P, 30.01.2023.

Kā izgāzās viens no skaļākajiem Trampa solījumiem uzvarēt Ķīnu tirdzniecības karā

TVNET | FINANCENET
Kā izgāzās viens no skaļākajiem Trampa solījumiem uzvarēt Ķīnu tirdzniecības karā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 9
Foto: Reuters / Scanpix

ASV prezidents Donalds Tramps savas prezidentūras laikā ir sācis tirdzniecības karu ar Ķīnu, “ņemot vērā negodīgo attieksmi no Ķīnas”. Tramps solīja uzvarēt Ķīnu šajā tirdzniecības karā, taču – kā ir veicies abām lielākajām ekonomikām pasaulē šajā konfliktā?

Kā vēsta CNN, Tramps cīņā par savu otro prezidentūras termiņu un uzvaru 3. novembrī gaidāmajās vēlēšanās īpaši nevar lepoties ar lieliem panākumiem tirdzniecības karā, kas ir bijis viens no viņa ārpolitikas stūrakmeņiem. Stājoties amatā, Tramps solīja mazināt ASV tirdzniecības deficītu, taču – tas ir sasniedzis vēsturiski augstākos rādītājus.

Viņš vēlējās, lai Ķīna vairāk iepērk amerikāņu produktus, taču – tas nav noticis tik lielos apmēros, kā Tramps to vēlējās. Tāpat Trampam nav izdevies panākt progresu strukturālās problēmās, par ko amerikāņu kompānijas uztraucas visvairāk.

ASV tirdzniecības deficīts – augstākais 14 gadu laikā

Nosakot Ķīnas precēm paaugstinātus muitas tarifus, Tramps solīja mazināt tirdzniecības deficītu. Tomēr – importa apjoms augustā pārsniedza eksporta apjomu par teju 67 miljardiem dolāru. Tā ir lielākā starpība pēdējo 14 gadu laikā. Savukārt Ķīnas ekonomikā šis rādītājs, salīdzinot ar jūliju, augustā kritās par 7%, sasniedzot 26 miljardus dolāru, norāda ASV Statistikas birojs.

Pieaugošais tirdzniecības deficīts gan nav saistāms ar ASV-Ķīnas attiecībām vien. Vēl viens būtisks faktors – Covid-19 pandēmija, kas daudzās valstīs apturēja starptautisko tirdzniecību un ekonomisko aktivitāti kopumā.

Tomēr Tramps ir nonācis visai sarežģītā situācijā, jo viņa ideja noteikt paaugstinātus tarifus Pekinai, neraugoties uz ekonomistu brīdinājumiem par negatīvām sekām ASV ekonomikai, bija balstīta idejā mazināt tirdzniecības deficītu, respektīvi – mazāk importēt no Ķīnas, bet pašiem vairāk eksportēt.

ASV situāciju neuzlabot arī fakts, ka Ķīnas ekonomikai šajā sarežģītajā gadā sokas daudz labāk. Ķīnas eksporta un importa rādītāji ir piedzīvojuši būtisku kāpumu un ekonomika turpina atvērties. Ņemot vērā, ka abu valstu tirdzniecības sektors bija viens no galvenajiem, ko skāra pandēmija, Ķīnas tirdzniecības rādītāji ir par aptuveni 30 miljardiem dolāru labāki nekā ASV.

Tirdzniecības karš ir radījis nepatīkamas sekas amerikāņu fermeriem, ko ietekmēja sojas pupiņu pārdošanas kritumi.

“Šeit jāatzīst, ka Trampa noteiktie tarifi sāpīgāk ir trāpījuši pašām Savienotajām Valstīm un savu sākotnējo mērķi nemaz nav sasnieguši,”

saka Nacionālās Starptautiskās tirdzniecības padomes bijušais vadītājs Viljams Reinšs.

Iestrēdzis darījums

2020. gadu Tramps sāka ar daļēju ASV un Ķīnas tirdzniecības darījumu. Abas valstis piekrita mazināt atsevišķus tarifus, kas ļāva Pekinai izvairīties no papildu nodokļiem vairāk nekā 160 miljardu dolāru apmērā. Tāpat Ķīna piekrita tuvāko gadu laikā iegādāties ASV preces 200 miljardu vērtībā.

