Briselē panāktā vienošanās - taupības vēstnesis?

Šīs nedēļas raidījumā pievērsāmies notikumiem mums tik ļoti zināmajā Eiropas pilsētā Briselē. Tur otrdienas rītā pēc četras dienas ilgas kaulēšanās izdevās panākt vienošanos par ekonomikas atveseļošanās fonda izveidi, kura mērķis ir palīdzēt Eiropas valstīm atkopties no Covid-19 radītajiem ekonomiskajiem postījumiem. Vienlaikus ir ticis pieņemts arī ES jaunais daudzgadu budžets. Tās ir salīdzinoši labas ziņas Latvijai, jo mums nākamos 7 gadus būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro. Tiesa, ir jāpiebilst, ka ES arī veiks nepieredzēti lielu aizņemšanos pret ko gadiem ilgi ir iebildusi Vācija.

Kāpēc par Eiropas ekonomikas atveseļošanās fondu valdīja tik plašas diskusijas?

Bukovskis norāda, ka šeit jāsaprot, ka ES piešķirtā nauda faktiski ir organizācijai piešķirts aizdevums. Tik liela mēroga līdzekļi 27 dalībvalstu blokam nav un tos ir nepieciešams aizņemties. Līdz ar to – vienā brīdī šī nauda būs jāatdod. Turklāt tā atšķirībā no iepriekšējās krīzes būs jāatdod pilnīgi visiem. Galvenais jautājums ir par to, lai šis aizņēmums neizskatītos neatdodams un nesāktu šūpot finanšu sistēmu. Nīderlande, Austrija, Somija, Zviedrija un Dānija, jeb tā saucamās «taupīgās valstis» iestājās par to, lai neskatoties uz ievērojamo krīzi, nesāktos nekontrolēta naudas šķērdēšana ar cerību, ka kaut kādā brīdī varētu kristies valūtas vērtība, sākties IKP pieaugums un aizdevumu varēs viegli atdot. «Tā jau par to var domāt, bet jautājums, vai tas tiešām ir ilgtspējīgi un rada uzticamību,» pauž Bukovskis. Eksperts atgādina, ka 2008. gada pasaules finanšu krīze sākās tāpēc, ka pazuda uzticēšanās starp tirgus spēlētājiem. Visi vienā brīdī saprata, ka aizņemtos līdzekļus gluži vienkārši nav iespējams atdot.

Vai Latvijā varētu tikt pieņemti jauni taupības pasākumi?

Ekspertam tika uzdots jautājums par politiskajiem nosacījumiem, kuri varētu pavadīt ES līmenī pieņemto vienošanos. It īpaši tāpēc, ka sarunu ietvaros dažas no dalībvalstīm pauda pretestību idejai, ka viens no naudas saņemšanas nosacījumiem varētu būt arī ciešāka jostu savilkšana. Bukovskis norāda, ka pieņemtā vienošanās pati par sevi to neparedz. Tiesa gan, to pavada norādījumi uz ko tieši būtu jākoncentrējās naudas izlietojumā. Piemēram, klimata saglabāšanai būtu jāatvēl vismaz 30% no finansētajiem projektiem.

Tomēr Bukovskis norāda uz citu iespējamu izaicinājumu. «Tad kad mēs gada beigās savilksim kopā visus rēķinus un paskatīsimies cik mēs esam iztērējuši, tad ļoti iespējams, ka pavērsies samērā nepatīkama aina. Visticamāk, ka būs pieaudzis valdības parāds, jo mēs daudz aizņemamies un tērējam Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Savukārt, parāda pieaugums nozīmēs arī to, ka mums par to būs jāmaksā lielāki procenti. Tam tad attiecīgi vajadzēs atvēlēt lielākus tēriņus no valsts budžeta,» saka eksperts.

Vai ES nauda var aizsniegt Latvijai prioritārās nozares?

Ņemot vērā, ka vienošanās ietvaros ir skaidri norādīti naudas izlietojuma virzieni, rodas arī jautājums, vai tā vispār varētu sasniegt Latvijai svarīgākās ekonomiskās nozares. Galu galā – klimata saglabāšana īsti nav dimensija, kura spēlētu tautsaimniecības izaugsmes lokomatīves funkciju.

