Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekts uzlabos savienojamību starp Rīgas daļām, jo tiks būtiski palielināts dzelzceļa šķērsojuma vietu skaits, bet pilsētas centrā dzelzceļš atradīsies uz estakādēm, sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna.
Komentējot Latvijas Arhitektu savienības paustās bažas par maksimālu pilsētas teritorijas sadrumstalošanu un savstarpēju norobežošanu, Driksna sacīja, ka pilnībā vidu dzelzceļa līniju uz estakādēm uzbūvēt nav iespējams.
""Rail Baltica" maršruts pamatā ies pa jau esošajām dzelzceļa līnijām, bet pacelt visas esošās līnijas uz estakādēm nav iespējams. Jāšaubās, vai tā arī būtu prioritāte un vai šādas ievērojamas papildus izmaksas ir nepieciešamas," sacīja Driksna.
Viņš uzsvēra, ka pilsētas daļu savienojamības uzlabošanai, īstenojot "Rail Baltica" projektu, paredzēts izveidot ļoti daudz legālu dzelzceļa šķērsošanas vietu - gan tuneļus, gan estakādes, gan virszemes pārejas.
"Patlaban vēl notiek aktīvā projektēšanas fāze un tiek saņemti pēdējie komentāri par projektu. Skatāmies, kādi ir labākie risinājumi un kā tos īstenot. Tiek pētītas gan esošās legālās, gan nelegālās dzelzceļa šķērsošanas vietas un domāts, kā šajās vietās uzlabot vai ierīkot jaunas šķērsošanas vietas," skaidroja Driksna.
Tostarp "RB Rail" vadītājs stāstīja, ka, piemēram, Pārdaugavā paredzēts ierīkot 20 līdz 30 dzelzceļa šķērsošanas vietu.
Viņš arī uzsvēra - tur, kur tas būs iespējams, dzelzceļa līnija atradīsies uz estakādes.
"Estakāde būs gan posmā no Daugavas līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai, gan posmā no stacijas līdz Dzirnavu ielai, kur tiks norakts uzbērums un telpa zem dzelzceļa būs publiski pieejama, tādējādi uzlabojot Rīgas centra un Latgales priekšpilsētas savienojamību, radot 1,5 hektārus jaunas, brīvi pieejamas telpas, kuru varēs izmantot gan gājēji, gan velobraucēji, gan sabiedriskais transports un autobraucēji, lai legāli izlaistu vai uzņemtu pasažierus," skaidroja Driksna.
Jau ziņots, ka satraukumu par projekta attīstību Rīgā paudusi Latvijas Arhitektu savienība, norādot, ka "Rail Baltica" projekta ievirze pašreizējā fāzē paredz turpināt maksimālu pilsētas teritorijas sadrumstalošanu un savstarpēju norobežošanu.
Atklātajā vēstulē, kas adresēta satiksmes ministram Tālim Linkaitim (JKP), Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim (APP) un AS "RB Rail", savienība akcentēja, ka projekta īstenošana ienesīs būtiskas izmaiņas ar tālejošām sekām visā pilsētas vidē, it īpaši Pārdaugavā.
Latvijas Arhitektu savienībā atzīmēja, ka jebkuras plānošanas pamatā jābūt rūpēm par cilvēkiem. Pārveidojot vidi, nedrīkst pasliktināt iespēju brīvi pārvietoties un izmantot zemes līmeni. Turklāt "Rail Baltica" oficiāli paustie plānošanas paņēmieni ir "uzbērumi, ierakumi, žogi", kas nav mūsdienīgas vides veidošanas rīki.
Īstenojot "Rail Baltica" apjoma un līmeņa transporta infrastruktūras projektu, jāvadās pēc principa: dzelzceļš cilvēkiem un pilsētai, nevis otrādi, teikts Latvijas Arhitektu savienības vēstulē, minot, ka, dzelzceļam šķērsojot pilsētu, ir jāmeklē labākie veidi, kā to panākt, nevis pilsētai un tās iedzīvotājiem jāmeklē risinājumi, kā pielāgoties dzelzceļa infrastruktūrai.
