Revolūcija Volstrītā jeb scenāriji seriālam un reālajai dzīvei

FOTO: Reuters / Scanpix

Notikumi Volstrītā ir kļuvuši tik interesanti, ka straumēšanas platforma “Netflix” ir gatava uzņemt seriālu. Bet kāds tad varētu būt scenārijs šim seriālam? To skaidro “The Economist”.

Šis varētu būt stāsts par antiisteblišmenta kustību, kas rada haosu finanšu sistēmā, kā arī politikā. Vēl viens stāsts ir par to, cik patiesībā ir ievainojams akciju tirgus, parādot, ka grupiņa akciju tirgotāju var radīt miljardiem lielus zaudējumus brokeru uzņēmumiem. Abi šie stāsti parāda reālo situāciju finanšu tirgus nozarē.

Informācijas tehnoloģijas tiek izmantotas, lai tirgošanos padarītu brīvu, lai būtu iespējams dalīties ar informāciju, kā arī radīt jaunus biznesa modeļus un transformēt tirgus darbību. Pēdējo nedēļu laikā ir pierādījies, ka “GameStop” akciju stāsts noteikti vēl kādu laiku būs uzmanības centrā.

Tiem, kas veidos seriālu, noteikti būs interesanti koncentrēties uz astoņiem miljoniem “Reddit” lietotāju, kas seko tēmai “WallStreetBets”, kas acīmredzami ir radījis jaunu finansiālo piedzīvojumu meklēšanas veidu. Privātie investori no šīs grupas ir ievērojami sašūpojuši cenas dažādiem uzņēmumiem, kuriem iepriekš prognozēts akciju vērtības kritums. Tas savukārt ir radījis milzīgus zaudējumus tiem brokeriem, kuri lika likmes uz akciju vērtības kritumu.

Arī brokeru pakalpojumu servisiem, kuros notika tirgošanās ar akcijām, tagad ir jādomā, kā “aizlāpīt robus”. Piemēram, kopš 28. janvāra brokeris “Robinhood” ir pieprasījis 3,4 miljardus dolāru vērtu papildfinansējumu, lai spētu saglabāt savu darbību.

Pašlaik varētu šķist, ka “Reddit” blogeru radītais satricinājums ir pieklusis. Šonedēļ “Reddit” grupas pārstāvju iecienītākās akcijas, kā arī sudraba cenas samazinājās. Tomēr vairāk daudzos tirgos spēle pēc parastajiem noteikumiem pagaidām ir apturēta.

Un izmaiņas ir notikušas - gandrīz 300 uzņēmumi pagājušajā gadā saņēma palīdzību no valdībām, kas palielināja šo uzņēmumu maksātspēju par gandrīz 80 miljardiem dolāru un ļāva tiem izdzīvot bez sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) apgrūtinājumiem.

“Tesla” kļuva par ASV piekto vērtīgāko firmu. “Bitcoin” piedzīvoja spēcīgu vērtības pieaugumu, tā kopējai vērtībai sasniedzot 680 miljardus dolāru. Tirdzniecības apjoms ar akcijām ir visaugstākais vismaz desmit gadu laikā, un dažu atvasināto investīciju instrumentu izmantošanas apjoms “ir izgājis ārpus jebkādiem rāmjiem”.

Daļējs iemesls, kādēļ finanšu tirgos situācija ir kļuvusi tik ievainojama, ir fakts, ka valstu atbalsta programmas ir radījušas riskantu parādu risku. Bankām ir izveidojušās lielas finanšu rezerves. Piemēram, “JPMorgan” piederošās “Chase” krājumi pandēmijas laikā pieauguši par 580 miljardiem dolāru.

Tā vietā, lai izmantotu karantīnu lietderīgiem mērķiem, daudzi uzņēmumi ir izmantojuši valsts piešķirto atbalstu, lai piedalītos akciju tirdzniecībā. Kad procentu likmes ir zemas, kārdinājums iegādāties kādas potenciāli ienesīgas akcijas ir augstas. Ja salīdzina reālās cenas, tad akcijas ir lētākas, nekā tās bija 2000. gadā.

Tomēr šī situācija atspoguļo arī būtiskas izmaiņas finanšu jomā. Pēdējo gadu desmitu laikā akciju tirdzniecības izmaksas ir samazinājušās līdz gandrīz nullei. Pirmie ieguvēji bija kvantitatīvie fondi un lielo aktīvu pārvaldnieki, piemēram, “BlackRock”. Tagad ir iekļauti arī privātie ieguldītāji, kas janvārī  veidoja ceturto daļu no visas akciju tirdzniecības.

Tikmēr ziņas par dažādiem uzņēmumiem un ekonomiku izskanēja gan no ziņojumiem, gan no dažādām sanāksmēm, kurās tika runāts par slēptas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un manipulācijām tirgū.

Tagad ikvienam, kam ir pieejams kādas ierīces ekrāns un brīvs laiks, ir iespējams iepazīties ar plašu datu kopumu par mājaslapām, industriju aktualitātēm un sociālajiem medijiem. Visbeidzot, jaunie biznesa modeļi, kas rodas sociālajos medijos, faktiski apiet Volstrītu.

