Zelts ne vienmēr koši spīd

FOTO: Reuters / Scanpix

Pirms lidmašīnas pacelšanās to apkalpes locekļi visiem pasažieriem demonstrē drošības instruktāžu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt lidojuma laikā, kā arī izstāsta rīcību ārkārtas situācijām. Analoga instrukcija periodiski būtu nepieciešama investoriem, kuri brīžos, kad tirgus ir nestabils un pieaug dažādi ekonomiskie riski, raugās uz zeltu kā uz glābšanas riņķi. Tad investīciju pasaulē zelts sāk spīdēt spožāk, nekā tas patiesībā varbūt ir, raksta "Swedbank" Investīciju daļas eksperts Rolands Zauls.

Kad pasaules ekonomikā runā par krīzi, tad zelta cena sāk strauji augt. Pēdējais šāds kāpums noticis pavisam nesen. Augusta sākumā zelts sasniedza vēsturiski augstāko cenas līmeni pret ASV dolāru - apmēram 2074 dolāru.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina šī dārgmetāla cenas pieaugumu, ir zemās procentu likmes un centrālo banku stimuli. Otrs faktors ir lielā nenoteiktība, ko izraisīja COVID-19, jo nenoteiktības apstākļos zelts tiešām ir mazāk svārstīgs aktīvs nekā, piemēram, akcijas. Savukārt trešais iemesls rekordaugstai zelta cenai ir tas, ka zelts “pārvietojas” apgriezti proporcionāli pret ASV dolāru. Tas nozīmē, ka tad, kad ASV kurss ir zemāks, kā tas ir pēdējā laikā, zelta cena kāpj. Un visbeidzot, zelta cenu uz augšu dzen arī nepārtrauktie tirdzniecības kari, kas notiek starp ASV un Ķīnu.

Ko par zelta pieprasījumu rāda "Swedbank" klientu aptaujas dati? "Swedbank" klientu vidū zelts ierindojas starp TOP 5 populārākajiem ieguldījumu veidiem. Zeltu uzskata par labu investīciju, proti, tas ir vienkāršs un likvīds ieguldījums, kas nodrošina aizsardzību grūtos laikos, citiem vārdiem – drošs ieguldījums. Tomēr, ja palūkojamies ciešāk, tad paveras pavisam cita aina.

Perfektā scenārijā zelts ir daļa no diversificēta ieguldījumu portfeļa, jo tam ir dažas unikālas iezīmes. Izvērtējot visus riskus un tendences finanšu tirgos, zelts noteiktos laika posmos potenciāli var mazināt portfeļa svārstīgumu, tātad nodrošināt zināmu aizsardzību.

Tāpat zelts var arī pasargāt daļu no portfeļa vērtības krīzes vai hiperinflācijas gadījumā. Tomēr atsevišķos gadījumos strauju akciju tirgus izmaiņu ietvaros nedrīkst pilnībā paļauties, ka zelts nodrošinās portfelim lielu atbalstu. Jo ir bijušas situācijas, kad, piemēram, S&P 500 indeksa vidējais kritums dienas laikā pārsniedza 1,9%, bet zelts nodrošināja vidējo ienesīgumu 0,2% līmenī, kas salīdzinājumā ar akciju indeksa kritumu praktiski nebija jūtams.

Tāpēc vēlreiz ir vērts akcentēt - lai ieguldītu zeltā, ir kārtīgi jāizsver visi riski, kas ar šo dārgmetālu ir saistīti.

10

Ņemot vērā zelta spekulatīvo un diezgan sarežģīto dabu, no kā izriet arī tā augstais svārstīgums, zelts noteikti nav piemērots ieguldījums iesācējiem, kuri tikko spēruši pirmos soļus investīciju pasaulē, kā arī cilvēkiem ar vājiem nerviem. Piemēram, 2011.gadā zelta cena strauji kritās, zaudējot 44% no savas vērtības, turklāt kritums ilga līdz pat 2015.gada beigām.

Arī zelta atkopšanās salīdzinājumā ar tradicionāliem instrumentiem ir bijusi relatīvi ilgāka, un šobrīd zelta 10 gadu ienesīgums ir tikai 57%, kas diez vai attaisno ieguldījumu risku, ņemot vērā zelta cenas svārstīgumu. Savukārt tādiem slaveniem akciju indeksiem S&P500 un Dow Jones ar reinvestētām dividendēm 10 gadu ienesīgums ar visiem kritumiem ir attiecīgi 293% un 254%.

Ja raugāmies vēl ilgāka laika perspektīvā, piemēram, 30 gadu posmā, zelta spīdumu var izteikt ar 403% lielu ienesīgumu, kamēr S&P500 vai Dow Jones ienesīgums bija ievērojami lielāks, sasniedzot 1880% un 2110%. Tāpēc, ja esat nolēmuši pēkšņi visus savus uzkrājumus pārvērst zeltā, kārtīgi apsveriet, vai tas patiešām būs tā vērts.

Tos, kurus satrauc savu ieguldījumu drošība krīzes laikā, tomēr mudinātu palūkoties uz vienkāršākiem risinājumiem. Piemēram, ilgtermiņa mērķiem ieguldītājiem pieejami dažādi finanšu iestāžu jau izstrādāti piedāvājumi ("Swedbank" gadījumā tādi ir "Swedbank" Privātais portfelis, "Swedbank" Grupas fondi u.c.), kas nodrošina ieguldīto līdzekļu diversifikāciju, mazāku svārstīgumu ieguldītās naudas summas vērtībā, un, protams, stabilu ienesīgumu ilgtermiņā.

Kāpēc tad zelta ienesīgums ir sliktāks nekā citiem ieguldījumiem?

Atšķirībā no akcijām, fondiem vai obligācijām, no zelta neizmaksā dividendes un procentus, jotas nav saistīts ne ar kādu produktīvu resursu, proti, tas nerada nekādu ekonomisku vērtību.

10

Seifā noglabāta zelta monēta vai garāžas stūrī kannā ieliets benzīns ne gada, ne desmit gadu laikā nevar pieaugt. Šī ir nianse, kas raksturīga izejvielām kā tādām. Līdz ar to zelts un citas izejvielas ilgtermiņa portfelī nevar tikt iegādātas un glabātas, pretstatā akcijām un obligācijām. Nauda, kas ieguldīta augošā biznesā vai citā produktīvā saimnieciskā darbībā, dod labumu ekonomikai, tātad kā aktīvs sniedz lielāku atdevi arī pašam ieguldītājam.

Tas, ka zelts ir labs ilgtermiņa ieguldījums, ir viens no mītiem par investīcijām, kas stabili iesakņojies sabiedrībā. Iespējams tas skaidrojams ar zeltu kā vēsturisku labklājības un bagātības simbolu. Tāpat sabiedrība zeltu asociē kā valūtu rezerves mēru, proti, centrālās bankas glabā savas rezerves zeltā, jo zelts spēj pārdzīvot dažādas ekonomiskās krīzes. Šis apgalvojums ir precīzs, bet tikai attiecinot uz zeltu kā rezerves aktīvu, kura mērķis ir nodrošināt kaut kādu ekonomisko pamatu, bet ne domāt par lielāku ilgtermiņa peļņu. Tāpēc atbilde uz šī raksta galveno jautājumu, vai zelts ir stabils ilgtermiņa ieguldījums, vairumā gadījumu ir “nē”.

Uz augšu
Back