Valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas valsts meži" (LVM), interpretējot tiesību normas atšķirīgi, nav ievērojusi Kapitāla daļu likumā atkarīgās kapitālsabiedrības valdes loceklim noteiktos ierobežojumus un palielinājusi atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļa atlīdzību, konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Šāds secinājums gūts revīzijā "Vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams?"
Tikmēr LVM noraidīja uzņēmumam VK revīzijā adresēto pārmetumus, uzsverot, ka atlīdzību izmaksā valdes locekļiem ir ievērotas normatīvo aktu prasības un arī Pārresoru koordinācijas centra (PKC) rekomendācijas.
VK revīzijā, analizējot informāciju par kapitālsabiedrību valdes locekļiem pielīgto apdrošināšanu, konstatējusi, ka LVM, valdes locekļiem tiek nodrošināta dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu. LVM 2017.gada februārī noslēdza dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājuma veidošanu līgumu uz piecu gadu termiņu - līdz 2022.gada februārim. Atbilstoši VK revidentu rīcībā esošajai informācijai par laiku no 2015.gada līdz 2017.gada februārim LVM veikusi iemaksas par četriem valdes locekļiem vairāk nekā 47 000 eiro apmērā. Savukārt līdz ar jauna līguma spēkā stāšanos laikā no 2017.gada marta līdz 2019.gada 30.aprīlim vien LVM jau ir veikusi iemaksas 84 000 eiro apmērā.
Pēc VK revidentu aplēsēm līdz 2022.gada februārim no piecu LVM valdes locekļu atlīdzības tiks uzkrāti kopā vismaz 229 000 eiro, tādējādi palielinot valdes locekļu atlīdzību. Turklāt LVM valdes locekļu mēneša atlīdzība ir noteikta maksimālā apmērā.
Tā kā LVM valdes locekļu atlīdzības noteikšanai tiek piemērots maksimāli pieļaujamais koeficients 10 un arī mēneša atlīdzības apmērs katru gadu pieaug par 5-8% atbilstoši iepriekšējā gada vidējās bruto algas valstī izmaiņām, tad faktiskās iemaksas uzkrājuma veidošanai būs vēl lielāks.
"Lai arī līgums par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājuma veidošanu ir noslēgts pirms [PKC] vadlīniju apstiprināšanas, jāuzsver, ka
regulējums jau sākotnēji neparedzēja tādu dzīvības apdrošināšanas līgumu slēgšanu, kam būtu piesaistīts papildu produkts, kas paredz uzkrājumu veidošanu, jo tādējādi valdes loceklim tiktu nodrošināti citi, regulējumā neparedzēti finansiāli labumi," revīzijā uzsvērusi VK.
VK revidentu ieskatā, lai nodrošinātu Kapitāla daļu likuma mērķi, likumdevējs jau sākotnēji ir noteicis kapitāla daļu turētājam tiesības pielīgt tikai tādu apdrošināšanu, kas nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu gadījumā, ja valdes locekļa veselībai vai tā dzīvībai nodarīts negaidīts kaitējums, nevis lai valdes locekļi saņemtu papildu finansiālu labumu, tā neierobežoti palielinot valdes locekļu atlīdzību
Revīzijā arī uzsvērts, ka par LVM valdes locekļiem, ar kuriem noslēgti darba līgumi par cita amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, kā darbiniekiem dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājuma veidošanu jau tiek veiktas iemaksas 5% apmērā, kā arī vēl noslēgts atsevišķs līgums par iemaksu veikšanu 5% apmērā pensiju fondos.
VK ieskatā, nav pieļaujama dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājuma veidošanu pielīgšana un iemaksu veikšana uzkrājuma veidošanai valdes locekļiem no kapitālsabiedrību līdzekļiem, jo dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu ir personas papildu finansiāls nodrošinājums, kas garantē valdes loceklim ienākumus nākotnē un neatbilst Kapitāla daļu likuma mērķim.
VK arī norādījusi, ka LVM noslēgtā līguma noteikumi paredz tiesības līguma darbības laikā veikt izmaiņas, proti, mainīt apdrošinātā polises tipu - izbeigt apdrošināšanu un saņemt atpirkuma summu, pārformēt apdrošinātās personas apdrošināšanu par bezpremiālo apdrošināšanu vai nodot apdrošināšanu apdrošinātai personai. Tomēr LVM šādas izmaiņas attiecībā uz valdes locekļu apdrošināšanu nav izdarījusi.
Revīzijā veiktās pārbaudes liecina, ka LVM ar atkarīgās kapitālsabiedrības "Jaunmoku pils" valdes locekli par amata pienākumu izpildi ir slēgusi darba līgumu. Saskaņā ar VK aplēsēm atlīdzība četru gadu laikā nepamatoti aprēķināta par 6316 eiro vairāk, nekā to pieļauj Kapitāla daļu likums.
Līdz ar to VK revīzijā secināts, ka LVM kā kapitāla daļu turētāja nav nodrošinājusi regulējuma prasības, gan slēdzot darba līgumus ar atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļiem, gan nosakot valdes locekļiem regulējumam neatbilstošu atlīdzības sistēmu.
Komentējot kompānijai adresētos pārmetumus, LVM uzsvēra, ka LVM valdes locekļiem, ievērojot normatīvo aktu prasības un PKC rekomendācijas, nav izmaksāta likumā neparedzēta atlīdzība - apdrošināšana ar uzkrājumu.
Valsts mežu apsaimniekotājā piebilst, ka 2015.gada 1.janvārī stājās spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību Pārvaldības likums, nosakot, ka valdes locekļa atalgojumam var pielīgt apdrošināšanu, tai skaitā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājuma veidošanu noteiktā apmērā no mēnešalgas, kurā neietilpst prēmijas, pilnvarojuma līgumā pielīgtā apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts.
Savukārt, 2017.gada 4.septembrī PKC vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai ieviesa izmaiņas, nosakot, ka nav ieteicams pielīgt tādu apdrošināšanas veidu kā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, atgādina LVM. Kompānijā skaidro, ka PKC vadlīnijās arī noteikts, ka iepriekš noslēgtie apdrošināšanas līgumi var turpināt darboties līdz to termiņa beigām.
"Saskaņā ar iepriekš minēto, 2017.gada 22.februārī noslēgtais dzīvības apdrošināšanas līgums turpina darboties līdz tā termiņa beigām, tas ir, līdz 2022.gada 21.februārim. Beidzoties šim līguma termiņam, tiks ievērotas vadlīnijās sniegtās rekomendācijas," uzsvēra LVM, norādot, ka uzņēmuma valdes locekļiem nav izmaksāta likumā neparedzēta atlīdzība, kā arī ievērotas normatīvo aktu prasības un arī PKC rekomendācijas.
Jau ziņots, ka LVM apgrozījums 2018.gadā bija 333,201 miljons eiro, bet kompānijas peļņa - 109,833 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.
