Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi izrādījuši interesi pārcelt biznesu uz Latviju. Taču bankas konta atvēršana viņiem Latvijā ir apgrūtināta un var aizņemt pat mēnesi, tādēļ uzņēmumi mūsu valsts vietā varētu izvēlēties citu zemi, kur pārcelt darbību, vēsta Panorāma.
Bankas skaidro, ka baltkrievus par augsta riska klientiem noteikuši FKTK normatīvie noteikumi. FKTK savukārt sola šo kārtību mainīt un ļaut bankām pašām brīvāk izvērtēt – kurš klients ir riskants un kurš – ne.
"Baltkrievija kā augsta riska zona ir noteikta atbilstoši FKTK normatīvajiem noteikumiem. Tāpat arī pašreizējā politiskā situācija mūsos rada gan vēlmi sniegt atbalstu, gan rada noteiktus riskus, kas izriet no šīs politiskās situācijas Baltkrievijā," teica Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.
Noteikumu maiņa gan var aizņemt vairākus mēnešus, tādēļ deputāti aicina finanšu sektora kontroles iestādes ciešāk sadarbotos ar bankām un saprātīgāk piemērot pašreiz spēkā esošos likumus.
VDD: Latvijai jāņem vērā izlūkošanas riski, vērtējot Baltkrievijas uzņēmumu un darbinieku pārcelšanos
Latvijai jāņem vērā izlūkošanas riski, vērtējot Baltkrievijas uzņēmumu un to darbinieku pārcelšanos, atzina Valsts drošības dienestā (VDD).
Izlūkošanas riski, kas saistīti ar trešo valstu, īpaši NVS valstu, pilsoņu ieceļošanu Latvijā, nav pilnībā izslēdzami, skaidroja dienestā.
"Arī jautājumā par Baltkrievijas uzņēmumu un to darbinieku pārcelšanos šādi riski ir jāņem vērā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Latvijā ir ieviesta atbilstoša izvērtēšanas sistēma, kurā kompetentajām institūcijām sadarbojoties, šādi riski tiek apzināti un mazināti," norādīja dienestā.
VDD "atbilstoši savai kompetencei" ir iesaistīts izvērtēšanas procesā. Izlūkošanas riski ir viens no kritērijiem, kam VDD pievērš pastiprinātu uzmanību. Ņemot vērā to, ka dienesta veiktās darbības nav publiski izpaužama informācija, plašākus komentārus dienests sniegt nevarot.
Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) 15.septembrī paziņoja, ka lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi.
Pēc ministrijas sniegtās informācijas, minētie uzņēmumi pārstāv informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari un citus tehnoloģiju virzienus, piemēram, "zaļo" enerģiju.
Atsevišķi uzņēmumi kvalificējas jaunuzņēmumu statusam atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma izpratnei. Šie uzņēmumi uz Latviju plāno pārcelt apmēram 470 darbinieku, galvenokārt uzņēmumu vadības pārstāvjus un galvenos speciālistus.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) minēja, ka patlaban tiek strādāts pie risinājumiem, lai Baltkrievijas uzņēmumi, kuri šādu lēmumu ir pieņēmuši, varētu pārcelt darbību uz Latviju iespējami ātri.
Latvijā ir izveidota īpaša komanda, kurā EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji sadarbībā ar citām iesaistītajām iestādēm paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem, un piedāvā iespējamos risinājumus. Aktuālie jautājumi ir saistīti ar termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem, jaunuzņēmuma vīzu, bankas kontu atvēršanu un citi.
Paralēli tiek strādāts arī ar Latvijas finanšu institūcijām, lai atrastu kompromisu un izveidotu "zaļo koridoru" ārvalstu uzņēmumu ienākšanai Latvijā.
Kopš ir mainījusies politiskā situācija Baltkrievijā, LIAA mobilizējusi resursus, uzrunājot Baltkrievijas uzņēmumus par iespējām pārcelt darbību uz Latviju. Līdz šim padziļinātas konsultācijas sniegtas 116 Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām. Pašlaik šie uzņēmumi Baltkrievijā nodarbina vairāk nekā 4000 cilvēku.