Tā savā ziņā ir Silīcija ielejas sacelšanās pret “negodīgumu akciju tirgos”. “Robinhood”, kas ir tehnoloģiju platforma no Kalifornijas, veic darījumus, izmantojot Čikāgā reģistrēto brokeri “Citadel”. Apmaiņā pret bezmaksas tirdzniecību, lietotāju darījumi tiek novirzīti brokeriem, kuri, tāpat kā “Facebook”, maksā par dažādiem datiem.

Neatkarīgi no tā, vai tā ir pārejoša parādība, traucējumi tirgū būs jūtami. Tehnoloģijas var apkopot nelikvīdu aktīvu grozus un izvietot algoritmus, lai noteiktu līdzīgu, bet ne identisku aktīvu cenu, paplašinot aktīvu kopumu, ar kuriem var viegli tirgoties.

Strauji pieaugošā obligāciju daļa tiek tirgota, izmantojot likvīdus biržā tirgojamus fondus, ar kuru starpniecību rodas jauna veida tirgotāju bāze “Zillow”, kas cenšas padarīt mājokļu pārdošanu ātru un lētu un ar laiku var mēģināt ietekmēt komerciālā īpašuma un privātā kapitāla daļu cenas.

Uz papīra gan digitalizācija sniedz milzīgus ieguvumus - vairāk cilvēku var lēti piekļūt tirgiem, tieši piedalīties plašāka aktīvu tirdzniecībā un izvēlēties, kurš vadīs šos procesus. Paredzams, ka kapitāla izmaksas nelikvīdajiem aktīviem samazināsies un būs vieglāk pieskaņot savu “riska apetīti”.

Tomēr progress finanšu jomā bieži ir haotisks. Pirmo reizi vēsturē inovācijas var izraisīt krīzi, kā tas notika dažādu kredītu uzplaukumā 2007. – 2009. gadā. Tāpat satraukumu rada sociālo mediju spēja izplatīt dezinformāciju un to, kā cilvēki notic meliem.

Daudzi baidās, ka atsevišķas brokeru firmas, kas uzkrāj individuālo investoru datus, tos vēlāk izmantos savā labā. “Robinhood” sāga ir radījusi satraukumu politiķu vidū par to, kādi zaudējumi būs privātajiem investoriem no nepareizi novērtētiem aktīviem. Tāpat pastāv bažas par draudiem finanšu stabilitātei.

Vienīgais lielais akciju tirgus, kurā dominē tehnoloģiski gudri privātie ieguldītāji, ir Ķīnas birža. Tajā valsts valdība izmanto cenzūru un dažādas cenu un uzvedības kontroles, lai mēģinātu nepieļaut līdzīgu situāciju, kāda notiek ASV finanšu tirgū.

Ir skaidrs, ka cenzūra neattiecas uz ASV tirgu, taču regulatoru rīcībai ir jāseko. Ir skaidri jānosaka, ka tirgū ir spekulanti, amatieri, kā arī profesionāļi – un viņiem visiem būs jāuzņemas zaudējumus. Akciju tirdzniecības politikā plaukst iracionalitāte, jo tās nerada tiešas izmaksas. Turpretī zaudējumi tirgos darbojas kā disciplinējošs spēks. Ja šodienas vērtīgākie aktīvi piedzīvo krahu, tad rēķins par to varētu būt vismaz divi triljoni dolāru. Tas būtu sāpīgs, bet ne katastrofāls trieciens akciju tirgū, kura vērtība ir 44 triljoni.

Ak jā, neaizmirsīsim par otro sezonu!

Biržu iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un manipulāciju noteikumi ir jāmaina, lai mazinātu dezinformācijas ietekmi. Nereti cilvēkus vada stulbums, alkatība un “slepkavas instinkts”, kas varbūt varētu būt pieņemami. Taču pieņemama nav maldināšana, tostarp dezinformācijas izplatīšana.

Datiem, kas attiecas uz cenām, ir jābūt plaši pieejamiem. ASV tirdzniecības norēķinu sistēma darbojas ar divu dienu kavēšanos, radot laika neatbilstību. Tas rada risku, ka var rasties skaidras naudas deficīts. Finanšu tirgiem ir jāspēj tikt galā ar ātrāku tirdzniecību ar pieaugošu aktīvu klāstu, lai sistēma varētu izturēt satricinājumus.

“Netflix” drāmā, bez šaubām, spēlēs tāds varonis kā Roaring Kitty (Rēcošais Kaķēns), kurš cīnīsies pret ļaundariem Volstrītā. Taču ārpus ekrāna reālajā finanšu revolūcijā var uzvarēt daudz lielāks cilvēku skaits, ne tikai viens entuziasts.

 “Reddit” grupā “WallStreetBets” dalībnieki vairāku mēnešu garumā centās celt “GameStop” akciju cenas. Tas tik tiešām izdevās, jo janvārī tika radīts mākslīgs akciju deficīts, kā rezultātā “GameStop” akciju vērtība janvārī pieauga par 881%. Tas, savukārt, riska kapitāla fondiem, kas bija veikuši likmes uz "GameStop" akciju vērtības kritumu, radīja vairākus miljardus dolāru lielus zaudējumus. 

Uz augšu
Back