Atkritumu apsaimniekotāji nepiekrīt KP apsvērumiem par brīvas konkurences ierobežošanu Rīgā

Atkritumu šķirošanas konteineri. Ilustratīvs foto

FOTO: Īriss Sviklis/LETA

Atkritumu apsaimniekotāji nepiekrīt Konkurences padomes (KP) paustajam par brīvās konkurences ierobežošanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas regulējumā, norāda "Eco Baltia vide" un "Lautus vide" pārstāvji.

Ceturtdien, 6.augustā, KP paziņoja, ka spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas regulējums ierobežo brīvu konkurenci atkritumu nozarē. Pēc KP Komunikācijas nodaļas vadītājas Zanes Gorškovas skaidrotā, šā gada sākumā, skatot atkritumu apsaimniekošanas likumprojektu, Saeima noraidīja KP atbalstīto rosinājumu Rīgā atkritumu apsaimniekošanu nodrošināt pēc brīvā tirgus principa. KP ieskatā brīvā tirgus princips nozīmētu, ka visā Rīgas teritorijā varētu darboties esošie un, iespējams, jauni pakalpojumu sniedzēji, kuri nepārtraukti iesaistītos cīņā par klientu ar pakalpojuma kvalitāti un lētāko cenu.

Lai arī Rīga atkritumu apsaimniekotājus pašlaik ir izvēlējusies iepirkuma rezultātā, Atkritumu apsaimniekošanas likums joprojām nenodrošina pietiekamu apsaimniekotāju konkurenci un iedzīvotājiem un juridiskām personām labāko rezultātu, uzskata Gorškova.  

"Eco Baltia vide" preses sekretāre Daiga Buča norādīja, ka

brīva konkurence atkritumu apsaimniekošanas tirgū ir jautājums ne tikai par Rīgu, bet Latviju kopumā

2

- ja Rīgā konkurence tirgū tika nodrošināta ar iepirkumu, kurā atbilstoši konkursa nolikumam varēja piedalīties jebkurš komersants ar atbilstošu darbības atļauju un resursiem, tad virknē pašvaldību iepirkumu joprojām nav un tirgus konkurencei kā tādai ir slēgts.

"Šis ir jautājums, kas būtu prioritāri jārisina regulējuma līmenī, nodrošinot, ka visos Latvijas novados tiek organizēti iepirkumi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai un iedzīvotāji iegūst labāko piedāvājumu gan no cenas, gan pakalpojuma kvalitātes viedokļa," sacīja Buča.

Vienlaikus kompānijas pārstāve pauda viedokli, ka Rīgā pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) radīja šī brīža situācijai labāko ilgtermiņa risinājumu, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nepārtrauktību un arī konkurenci starp komersantiem, ko realizēja ar iepirkuma palīdzību.

Tāpat "Eco Baltia atzīmēja, ka

vidējais cenu līmenis Rīgā tika saglabāts, tostarp virknei iedzīvotāju maksa par pakalpojumu samazinājās,

2

kā arī kopējā infrastruktūra un atkritumu šķirošanas iespējas tuvāko gadu laikā visā Rīgā būtiski uzlabosies.

Pēc Bučas teiktā, vienotas pakalpojuma maksas ideja visā Rīgā un Rīgas domes piedāvātais risinājums iepriekšējā iepirkumā tika nobremzēts tieši no KP puses.

Komentējot maksas par atkritumu izvešanu atšķirību starp teritorijām, Buča norādīja, ka ikviens no konkursa dalībniekiem atbilstoši iepirkumā noteiktajām prasībām gatavoja savu piedāvājumu, ņemot vērā arī individuālās iespējas.

Piedaloties iepirkumos, "Eco Baltia vide" maksas aprēķinā esot ņēmusi vērā virkni faktoru - iedzīvotāju blīvumu, potenciālo apsaimniekoto atkritumu apmēru, privātpersonu un juridisko personu skaitu un to īpatsvara dalījumu, nepieciešamo šķirošanas infrastruktūru, tehniskā nodrošinājuma prasības, poligona tarifus, attālumu līdz poligonam, degvielas cenas, klientu apkalpošanas resursus un risinājumus, darbaspēka izmaksas. 

"Jāņem vērā, ka arī

dažādu uzņēmumu iekšējās izmaksu pozīcijas, piemēram, attiecībā uz darbaspēka izmaksām vai loģistiku, var būtiski atšķirties,"

2

skaidroja Buča.

Viņa atklāja, ka kopumā iepirkumā "Eco Baltia vide" startēja trīs teritoriju apkalpošanā, taču tikai vienā teritorijā konkursa komisija atzina uzņēmuma piedāvājumu par labāko, kas nozīmē, ka konkurence starp uzņēmumiem iepirkuma procesā tika nodrošināta.

Arī "Lautus vide" pārstāve Diāna Polgina atzīmēja, ka iepirkumā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētā dažādi pretendenti varēja iesniegt piedāvājumus atšķirīgām zonām, tostarp arī uz vairākām. 

"Nedomājam, ka šobrīd, kad Rīgas teritorijā darbojas trīs atkritumu apsaimniekošanas operatori, kuri iesnieguši piedāvājumus attiecīgajām zonām publiska iepirkuma konkursa kārtībā, tiktu ierobežota konkurence," norādīja Polgina.

Runājot par "Lautus vide" tarifu, Polgina minēja, ka, apvienojoties nozares profesionāļiem un apvienojot abu uzņēmumu - "Lautus" un "Pilsētvides serviss" -  resursus un speciālistus, tika lemts par labu konkursa nolikuma kritērijiem atbilstošam un saimnieciski izdevīgam tarifam. 

Viņa arī atzīmēja, ka spriest par citu operatoru tarifiem vai komentēt tos nav uzņēmuma kompetencē.

"Ir jāsaprot, ka visi operatori esošajā regulējumā, balstoties uz izsludinātā iepirkuma prasībām, ir veidojuši iepirkumam atbilstošus piedāvājumus. Lai arī iepirkuma prasības visiem bija vienādas, jāņem vērā dažādi faktori gan atkarībā no zonas, kurā pakalpojumus sniedz attiecīgais operators (tostarp darba intensitātes, iedzīvotāju skaita), gan no tehniskā nodrošinājuma viedokļa, gan plānoto investīciju sakarā, gan vadoties no attālumu līdz atkritumu nodošanas punktam jeb poligonam," teica Polgina.

Jau ziņots, ka Rīgā no 20.maija stājusies spēkā jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - pilsēta sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošina uzņēmumi "Clean R", "Eco Baltia vide" un pilnsabiedrība "Lautus vide", kuru veido atkritumu apsaimniekotāji "Lautus" un "Pilsētvides serviss".

Uzņēmums "Clean R" nodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pirmajā un otrajā zonā - Centra rajona un Latgales priekšpilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī Kurzemes rajona administratīvajā teritorijā. "Eco Baltia vide" šos pakalpojumus sniedz ceturtajā zonā - Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona administratīvajā teritorijā, savukārt "Lautus" un "Pilsētvides serviss" apsaimnieko trešo zonu - Zemgales priekšpilsētas administratīvajā teritoriju.

Uz augšu
Back