Līdz ar “Zoom” veiksmi tika gaidītas arī nepatikšanas – jau sākotnēji bijušas aizdomas, ka platformas lietotāju dati nav drošībā. Un decembrī kļuva skaidrs – viens no “Zoom” darbiniekiem ir nodevis lietotāju datus Ķīnas varasiestādēm, kas tos izmantoja savās interesēs, to vidū – arī lai iebiedētu pilsoņus. Tāpēc tagad “Zoom” nākas skaidroties par datu drošību. Šeit gan jājautā – kā kas tāds vispār varēja notikt?
Ārpus konkurences
“Daudzas kompānijas pandēmijas laikā ir spēcīgi augušas, un “Zoom” kļuva par kulta fenomenu,” rakstīja Pilita Klārka medijam “Financial Times”. Kāpēc tieši “Zoom” kļuva par galveno saziņas rīku miljoniem cilvēku, neraugoties uz to, ka jau iepriekš pastāvēja tādi rīki kā “Microsoft Teams”, “Google Meet”, “Cisco Webex”, kā arī par leģendu kļuvušais “Skype”? Vēl 2019. gada decembrī “Zoom” lietotāju skaits bija 10 miljoni dienā, bet aprīlī – jau 300 miljoni dienā. Šajā laikā “Microsoft” lietotāju skaits bija 200 miljoni, bet “Google Meet” - 100 miljoni dienā.
Viens no galvenajiem iemesliem – platformas lietošanas vienkāršība un fakts, ka to var ērti izmantot tikšanās reizēm līdz 40 minūtēm. Tāpat vienā ekrānā var redzēt uzreiz vairākus sapulces darbiniekus, un ir ērti uzrunāt auditoriju. Protams, arī mārketinga aktivitātes ir devušas savus augļus.
Biznesa treneris Maikls Skapkinkers, kuram nākas ik dienas izmantot dažādas videoplatformas savos semināros, videočatu rīkus salīdzināja ar aviokompānijām. “Augstākajā līgā” neiekļuva neviena platforma.
“”Zoom” varētu būt kā “Cathay Pacific”. Pārējās - “Microsoft Teams” nav slikts, bet zaudē “Zoom” interfeisa jomā, tāpēc tas varētu būt “British Airways” analogs. “Google Meet” ir labs, lai vienlaikus tiktos vairāki cilvēki, bet – ja tikšanās ir paredzēta vairākiem cilvēkiem, tad šis rīks kļūst pārāk haotisks. Tāpēc tas varētu būt analogs “Ryanair”,” spriež Skapkinkers.
Par kompānijas veiksmi liecina ne tikai lietotāju skaita pieaugums, bet arī finanšu rādītāji. Kompānijas vērtība janvāra vidū ir 110 miljardi dolāru, kas ir teju divreiz vairāk nekā programmatūras jomā kopumā. Savukārt pārdošanas rezultāti 2020. gada trešajā ceturksnī pieauga par 367%, bet ienesīgums par vienu akciju – par vairāk nekā 6000%. Konkurentiem analoģiski rādītāji ir desmitiem un pat simtiem reižu zemāki.
Vienradzis no Ķīnas
Kompānija “Zoom Video Communications” tika dibināta 2011. gada aprīlī. To izdarīja Ēriks Juans, kurš iepriekš bija “Cisco” viceprezidents, kas atbildēja par videoplatformas “Webex” attīstīšanu. Viņš ilgāku laiku centās pierādīt, ka jaunā “Zoom” platforma ir vienkāršāka, ērtāka, ātrāka un galvenais – tā darbosies arī viedtālrunī.
Juana interese par videokonferencēm radās studiju gados, kad viņš sāka domāt, kā aizstāt 10 stundu ilgos pārbraucienus pie draudzenes. Jau pēc neilga laika viņš stažējās Japānā, un 1995. gadā nonāca Bila Geitsa konferencē, kurš stāstīja par tolaik jaunā interneta aizraujošajām priekšrocībām.
Geitsa uzstāšanās atstāja uz Juanu tādu iespaidu, ka viņš pārcēlās uz Silīcija ieleju Kalifornijā cerībā, ka tur atradīs ko sev piemērotu.
