Satversmes tiesa par administratīvi teritoriālo reformu līdz šim ierosinājusi 12 lietas

Šobrīd Satversmes tiesā ir ierosinātas 12 lietas, pieņemts viens lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, savukārt viens pieteikums atrodas izskatīšanā tiesas kolēģijā.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele uzsver: “Pirmās ierosinātās lietas sagatavošanas termiņš ir 16. decembris. Tobrīd būs zināms, kā procesuāli tiesa virzīsies uz priekšu. Šobrīd lietu sagatavošanas stadijā par to spriest ir pāragri. Izskatot lietas, Satversmes tiesa citstarp vērtē labas likumdošanas principa ievērošanu. To darīs arī šajā lietās, tostarp saistībā ar e-Saeimas formātā veikto likumdevēja darbu.”

Pašlaik Jaunjelgavas novada domes pieteikums līdz 28. oktobrim atrodas izskatīšanā kolēģijā. Ja tiks ierosināta lieta, par to tiks publicēta informācija Satversmes tiesas mājaslapā un izsūtīta preses relīze.

Satversmes tiesas likums nosaka, ka pašvaldības domei pieteikumā ir jāpamato, ka apstrīdētā norma rada vietējās pašvaldības tiesību aizskārumu. Kolēģija, izvērtējot Alsungas novada domes pieteikumu, lēma atteikt lietas ierosināšanu juridiskā pamatojumu trūkuma dēļ.

Savulaik Valsts prezidents Egils Levits sacījis, ka reforma ir nepieciešama, lai varētu uzlabot pašvaldību jaudu, panāktu, ka iedzīvotāji saņem kvalitatīvus un vienmērīgus pakalpojumus. Reforma ir visu iedzīvotāju interesēs un tā ir jāveic, uzsvēra prezidents.

Levits sacīja, ka viņš labi apzinās, ka reforma kā sasāpējusi problēma, kas skar gandrīz katru, nav atrisināma ar gludu un visiem pieņemamu likumu.

Prezidents uzsvēra, ka ART rezultātā nedrīkst pazust vietējās kopienas. Viņa ieskatā valstij ir jārada priekšnoteikumi, lai vietējo kopienu balsis tiek sadzirdētas.

Prezidents uzsvēra, ka ATR sagatavošanas posms bijis nepietiekami pārdomāts. Lai varētu likumu pieņemt ātri, tika upurēta rūpīga situācijas analīze.

Kā ziņots, Saeima 11.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma ATR likumu, kas paredz trīskārt samazināt pašvaldību skaitu.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Savukārt 16.jūnijā 46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli vērsās pie prezidenta, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto ATR likumu, jo viņu ieskatā tas ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot "nedemokrātiski virzītu ATR".