Lietuva apsver iespēju iegādāties jau darbojošos banku

Eiro banknotes un monētas.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Lietuva, kas gatavojas veidot nacionālo attīstības banku, kā vienu no variantiem apsver iespēju iegādāties jau darbojošos banku, paziņojis ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs, kas trešdien šo jautājumu apspriedis ar prezidentu Gitanu Nausēdu.

Pēc viņa teiktā, runa ir par bankām, kuras darbojas Lietuvā. Tiek izskatītas arī iespējas iecerētajā bankā apvienot ministrijai pakļauto nacionālās attīstības iestādi "Investiciju ir verslo garantijos" ("Investīciju un uzņēmējdarbības garantijas -"Invega"), Valsts investīciju attīstības aģentūru un Lauksaimniecības kredītu garantiju fondu.

"Ar prezidentu apspriedām, ka tiek apsvērtas dažādas bankas izveides koncepcijas, tostarp [pieminot] tādu iestādi kā "Invega, kas rīkojas ar skaidru naudu un kuru var gandrīz uzskatīt par mazu banciņu, jo tā sniedz garantijas, izsniedz aizdevumus, un tai varētu pievienot citas iestādes, lai kreditēšanas iespējas būtu lielākas un uzņēmējiem pievilcīgākas, konkurētspējīgas vai pat spētu piedāvāt pakalpojumus ar labākiem noteikumiem nekā komercbankas," klāstījis ministrs.

Pēc prezidenta Nausēdas teiktā, Valsts attīstības bankas uzdevums būtu aizpildīt spraugas tirgū - attīstīt mazās un vidējās uzņēmējdarbības kreditēšanu, paplašināt ilglaicīgu valsts investīciju iespējas, nevis nodarboties ar banku pakalpojumu mazumtirdzniecību.

Arī viņš uzsvēris, ka plānotajā bankā būtu jāapvieno Lietuvā darbojošās valsts finanšu attīstības iestādes.

"Strādājot Lietuvas reģionos, man nākas dzirdēt, ka no koronavīrusa krīzes cietušie uzņēmēji žēlojas par atbalsta un kompensāciju kavēšanos. Ir pilnīgi skaidrs, ka valstij šobrīd trūkst tam iespēju. Tādēļ pirmajam solim, kas jāsper, veidojot valsts attīstības banku, būtu jābūt esošo valsts finanšu attīstības iestāžu konsolidācijai," norādījis prezidents, piebilzdams, ka Lietuvai vajadzīga finanšu institūcija, kas spētu efektīvi pārvaldīt ekonomikas atveseļošanas plānā paredzētos pasākumus.

Kā ziņots, jūnijā Lietuvas Seims uzdeva valdībai sākt valsts bankas izveides procedūru, pilnvarojot to līdz septembrim sākt konsultācijas ar Eiropas Komisiju par tehnisko palīdzību tās dibināšanā. Šādas bankas izveide atzīta par valstiski nozīmīgu ekonomisko projektu.

"Eiropas Komisijai būs jāizpēta, vai shēma, kas tiks piedāvāta, nepārkāpj konkurenci, vai tas nebūs pārāk liels valsts atbalsts vienai uzņēmējdarbības nozarei," skaidrojis Sinkevičs.

Viņš arī iebildis, ka nacionālā attīstības banka netiks veidota uz Lietuvas valsts pasta uzņēmuma "Lietuvos paštas" filiāļu tīkla pamatiem, kā iepriekš pieļāvis valdošās Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbauskis, bet pasta uzņēmums varētu nodarboties ar banku pakalpojumu mazumtirdzniecību.

"Problēma ir tāda, ka lielās bankas reģionos savu pakalpojumu klāstu vairs nepaplašina, bet sašaurina, un tas kaut kā jākompensē. Domāju, ka Lietuvas pasts varētu palīdzēt plānotajai bankai ar telpām un pakalpojumu sniegšanu. Pasta nodaļās varētu notikt banku pakalpojumu mazumtirdzniecība," norādījis Sinkevičs.

"Pastu pārvērst par banku, manuprāt, nav reāli, drīzāk jāapvieno tādas institūcijas kā "Invega" un citas iestādes, kas rīkojas ar valsts līdzekļiem (..), lai izveidotu šādu banku, bet pasta dalību var tāpat piesaistīt," piebildis ministrs, kura vadītā valdības darba grupa izvērtē ar valsts bankas izveidi saistītos jautājumus.

Kā izteikusies Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ģenerāldirektore Kristalina Georgijeva, veidojot valsts banku, ļoti svarīgi ir nodrošināt stipru pārvaldības modeli, kas nebūtu atkarīgs no politiskās ietekmes.

Eiropas Komisija atzinusi, ka Lietuvas banku nozares koncentrācija ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, tādēļ pieaug arī sistēmiskais risks. Trim lielākajām bankām - "Swedbank", SEB un "Luminor" - kopā pieder aptuveni 80% tirgus.

Uz augšu
Back