Latvijas ekonomikā nozīmīga problēma jau ilgus gadus ir ēnu ekonomikas īpatsvars. Viens no instrumentiem, lai to mazinātu, ir arī valdības izstrādātās izmaiņas nodokļu režīmos. Valsts prezidents Egils Levits TVNET raidījumā “Nauda runā” pauž bažas, ka krīzes laikā ēnu ekonomikas mazināšanai paredzētie pasākumi var radīt pretēju efektu.
Prezidents norāda, ka valdība ir definējusi mērķi samazināt ēnu ekonomikas apjomu līdz 18% no IKP. Šobrīd aktuāls jautājums ir - krīzes laikā ir liela nenoteiktība, vai ir iespējams samazināt ēnu ekonomiku un cik lielā mērā pašlaik ir jākoncentrējas uz šo jautājumu.
Pēdējie dati liecina, ka 24% no IKP Latvijā ir ēnu ekonomikas īpatsvars, kas ir ļoti augsts rādītājs. Tāpēc plāns ir samazināt šo rādītāju.
“Viens procents, ko izdodas samazināt no ēnu ekonomikas, valsts budžetā ļaus iegūt vismaz 100 miljonus eiro. Ja pēc plāna samazinātu šo rādītāju no 24% līdz 18%, tad valsts budžets iegūtu aptuveni 600 miljonus eiro, ko varētu izmantot veselības nozarē, izglītībā, un citās nozarēs,” norāda Levits.
Ekonomiskās krīzes situācijā pastāvošos ieradumus un iebraukto ceļu, iespējams, nav tik viegli mainīt, jo grūtākos apstākļos cilvēkiem ir svarīgi, ka ir ienākumi pat tad, ja netiek maksāti nodokļi.
“Gatavība mainīties krīzes situācijā, kad izdzīvošanas jautājums ir galvenais, ir mazāka.
Tāpēc arī kritizēju budžeta paketi, kurā ir iestrādāta arī nodokļu reforma. Jā, mērķi ir labi, bet, reāli raugoties, esmu skeptisks, vai šajā nedrošības periodā tas var izdoties.
Tāpat jādomā, vai šie pasākumi, kas paredzēti ēnu ekonomikas mazināšanai, neradīs pretēju efektu, kad daļa cilvēku vēl aizies ēnu ekonomikā, jo viņiem būs grūti pārorganizēties.
Tāpēc esmu skeptisks, vai šis ir īstais laiks, kad īstenot nodokļu reformu,” saka Levits
Aizvadītajā vasarā tika prezentēts pētījums, kurā teikts, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā.
Jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2019. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir samazinājies, tomēr pavisam nedaudz: par 0,3%, sasniedzot 23,9% no IKP. Tādējādi var secināt, ka, neskatoties uz salīdzinoši straujo ekonomikas izaugsmi iepriekšējo 3-4 gadu laikā, kā arī dažādām politikas iniciatīvām ēnu ekonomikas mazināšanai, Latvijā ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies.
