"ABLV Bank" likvidators: Norēķinus ar bankas kreditoriem paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām

"ABLV Bank" likvidators Andris Kovaļčuks

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaudes plānots noslēgt līdz nākamā gada beigās, bet norēķinus ar kreditoriem paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš pastāstīja, ka līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 000 bankas bijušo klientu bija pilnībā atguvuši noguldījumus bankā, taču priekšā vēl ir darba pabeigšana ar vairāk nekā 3000 lielāko bankas kontu atlikumu īpašnieku.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021.gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022.gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022.gada beigām," sacīja Kovaļčuks. 

Viņš piebilda, ka aktīvu bankai pietiks, jo to atgūšanas procesā banka jau praktiski ir pēdējā stadijā.

"Vairāk nekā 80% no nepieciešamajiem aktīviem jau ir atgūti un naudā glabājas Latvijas Bankā.

1

Mēs redzam, ka arī atlikušo daļu līdz 2022.gada beigām mēs varam atgūt," teica Kovaļčuks.

Vienlaikus bankas likvidators atzina, ka "ABLV Bank" likvidācijas procesa sākums bija lēnāks, nekā bija domāts 2018.gada martā, kad visi plāni tika veidoti. 

"Pašlaik mēs no sākotnējā plāna atpaliekam par aptuveni gadu.

1

Galvenokārt tas ir saistīts ar to, ka sākumā bija jāizveido pārbaužu metodoloģija, tā jāsaskaņo. Bija vairāk nekā 1000 labojumu un precizējumu. Tāpat daudz vairāk laika, nekā sākotnēji domāts, prasīja šī procesa iedzīvināšana. Pašlaik mēs visām uzsākšanas grūtībām esam tikuši pāri un joprojām turamies pie piecu gadu termiņa, kurā norēķināties ar visiem kreditoriem. Tas izskatās izdarāms. Mainījies ir tikai darbu sadalījums pa gadiem. Tajā mēs tiešām atpaliekam no sākotnēji nospraustā grafika," sacīja Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka gan likvidatoru, gan konsultantu uzņemtais darba temps liek domāt, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes būs pabeigtas. "Tādēļ kopumā mēs varam palikt sākotnēji nospraustajā laika rāmī, lai gan pa vidu mēs esam izgājuši ne vienu vien negaidītu pagriezienu," teica Kovaļčuks.

Viņš norādīja, ka klientu pārbaudēs galvenais ir informācijas apmērs par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu. Informācijas apjoms tiešām ir ļoti liels, un tas ir pamatā laika patēriņam. Taču, protams, to visu vēl ļoti ietekmē katra individuālā klienta reakcijas ātrums. Informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas precīzas un ātri, tad viss process norit raitāk. Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," skaidroja Kovaļčuks.

Jautāts, cik liels ir noguldītāju īpatsvars, kuri nesadarbojas un atbildes nesniedz, Kovaļčuks norādīja, ka to vēl ir pāragri teikt, jo process vēl nav pabeigts. "Tikai tad, kad likvidācija būs pabeigta, mēs varēsim apkopot rezultātus arī par to, cik no bankas klientiem sadarbojās, cik nesadarbojās.

Tāpat ir jautājums, vai vienmēr atbilžu sniegšana maz ir iespējama. Ja jautājumi ir par ļoti senu periodu, pastāv iespēja, ka prasītie dokumenti vispār vairs nav bankas klientu rīcībā un tam ir objektīvs pamats. Situācijas ir ļoti dažādas," viņš piebilda.

Uz augšu
Back