Latvijas Arhitektu savienības ieskatā, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir jaunveidojamā dzelzceļa integrēšana Zolitūdes un Imantas apkaimē. 2013.gada 3.aprīlī Rīgas pilsētas arhitekta birojā, piedaloties AS "Pasažieru vilciens", VAS "Latvijas dzelzceļš", Rīgas domes un Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvjiem, kā arī arhitektūras un plānošanas speciālistiem, tika diskutēts par satiksmes pārvadu pār dzelzceļu Zolitūdes ielas rajonā.
Tika nolemts, ka paredzētā transporta tuneļa izbūve, ieplānotā Zolitūdes ielas pārbrauktuves slēgšana un dzelzceļa norobežošana ar žogiem posmā no stacijas "Imanta" līdz stacijai "Zolitūde" būtiski pasliktinās gan Imantas, gan Zolitūdes iedzīvotāju nokļūšanu no un uz dažādiem pakalpojumu objektiem abās dzelzceļa pusēs.
Latvijas Arhitektu savienībā vērsa uzmanību, ka, neskatoties uz to, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šogad 12.oktobrī Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijai, Satiksmes ministrijai (SM) un "RB Rail" adresētā vēstulē paziņoja, ka paredzēts būvēt vairāklīmeņu šķērsojumu Anniņmuižas bulvāra trasējumā un slēgt dzelzceļa šķērsojum Zolitūdes ielā.
Tā vietā paredzēts dzelzceļa šķērsojums ar paredzētajām uzbrauktuvēm Anniņmuižas bulvāra trasējumā, taču tas vēl vairāk savstarpēji norobežos vairākas teritorijas un radīs būtisku transporta pieplūdumu ar neizbēgamiem sastrēgumiem dzīvojamo apkaimju centrālajās daļās, norādīja Latvijas Arhitektu savienībā, piebilstot, ka arī SM nav paskaidrojusi, ar ko pamatots "gala lēmums" izvietot "Rail Baltica" infrastruktūru zemes līmenī, ja sākotnējās izpētes laikā tika izskatīta dzelzceļa sliežu infrastruktūras Zolitūdes un Imantas posmā izvietošana uz estakādes.
Tāpat savienībā uzsvēra, ka šāda apmēra projekts ir vienreizēja iespēja dot pienesumu Rīgas pilsētvides uzlabošanai. Tāpēc nepieciešama cieša un savstarpēji ieinteresēta sadarbība starp "Rail Baltica" īstenotājiem, SM, Rīgas domes pilsētas attīstības institūcijām un nozares profesionāļiem.
Pēc Latvijas Arhitektu savienībā paustā, līdz šim notikušo sadarbību nevar saukt par kvalitatīvu, jo pieņemtie lēmumi rada neizpratni, kāpēc "Rail Baltica" ātrvilciena infrastruktūrai vispār jāienāk pilsētā, veidojot pretrunu ar tās mērķi un radot virkni neērtību un sarežģījumu. "Rail Baltica" pārstāvju minētā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnes sakārtošana, iepazīstoties ar piedāvātā projekta risinājumiem, acīm redzami neatsver smagos zaudējumus, ko projekta īstenošana radīs visas pilsētas mērogā.
Savienībā uzsvēra, ka jāizvērtē "Rail Baltica" projekta iespējamie ieguvumi pret plānotajiem ieguldījumiem. Tas attiecas ne tikai uz projekta īstenošanas iedomātajām izmaksām, bet arī uz projektā paredzēto pilsētas teritoriju sadalīšanu un norobežošanu, kā arī dzīves kvalitātes un nekustamā īpašuma vērtības krišanos.
Pēc savienībā paustā, arī atbildīgās Eiropas Savienības amatpersonas ir izteikušas šaubas par "Rail Baltica" projekta ekonomisko pamatojumu. Latvijas Arhitektu savienības ieskatā, tas ir jāuztver kā nopietns signāls šī starptautiski nozīmīgā projekta kvalitātes izvērtēšanai un šodienas situācijas risku analīzei, uzsverot, ka "Rail Baltica" jābūt ieguvumam visai sabiedrībai.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
