Igaunijā atklāta jauna krāpšanas shēma: uzņēmums darbiniekam algas vietā izsniedz kredītu (1)

Piemēram, celtnieka alga ir 800 eiro mēnesī, un no tās tiek apmaksāti visi nodokļi. Šāda alga ir zemāka nekā vidējā alga valstī un arī igauņu būvniecības kompānijas norāda, ka par šādu naudu diez vai ir iespējams atrast strādājošos. Līdz ar to – ir arī cita algas daļa. Atsevišķi darba devēji darbinieka bankas kontā ieskaita vēl vienu summu – apmēram 1000 eiro. Tiesa gan, šī summa tiek nodēvēta par kredītu.

Pēc Igaunijas VID juridiskās nodaļas vadītāja Rēvo Krauzes vārdiem, šīs shēmas mērķis ir izvairīties no nodokļu maksāšanas uz darba ņēmēju rēķina. Ja privātpersonai vai uzņēmumam ir jāizsniedz kredīts, tad par to nodokļi nav jāmaksā. Šādi darba devējs var ietaupīt vairākus simtus eiro.

Krauze norāda, ka tā saucamais “kredītlīgums” paredz arī procentus un atmaksas termiņu, bet patiesībā šie “kredīti” atdoti netiek.

“Kad pienāks noteiktais termiņš, kad, loģiski, kredīts netiek atmaksāts, tas tiks uzskatīts par “neatgriežamu” un tiks norakstīts.”

Darbiniekam jāpierāda, ka viņš nav aizņēmies

Lai arī shēma liekas vienkārša, tajā ir dažādi slēpti riski darbiniekam, kurš “saņēmis kredītu”.

“Ja strādājošais apzināti ir noslēdzis šādu fiktīvu kredītvienošanos un arī pats ir bijis iesaistīts nelikumīgā nodokļu apiešanas shēmā, tad, ņemot vērā šodienas praksi, nodokļu inspekcija var pieprasīt darbiniekam atmaksāt nenomaksātos nodokļus,” skaidro Krauze.

Otrais risks var rasties tad, ja darba devēja firma nonāks sarežģītā finansiālajā situācijā un bankrotēs. Šajā gadījumā iejauksies personas, kas vadīs bankrota procesu un pieprasīs atdot izdotos kredītus.

Tas var nozīmēt, ka darbiniekam pilnā apjomā nāksies atdot visu naudu, kas saņemta negodīgā ceļā.

“Šajā gadījumā visi trumpji ir kompānijas rokās – tā var pieprasīt atdot kredītus tiesas ceļā. Respektīvi, tu strādā un ar šādu shēmu saņem algu, taču jau pie pirmajām problēmām kompānija var pieprasīt šos “kredītus” atmaksāt, un darbiniekam nu būs jācenšas pierādīt, ka viņš nekādus kredītus nav ņēmis,” saka Krauze.

Viņš piebilst, ka šī ir neliela daļa no problēmām, kas saistītas ar aplokšņu algām Igaunijā.

“Kopumā šādas shēmas nav diez ko izplatītas, jo nodokļu inspekcijai ir ļoti viegli šādas shēmas atklāt un anulēt fiktīvos kredītlīgumus,” norāda Igaunijas VID pārstāvis.