Tas gan bija, vēl īsi pirms globālā pandēmija pārņēma globālo ekonomiku. Augustā Ķīna iepirka mazāk nekā pusi produktu no tā apjoma, kam iepriekš bija piekritusi. Baltā nama ekonomikas padomnieks Lerijs Kudlovs sacīja, ka augusts ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībās bijis “labs”, taču ekonomiskie rādītāji liecina, ka nemaz tik spīdoši nesokas.

Tramps un “TikTok”

“Trampa neveiksmes iemesls ir skaidrs. Var redzēt to, ka viņš centies ar ārpolitiskiem jautājumiem risināt iekšpolitiskās strukturālās problēmas, kas šai administrācijai nav bijis diez cik sekmīgi,” saka Reinšs.

Divu ekonomikas lielvaru cīniņš vēl nav beidzies – Reinšs norāda, ka Tramps nereti apsūdz Pekinu tajā, ka tā zog ASV tehnoloģijas, ko Ķīnas varasiestādes kategoriski noliedz, norādot, ka informācija par tehnoloģijām tiek iegūta abpusēju vienošanos rezultātā.

“Šīs ir problēmas, kādēļ otrās fāzes sarunas par jaunu tirdzniecības līgumu buksē, un izskatās, ka vismaz tuvākajā laikā tās nesāksies,” pauž Reinšs.

Janvārī Tramps slavēja “pirmās fāzes” darījumu, paziņojot, ka abas valstis “cīnījās par pagātnes netaisnībām un tagad iedibinājušas ekonomikas godīgumu nākotnē, kas ļaus droši justies gan amerikāņu strādniekiem, gan lauksaimniekiem, gan ģimenēm.” Kopš tā laika Tramps vienmēr uzsvēris, ka panāktā vienošanās darbojas ļoti labi, lai gan Vašingtona ir izdarījusi spiedienu uz Pekinu citās frontēs, piemēram, cīnoties pret tehnoloģiju kompānijām kā “Huawei” un “TikTok”, draudot noteikt tām sankcijas. Iemesls – tās apdraudot ASV nacionālo drošību.

“Džo Baidens ir pavadījis visu savu karjeru, ļaujot Ķīnai zagt mūsu darba vietas un apzagt rūpnīcas,” pagājušajā nedēļā sacīja Tramps, atsaucoties uz savu sāncensi no demokrātu partijas. Tramps uzsvēra: “Ja Baidens uzvarēs, tad Ķīnai piederēs ASV, skaidrs? Viņiem piederēs ASV.”

Ķīnas ekonomikas straujā atgūšanās

Tikmēr Ķīnas ekonomika strauji atgūstas no pandēmijas, un tā ir viena no lielajām ekonomikām, kas var lepoties ar labu izaugsmi. Tās ekonomika trešajā ceturksnī pieauga par 4,9%, jo izdevās pakļaut Covid-19 izplatību kontrolei. Savukārt ASV un Eiropā šogad par ekonomisko izaugsmi nevar būt ne runas. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Ķīna būs vienīgā lielā ekonomika, kas šo gadu noslēgs ar pluszīmi.

Kas notiks pēc novembra?

ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecības ir bijušas īpaši saspringtas, jo abas puses vaino viena otru dažādās problēmās, piemēram, koronavīrusa apzinātā izplatīšanā un saistībā par cilvēktiesību pārkāpumiem Honkongā.

Tas, kas Trampam ir izdevies, – Vašingtona ir ievērojami mainījusi veidu, kā runāt ar Ķīnu. Agresīvāks tonis ir radījis situāciju, kad tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi piesardzīgāk pieiet attiecībām ar Ķīnu.

Skaidrs, ka ekonomiskie konflikti turpināsies, un, kā norāda eksperti, – Ķīnai tirdzniecības karš ir pat savā veidā izdevīgs, jo tas ļauj Ķīnas Komunistu partijai rādīt savai tautai, “ka tai izdodas sekmīgi cīnīties pret imperiālistiem”. Protams, ka arī tam ir sava maksa.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu