/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/01/05/13561197t1h9bc7.png)
Tas ir teju desmit reižu lielāks un trīs reizes dziļāks par Lielo kanjonu Ziemeļamerikā. Kā tas ir veidojies?
140 miljonus kilometru virs Lielā kanjona krietni lielāks un iespaidīgāks bezdibenis ir pāršķēlis Sarkanās planētas virsmu. Tas zināms kā “Valles Marineris”. Dziļo un plašo kanjonu sistēma sniedzas 4000 kilometru garumā gar Marsa ekvatoru, aizņemot teju ceturto daļu no planētas apkārtmēra. Šī Marsa “rēta” ir gandrīz desmit reižu garāka un trīs reizes dziļāka par Lielo kanjonu uz Zemes, kļūstot par lielāko kanjonu Saules sistēmā. Turklāt Arizonas Universitātes zinātnieku veiktie pētījumi liecina, ka tas ir ne vien lielākais, bet arī noslēpumainākais kanjons Saules sistēmā.
Izmantojot pārsteidzoši augstas izšķirtspējas kameru “HiRISE”, kas izvietota uz Marsa izlūkošanas orbitālā aparāta, zinātniekiem izdevās uzņemt pārsteidzošus kanjona tuvplānus. Par spīti attēliem, zinātniekiem joprojām nav skaidrs, kā šis gigantiskais kanjons ir veidojies, vēstīts zinātnes izdevumā "Live Science".
/nginx/o/2021/01/05/13561198t1h2808.png)
Atšķirībā no Lielā kanjona uz Zemes, “Valles Marineris”, iespējams, neradīja miljoniem gadu ilgas ūdens straumes. Sarkanā planēta ir pārāk karsta un sausa, lai uz tās kādreiz varētu būt bijušas pietiekoši lielas upes. Tiesa, Eiropas Kosmosa aģentūras pētnieki saka, ka pastāv pierādījumi tam, ka tekošs ūdens pirms miljoniem gadu varēja padziļināt dažus no jau esošajiem kanjona kanāliem.
Lielākā daļa no kanjona, iespējams, radās miljardiem gadu agrāk, kad netālu esošā supervulkānu grupa pirmo reizi izverda uz Marsa virsmas. Magmai tekot zem šiem gigantiskajiem vulkāniem, planētas garoza varēja viegli saplaisāt un beigu beigās iebrukt, radot šodien redzamo kanjonu.
Pierādījumi liecina, ka dažādi sekojoši nogruvumi, magmas straumes un par antīkās upes varēja piedalīties kanjona erozijā. Tālāka attēlu analīze varētu atklāt daudz jauna par šo noslēpumaino Marsa kanjonu.