Zemāki elektrības rēķini

OIK vidējā vērtība ir samazinājusies par 23%, līdz ar to no šā gada februāra elektroenerģijas rēķini lietotājiem būs zemāki. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 eiro, pie 200 kWh patēriņa - 4% jeb 1,32 eiro, bet 300 kWh patēriņa - jau 5% jeb 1,97 eiro.

Jauni elektroenerģijas pārvades tarifi no 1.janvāra: taisnīgāka izmaksu sadale starp pārvades pakalpojuma lietotājiem

Tieša ietekme būs lietotājiem, kas pieslēgti pie pārvades tīkla, pārējiem lietotājiem izmaiņas nav gaidāmas. Tas nozīmē, ka ietekmes uz mājsaimniecību elektroenerģijas rēķiniem nebūs. Visām lietotāju grupām, kas pieslēgtas pie pārvades tīkla, tarifa mainīgā daļa jeb maksa par pārvadīto apjomu, vidēji samazināsies par 43%. Savukārt tarifa fiksētā daļa jeb maksa par uzstādīto jaudu būs vidēji par 27% augstāka.

Līdz ar jaunajiem tarifiem tarifu struktūra tiek tuvināta izmaksu struktūrai, atbilstoši nosakot tarifu fiksētās un mainīgās komponentes. Šīs izmaiņas nodrošinās taisnīgāku izmaksu sadalījumu starp pārvades pakalpojuma lietotājiem.

Lietotāju aizsardzība: elektroenerģijas un dabasgāzes rēķinos jauna informācija

Informācija tiks pakāpeniski iekļauta rēķinos līdz 1.jūlijam. Turpmāk rēķinā tiks iekļauta norāde uz šādu informāciju: pirmkārt, kur vērsties lietotājam, lai ārpustiesas ceļā risinātu radušos konflikta situāciju ar pakalpojumu sniedzēju. Otrkārt, kāda ir tirgotāju maiņas kārtība un, treškārt, kurā valstī piegādātā enerģija ražota un kādi resursi (vējš, dabasgāze u.c.) izmantoti tās ražošanai.

Būtiski pieaug dabasgāzes pārvades infrastruktūras noslodze

Apritējis gads, kopš darbību sāka Eiropā pirmais vienotais reģionālais dabasgāzes tirgus, kuru veido trīs valstis - Latvija, Igaunija un Somija. SPRK sadarbībā ar tirgus dalībniekiem un pārējo valstu regulatoriem turpina strādāt pie tirgus darbības pilnveides un attīstības, tostarp pie iespējamas Lietuvas pievienošanās kā ceturtās tirgus dalībnieces.

Tā rezultātā pārvades sistēmas noslodze, piemēram, virzienā no Latvijas uz Igauniju ir pieaugusi četras reizes salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tāpat audzis pieprasījums pēc Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Krātuve pērn aizpildīta 100% apmērā jeb 2,1 miljards m3, kas ir līdzvērtīgs Latvijas dabasgāzes lietotāju patēriņam divu gadu laikā. Šāda situācija ir, pateicoties tirgus attīstībai, kombinācijā ar zemajām pasaules dabasgāzes cenām.

Kāds ieguvums lietotājiem? Aizpildīta krātuve nodrošina gāzes apgādes drošību Baltijā, savukārt infrastruktūras noslodze ļauj saglabāt dabasgāzes pārvades tarifus stabilus, neietekmējot patērētāju izmaksas.

Kurināmā tirgus ietekme uz siltumenerģijas tarifiem Latvijā

Apkures sezona 2020.gadā Latvijā daudzviet sākās ar zemākiem siltumenerģijas tarifiem, piemēram, Daugavpilī, Ķekavā, Piņķos, Cēsīs, Aizkrauklē un citviet. Turpinoties 2021.gada apkures sezonai, tie paliks tādi paši, ja tarifu ietekmējošie faktori nemainīsies. Siltumenerģijas tarifus labvēlīgi pērn ietekmēja kurināmā (dabasgāzes un šķeldas) cenas kritums tirgū.

Lai arī 2020.gada vasarā tika sasniegta rekordzema dabasgāzes cena, tā pakāpeniski šobrīd pieaug, kamēr šķeldas cena ir stabilizējusies. Attiecīgi vērtējot nākotnes tendences, sagaidāms, ka zemākas siltumenerģijas izmaksas būs tiem apkures uzņēmumiem, kas mērķtiecīgi ir optimizējuši savus darbības procesus.

Mainoties Dabas resursu nodokļa (DRN) likmei, sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifi pieaug

Saeima pērn novembrī apstiprināja izmaiņas DRN likumā, kas paredz DRN par atkritumu apglabāšanu likmes pieaugumu. 2021.gadā DRN likme ir 65 eiro par tonnu līdzšinējo 50 eiro par tonnu vietā, kas tiek piemērota sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu aprēķinos. Tas nozīmē, ka DRN likmju izmaiņu rezultātā sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifi no 1.janvāra pieaug.

