Kariņš: Nākamā gada budžets nav taupības, bet drīzāk atlabšanas budžets

Premjers Krišjānis Kariņš

FOTO: Valsts kanceleja

Nākamā gada budžets nav taupības, bet gan drīzāk atlabšanas budžets, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka jau kopš šīs krīzes sākuma ir teicis, ka šī nav tāda krīze, kāda bija pirms desmit gadiem. "Šī ir krīze, kur mēs kā valdība apzināmies, ka pareizi ir turpināt ieguldīt naudu. Tātad mēs aizņemamies naudu, kuru arī nākotnē atmaksāsim, ar mērķi stimulēt ekonomiku," viņš uzsvēra.

Nākamgad izdevumi būs krietni lielāki par ieņēmumiem - par apmēram 1,2 miljardiem eiro jeb tas būs 3,9% budžeta deficīts. "Mēs to darām, apzinoties, ka ekonomika ir jāstimulē. Tātad šis nav taupības budžets, bet drīzāk atlabšanas budžets," sacīja Kariņš.

Pēc viņa teiktā, paredzēts, ka ar vairāk nekā 5% izaugsmi nākamā gada beigās mēs varētu nonākt tur, kur bijām pirms krīzes.

Kā vēstīts, Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā. Šodien finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) budžeta likumprojektu iesniegs Saeimā.

No likumprojekta izriet, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada budžetā.

Savukārt nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar šī gada budžetu, ir par 744 miljoniem eiro vairāk.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 9,17 miljardi eiro.

IKP faktiskajās cenās prognoze 2021.gadam ir 30,02 miljardu eiro apmērā. Likumprojektā arī noteikts, ka 2021.gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP.

Maksimālais valsts parāds 2021.gada beigās noteikts 14,44 miljardu eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums paredzēts 268,12 miljonu eiro apmērā.

Uz augšu
Back