1997. gadā Juans sāka darbu tehnoloģiju jaunuzņēmumā “Webex”, kurā bija viens no pirmajiem 20 darbiniekiem. Viņš slikti runāja angliski, un, pēc viņa vārdiem, tāpēc viņam nebija neviena, ar ko parunāt. Tādēļ viņam nekas cits neatlika, kā rakstīt programmas kodu lietotnei.
Pēc 10 gadiem “Webex” iegādājās “Cisco”, bet Juans kļuva par projektēšanas nodaļas viceprezidentu. Viņš centās pārliecināt priekšniecību, ka viņa ideja ir perspektīva – ir nepieciešams izstrādāt lietotni videokonferencēm masu patēriņam, taču “Cisco” gribēja radīt “Facebook” uzņēmumiem. Līdz ar to viņi pieļāva kļūdu, ko saprata trīs gadus pēc Juana aiziešanas.
Pametot “Cisco”, Juans dibināja jaunu kompāniju, kas saucās “Saasbee”. Tomēr viņam neizdevās atrast investorus. Tika uzskatīts, ka videotelefonijas tirgus jau ir piesātināts un jauniem dalībniekiem tur nav vietas. Tajā laikā neviens arī neiedomājās izmantot videokonferenču rīkus mobilajās ierīcēs.
Pēc vairākiem mēnešiem Juans spēja pārliecināt vairākus savus paziņas no “Cisco”, un viņam izdevās piesaistīt trīs miljonus dolāru. 2012. gadā kompānija nomainīja nosaukumu uz “Zoom”, un tā bija atsauce uz bērnu grāmatu “Zoom City”. Šī gada beigās tika laista klajā pirmā videokonferenču programmas versija. Tā ļāva veidot konferenci līdz 15 cilvēkiem.
Par “Zoom” pirmo klientu kļuva Stenfordas universitāte. Iespējams, ka tieši šis fakts ļāva pēc pāris mēnešiem iegūt nākamo finansējuma kārtu, šoreiz jau sešu miljonu dolāru apjomā. Daļēji – no tiem pašiem investoriem, no kā pirmajā kārtā, – arī no “Qualcomm Ventures” un no “Yahoo” dibinātāja Džerija Janga. Tālāk izdevās piesaistīt arvien vairāk investoru, kā arī – klientus. 2015. gadā tika laista klajā programmas versija biznesam, kas ļāva attālināti pulcēt līdz pat 1000 dalībnieku. Šajā laikā “Zoom” bija 40 miljoni lietotāju. 2017. gadā kompānija sasniedza miljarda dolāru lielu vērtību, līdz 2019. gadā “Zoom” sāka kotēt akcijas biržās.
Investorus piesaistīja “Zoom” tāpēc, ka kompānija bija ļoti atšķirīga – kompānijas pārdošanas rezultāti vidēji auga par 100-150% gadā. Sākotnējā akciju cena kompānijai bija 28 dolāri, taču laika gaitā tā tika pacelta līdz 36 dolāriem.
Jau pirmajā dienā NASDAQ biržā tā uzlēca līdz 62 dolāriem. Tādējādi “Zoom” vērtība palielinājās līdz 16 miljardiem dolāru, bet Juans, kuram pieder 20% kompānijas akciju, savos 49 gados kļuva par miljardieri ar vairāk nekā trīs miljardu lielu kapitālu.
No “Zoom” akciju kotēšanas bija vēl vairāki ieguvēji – kompānija pārdeva vairāk nekā 10 miljonus akciju un ieguva 357 miljonus dolāru, bet akcionāri pārdeva 11 miljonus akciju. Ar to ir saistīts kāds komentārs: “Silīcija ielejā ir daudz ķīniešu inženieru, kas ieņem nozīmīgus amatus izstrādātāju vidū, bet viņi reti kad rada jaunas kompānijas. Nevienai no 50 kompānijām, kas ietilpst indeksā “Bessemer Nasdaq Emerging Cloud Index”, nav prezidents no Ķīnas.” Starp citu – šobrīd trešā daļa “Zoom” izstrādātāju dzīvo Ķīnā. Un tas vēlāk kļūs par svarīgu brīdi.
