/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2020/10/12/13407730t1h6f06.png)
Zinātnieki novērojuši, ka skudras, lai no trauciņiem dabūtu ārā barību, izmanto smiltis, kas ļauj tām efektīvi savākt cukurūdeni un nenoslīkt.
Šāda veida pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Functional Ecology”, ir veikts pirmo reizi vēsturē.
Kad zinātnieki laboratorijā uguns skudru priekšā nolika trauciņus ar cukurūdeni, tās spēja peldēt pa ūdens virsmu un reizē baroties. Savukārt, kad ūdenim tika pievienota viela, kas samazināja virsmas spraigumu, skudrām nācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Proti, saskārušās ar noslīkšanas risku, skudras tāpat nelikās mierā un trauciņos sanesa smilšu graudiņus.
“Mēs novērojām, ka skudras izmantoja smiltis, lai veidotu struktūru, kas tām efektīvi ļāva no trauciņiem dabūt ārā cukurūdeni. Šī rīka izmantošanas spēja palīdzēja skudrām ne tikai nenoslīkt, bet arī sniedza tām lielāku platību, lai savāktu cukurūdeni,” skaidroja pētnieki.
/nginx/o/2020/10/12/13407718t1h986f.jpg)
Zinātniekiem bija izdevies skudrām rosināt izmantot rīku, ka arī parādīt, ka skudras spēj atpazīt izmaiņas situācijā, kad priekšā parādās kāds risks.
“Mēs zinām, ka dažas skudru sugas spēj izmantot rīkus, lai savāktu šķidrumus, tomēr bijām pārsteigti, cik ievērības cienīga bija šo uguns skudru rīku izmantošanas spēja,” teica viens no pētījuma autoriem Dzjaņs Čens.
Melnās uguns skudras (solenopsis richteri) ir cēlušās Dienvidamerikā, tomēr tagad mīt arī ASV dienvidos. Skudru ārējais dobais skelets ļauj tām peldēt, tomēr zinātnieki domā, ka noslīkšana tām ir liels drauds, ņemot vērā, ka tās lielākoties pārtiek no šķidras barības.
Nākotnē zinātnieki plāno līdzīgu eksperimentu veikt arī ar citām skudru sugām.
Iepriekš rīku izmantošana tika novērota tikai primātu un dažu putnu sugu vidū, tomēr arvien vairāk pētījumu liecina, ka arī skudras spēj izmantot rīkus, lai gūtu kādu labumu.