SPRK aicina arvien aktīvāk šķirot sadzīves atkritumus. Šķirojot tos, mēs rūpējamies par vidi, jo sašķirotos atkritumus iespējams tālāk pārstrādāt, kā arī varam samazināt atkritumu apsaimniekošanas maksu. Kā? Samazinās nešķiroto atkritumu daudzums, kas tiek nogādāts uz atkritumu poligonu apglabāšanai. Tieši par apglabājamo atkritumu daudzumu tiek maksāts sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifs, kas pieaug DRN likmes dēļ.

Pieaug ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamība, dzeramā ūdens kvalitāte un izmaksas

Regulēto uzņēmumu pienākums ir regulāri nodrošināt pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu sava novada iedzīvotājiem, kas prasa būtiskus finanšu ieguldījumus ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšanā un pilnveidošanā. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem tarifu pieaugumam visās Latvijas apdzīvotajās vietās.

Turpina samazināties maksa par "viesabonē kā mājās"

Maksa par viesabonēšanu, atrodoties Eiropas Savienības (ES) valstīs, no 2021.gada 1.janvāra ir zemāka - 3,00 eiro par gigabaitu (GB), kas pirms 4 gadiem bija 6,00 eiro par GB. Mazinoties Covid-19 ierobežojumiem, ceļotāju iespējas izmantot datu apjomu, pieaugs. SPRK atgādina, ka no 2021.gada 1.janvāra Eiropas viesabonēšanas režīms "viesabonē kā mājās" uz Lielbritāniju neattiecas. Tāpēc, pirms dodies uz Lielbritāniju, pārliecinies pie sava operatora par viesabonēšanas tarifiem, kādi tiks piemēroti, atrodoties tur.

Iekārtu savstarpējai saziņai no 2021.gada tiks piešķirti numuri

Sākot no š.g. janvāra SPRK izdalīs speciālus numurus komersantiem, kas tiks izmantoti iekārtu savstarpējai saziņai. Līdz šim iekārtām tika piemēroti mobilā tālruņa numuri ar 8 ciparu kombināciju, bet tagad tie būs specializēti numuri - 8 vai pat 12 ciparu kombinācijā. Līdz ar to turpmāk personu saziņai nepieciešamie numuri, kas tiek izmantoti mobilajiem tālruņiem, netiks izsmelti. Vienlaikus tas palīdzēs elektronisko sakaru komersantiem sakārtot esošo sistēmu, nodalot mobilā tālruņa numurus no specializētajiem numuriem iekārtām.

Piemēram, iegādājoties mājas interneta rūteri, SIM kartei būs piešķirts speciāls numurs. Mājas rūteris un ievietotā SIM karte veic savstarpēju saziņu, nodrošinot signālu interneta pakalpojumam līdz lietotājam. Par numuru piešķiršanu lietotājiem nav jāmaksā.

Interneta mērījumi Latvijā būs daudzveidīgāki

SPRK pērn kopumā veikusi vairāk nekā 16 tūkstošu izlases veida mērījumu un vairāk nekā 420 tūkstošu sērijveida mērījumu visā Latvijā. Šogad plānots pakāpeniski izstrādāt jaunu interneta mērīšanas rīku, kas balstīts uz Eiropas elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) izstrādātā interneta mērīšanas sistēmas prototipa.

Šāda rīka ieviešana nodrošinās iespēju veikt mērījumus pēc vienotas mērījumu metodes ar iespēju salīdzināt kvalitātes rādītājus starp dažādām valstīm: kurai valstij ir visātrākais internets? Vienlaikus ar šī rīka palīdzību SPRK varēs novērtēt, vai interneta pakalpojuma sniedzējs bloķē vai kavē piekļuvi kādai konkrētai lapai vai pakalpojumam, ko lietotājs vēlas izmantot. Bez pamatota iemesla operatoram ir aizliegts to darīt. Ja lietotājs to konstatēs, sūdzību gadījumā, SPRK varēs pārbaudīt.

Jaunais mērīšanas rīks būs pielāgots izmantošanai no dažādiem interneta pārlūkiem, kā arī dažādās lietotāju ierīcēs. Līdz ar to lietotājiem būs iespēja ērti veikt mērījumus, piemēram, izmantojot mobilo aplikāciju.

Tiks izvēlēts jauns Universālā pasta (UP) pakalpojuma sniedzējs

SPRK plāno šogad pirmajā pusē rīkot konkursu, nosakot jaunu UP pakalpojuma sniedzēju, kurš pienākumus sāks pildīt no 2022.gada. Kurš tas būs? Pašlaik līdz 2021.gada beigām tā pienākumus veic AS "Latvijas pasts".