Problēmas ar datiem
Īsts “Zoom” bums sākās pēc Covid-19 pandēmijas sākuma. Kopā ar lietotāju skaita pieaugumu strauji sāka pieaugt arī kompānijas peļņa. Un tas, loģiski, atspoguļojās arī akciju kursā un kompānijas vērtībā. Jau marta beigās viena akcija maksāja 150 dolāru, bet jūnijā kompānijas vērtība bija 70 miljardi dolāru. Investoru entuziasms turpināja augt, un jau oktobrī kompānijas akcijas maksāja vairāk nekā 550 dolārus, tādējādi 12 mēnešu laikā pieaugums bija 847%, bet kapitalizācija palielinājās līdz 160 miljardiem. Tomēr šī ir stāsta pozitīvā puse.
Jau aprīlī Kanādas kompānija “The Citizen Lab” publiskoja pētījuma rezultātus par tēmu “Cik aizsargāti ir “Zoom” lietotāju dati”. Pirmkārt, neraugoties uz kompānijas solījumiem aizsargāt lietotāju datus un šifrēt visu komunikāciju, pastāvēja iespēja, ka datus ir iespējams pārtvert.
Turklāt šifrēšanas atslēgas bija pašas kompānijas rīcībā un vajadzības gadījumā datus varēja nodot valsts iestādēm.
Otrkārt, daļa kompānijas serveru atrodas Ķīnā. Treškārt, vairāk nekā 700 inženieru dzīvo Ķīnā un darbojas vietējās kompānijās, kas pieder “Zoom”. Līdz ar to kompānija faktiski kļuva atkarīga no Ķīnas varasiestādēm un to prasībām. Pētnieki jautāja: “Vai “Zoom” ir amerikāņu kompānija ar Ķīnas sirdi?” Šī informācija nonāca vairākos specializētos izdevumos, taču neieguva nozīmīgu rezonansi. Kaut gan jau tad datu aizsardzības speciālisti norādīja uz būtiskiem “Zoom” trūkumiem, piemēram, “Apple” datoros bez lietotāja ziņas piekļūt tīmekļa kamerai, kā arī nodot datus par lietotāja paradumiem.
Jūnijā pret “Zoom” tika izvirzītas konkrētas sūdzības – kļuva zināms, ka kompānija pēc Ķīnas varasiestāžu prasības pārtraukusi četras savu lietotāju tikšanās, kas bija veltītas 1989. gada Tjaņaņmeņas laukuma notikumu gadadienai.
Drīz pēc tam “Zoom” slēdza trīs lietotāju profilus, kas organizēja šīs tikšanās. Interesanti, ka šie cilvēki atradās nevis Ķīnā, bet gan ASV un Honkongā. Šī ziņa ieguva daudz lielāku rezonansi. Kompānija sāka taisnoties – tā laida klajā oficiālu paziņojumu, ar kuru atzina savas kļūdas, bet skaidroja – tika pildīts Ķīnas valdības uzdevums, kur šādu prasību apspriešana ir oficiāli aizliegta ar likumu. Tā kā kompānijai nebija citu iespēju, sapulces tika pārtrauktas. Uzņēmums atjaunoja slēgtos profilus un solīja labot kļūdas un veikt labojumus programmatūrā, kas ļauj bloķēt lietotājus pēc ģeogrāfiskā principa.
Skandāls beidzās ar optimistisku frāzi: “Ticam, ka pienāks diena, kad valdība, kas uzstāda barjeras, spēs norobežot savus cilvēkus no pasaules, citu no cita un atzīs, ka tā darbojas pati pret savām interesēm, kā arī pret savu pilsoņu un visas cilvēces interesēm.”
