikumi un to realizācija sekmēs ne tikai ēnu ekonomikas samazināšanos, bet arī straujāku ekonomikas atveseļošanos pēckrīzes periodā," skaidroja ministrijā.

Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra datiem, pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no IKP.

Vienlaikus Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies par 0,5 procentpunktiem - līdz 18,2%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars sarucis par 2,4 procentpunktiem - līdz 14,3%.

Kopš 2009.gada, kad tiek veikts pētījums, lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tika konstatēts 2010.gadā - 38,1% no IKP, bet mazākais ēnu ekonomikas īpatsvars bija 2016.gadā - 20,7% no IKP, kam sekoja ēnu ekonomikas īpatsvars pieaugums 2017. un 2018.gadā.

Uz augšu