Bukovskis domā, ka šeit Latvija varētu mēģināt izmantot iztēli un vienlaicīgi pielāgoties gan savām, gan arī Briseles prasībām. Piemēram, vajadzēs domāt, vai būvēt autotrasi, jeb arī veloceliņu. Tāpat autotrasi var būvēt tādu, kurā ir ērti piebraukt pie benzīntanka un tādu, kurā ir elektrotanki. «Mums nāksies būs drosmīgākiem un inovatīvākiem pieejās, kuras mēs izmantojam projektu rakstīšanā un pieteikšanā,» pauž pētnieks.

Ar cik lielu «Briseles pirkstu» Latvijai būtu jārēķinās pēc naudas saņemšanas?

Pirmkārt, nav tā, ka mums kāds no Briseles kaut ko diktē. «Mēs paši esam piekrituši tam, ka mūs uzrauga. Tas ir apmēram tas pats, kas aiziet uz skolu un pateikt skolotājam – nē, tu mani nemācīsi,» saka Bukovskis. Vienlaikus eksperts atgādina, ka dalībvalstu ziņojumi par to, kā konkrētā laika posmā attīstās katra valsts noteikti nekur nepazudīs. Tomēr tas viss ir bijis vienmēr. Neierasti būs tikai tas, ka grafikos (piemēram, valdību parādu, tēriņu, veselības aprūpē izlietoto līdzekļu) būs novērojami neierasti kāpinājumi. Ja parasti tie ir bijuši plūstoši, tad tagad būs lēcieni uz augšu.

Vienošanās ietvaros ir iekļauts punkts par nepieciešamību naudas saņēmējiem pieturēties pie demokrātiskām vērtībām – kāpēc šim punktam piekrita Polija un Ungārija?

Politikas zinātnes doktors uzsver, ka šajā kontekstā liela nozīme ir tehniskām detaļām. Vienošanās dokuments ir uzrakstīts tā, lai pastāvētu plašas interpretācijas iespējas. No vienas puses Eiropas Savienības institūcijas var teikt – šis punkts ir iekļauts un esam šajā jautājumā guvuši panākumus. No otras puses Polija un Ungārija var teikt, ka tām neviens neliks būt pārāk demokrātiskām.

Vai «​taupīgo valstu» līderi izmantoja ES valstu vadītāju tikšanos, lai ar nepiekāpīgu pozīciju iegūtu sev politiskus punktus mājās?

Bukovskis saka, ka slikts būtu tas politiķis, kurš sev nemēģinātu iegūt papildus politiskos punktus. Viņš uzsver, ka jebkurā gadījumā fakts, ka šīs valstis tagad ir panākušas mazākus maksājumus ES kopējā budžetā ir veiksmīgi pārdodams to sabiedrībām. Šis daudzgadu budžetu zināmā mērā atšķirās no iepriekšējā, jo pirms 7 gadiem visi bija savā ziņā nelaimīgi. Tagad ir pretējā situācija – visi ir kaut ko dabūjuši un visi var ar kaut ko palielīties.

Kāpēc sarunās būtisku lomu varēja spēlēt premjerministrs Krišjānis Kariņš?

Šeit jāatceras, ka viņš ir bijis Eiropas Parlamenta deputāts. Tas, savukārt, viņam ir ļāvis izveidot personīgos kontaktus ar ļoti daudziem politiķiem. Viņš ir bijis ministrs arī iepriekš un viņam ir labas angļu, vācu un franču valodas zināšanas, saka Bukovskis. Premjeram palīdzēja arī esamība Eiropas Tautas partijas politiskajā grupā, kurā ir arī Angela Merkele. Šīs visas kapacitātes ir ļoti svarīgas, lai aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Ir jautājums, vai cits premjers vispār būtu spējis pietuvināties lēmumu pieņēmēju kodolam, kā to spēja izdarīt Krišjānis Kariņš, turpina eksperts.