Tomēr uzņēmumam, kas darbojas 80 valstīs, ir nepieciešams ievērot vietējos likumus. Likumu ievērošana var nonākt pretrunā ar kompānijas moto, kas paredz “brīvību ideju apmaiņā”. “Zoom” solīja arī mainīt kompānijas iekšējos noteikumus. Šis paziņojums mazliet mazināja skandālu, taču jau tad kļuva zināms, ka Indijā un Taivānā “Zoom” tiek aizliegta valsts struktūrās, bet ASV un Vācija brīdināja valsts pārstāvjus par iespējamajiem riskiem un aicināja izvēlēties citu rīku.
Īsta “bumba”
Tomēr īstā “bumba” sprāga pagājušā gada decembrī. Tad ASV Tieslietu ministrija publiskoja vairākus dokumentus, kas saistīti ar dažu “Zoom” darbinieku darbību, pret kuriem FIB izmeklēšanu bija sācis 2019. gada sākumā. Formāli – bija apsūdzība un aresta orderis, taču netika minēti iemesli.
Vēlāk atklājās, ka 39 gadus vecais kompānijas darbinieks Džuljens Čins Ķīnā darbojies kā galvenais Ķīnas Valsts drošības ministriju informators. Viņš regulāri ticies ar Ķīnas varasiestāžu pārstāvjiem un nodevis informāciju par lietotājiem – par vārdiem, sapulcēm, kā arī IP un elektroniskajām adresēm.
Viņam bija arī jāmonitorē aizdomīgas tikšanās, kurās varētu tikt runāts par Ķīnas valdībai netīkamiem jautājumiem, piemēram, par Tjaņaņmeņas laukuma notikumiem 1989. gadā. Tāpēc tika radīta sistēma, kas ļāva atslēgt “Zoom” sapulci minūtes laikā. Ja kompānija šo sistēmu neieviestu, tad Ķīna vispār aizliegtu rīku izmantot savā teritorijā.
Turklāt nebija obligāti, lai sapulces dalībnieki atrastos Ķīnā – pietika, ja sarunas tēma bija par Ķīnas valdībai netīkamām tēmām.
Tomēr bija jādara tā, lai “Zoom” klientiem nerastos aizdomas – Čins sāka safabricēt piedāvājumus, ko viņš iesniedza kompānijas vadībai ASV. Viņš radīja viltus e-pasta adreses, ar kurām arī tika apspriestas dažādas neatļautas tēmas. Tika safabricēti arī citi pierādījumi, piemēram, kā “nelietīgie lietotāji” apmainījušies ar bērnu pornogrāfiju, aicinājuši uz vardarbību. Vienā no viltus profiliem bija attēlots teroristu organizācijas “Islāma valsts” kaujinieks, kas it kā runājis par nepilngadīgo seksuālu ekspluatāciju. Tādējādi – tika dots iegansts slēgt šos klientu profilus.
Ķīnas varasiestādes, izmantojot Čina safabricēto informāciju, kas tika sūtīta uz ASV, izmantoja to Ķīnā dzīvojošo disidentu iebiedēšanai, kā arī citu cilvēku iebiedēšanai. Tiek norādīts, ka Ķīnas varasiestāžu darbības bija vērstas ne tikai pret Ķīnas, bet arī pret citu valstu pilsoņiem.
Čins atrodas Ķīnā, tādēļ tur viņu sodīt nevar. Tomēr kompānija “Zoom” atrodas Kalifornijā, un kompānija nekavējoties paziņoja, ka tiks sākta izmeklēšana un darīts viss iespējamais, lai lietotāju dati tiktu aizsargāti. Savukārt Čins tika nekavējoties atlaists no darba, bet kompānija apņēmās nodrošināt daudz stingrāku datu šifrēšanu.
Kopumā skatoties - drošības pasākumi ir pieņemti un nekam tamlīdzīgam nevajadzētu atkārtoties. Līdz ar to gada laikā jau otro reizi veiksmīgajai kompānijai nācās saskarties ar ļoti kutelīgu jautājumu – lietotāju datu drošību. Šis jautājums var kļūt par ļoti nopietnu šķērsli tālākai “Zoom” attīstībai. Tiek norādīts, ka “Zoom” rada melīgu drošības un privātuma sajūtu.
Vai pēc notikušā var turpināt lietot “Zoom”? Jā, var. Taču, visticamāk, par riskiem ir jāatbild lietotājam pašam.
