Globālās pandēmijas laikā viena valsts spēja saglabāt ekonomisko izaugsmi – tā ir Ķīna. Turklāt tirdzniecības karā ir skaidrs, ka Ķīna ir daudz labākās pozīcijās nekā ASV, jo pasaulē otras lielākās ekonomikas eksporta rādītāji ir sasnieguši vēsturiski augstākos rādītājus, vēsta CNN.
2020. gada decembrī Ķīnas tirdzniecības pārpalikums bija 78 miljardi dolāru. Savukārt gada griezumā šis rādītājs ir sasniedzis 535 miljardus dolāru, kas ir par 27% vairāk nekā 2019. gadā. Savukārt eksporta jomā Ķīna sasniegusi jaunu rekordu.
“Neraugoties uz bažām, ko radījis potenciālais globalizācijas noriets, kā arī tirdzniecības karš, mazliet negaidīti, bet pandēmijas laikā Ķīnas saites ar pārējo pasauli pat ir kļuvušas ciešākas,” norāda “Maxquarie Capital” ekonomists Lerijs Hu.
Savukārt Oksfordas Universitātes Āzijas ekonomikas nodaļas vadītājs Luiss Kujs norāda, ka Ķīna bijusi ieguvēja galvenokārt tāpēc, ka tā spējusi veiksmīgi pārvarēt pandēmiju, kas sākās tās pilsētā Uhaņā vairāk nekā pirms gada. Viņš piebilda, ka Ķīna ir guvusi labumu no aizsargaprīkojuma ražošanas un izplatīšanas, kā arī no elektronikas eksporta, pēc kā strauji pieauga pieprasījums tieši pandēmijas laikā.
“Pēc atkopšanās no Covid-19 krīzes Ķīna kļuva atvērtāka biznesam, jo visā pasaulē, arī ASV radās ļoti liels pieprasījums pēc dažādām ar pandēmijas apkarošanu saistītām precēm,” norāda Kujs.
Savukārt Ķīnas tirdzniecības attiecības ar ASV arī ir atstājušas savu ietekmi uz ekonomiskajiem rādītājiem. Pekinas tirdzniecības pārpalikums ar Vašingtonu ir pieaudzis līdz 317 miljardiem dolāru, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
“Ņemot vērā, cik ļoti 2020. gadā ASV ir pieauguši importa apjomi tieši no Ķīnas, var godīgi teikt, ka Donalda Trampa sāktajā tirdzniecības karā ASV ir izgāzušās,” norāda Kujs.
Analītiķi norāda, ka Ķīna jau tuvākajās dienās paziņos savus ikgadējās izaugsmes rādītājus. Paredzams, ka Ķīnas ekonomika pagājušajā gadā būs augusi par diviem procentiem.
“Ķīna spēlē kritisku lomu daudzās piegādes ķēdēs un tā saglabājas ļoti svarīga vieta, kur tiek saražotas preces, kas vēlāk tiek izplatītas visā pasaulē. Pagaidām vēl grūti spriest, kādu taktiku attiecībās ar Ķīnu piekops jaunais ASV prezidents Džo Baidens. Politiskajā ziņā Baidenam nebūs iespējams jau tuvākajā laikā atcelt dažādos muitas tarifus,” rezumē Kujs.
2018. gadā ASV prezidents Donalds Tramps noteica paaugstinātus muitas tarifus pret Ķīnas uzņēmumiem, apsūdzot šo valsti tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma zādzībā. Kopš tā laika var runāt par tirdzniecības karu starp Ķīnu un ASV.
