Iemesli, kādēļ "Bitcoin" sistēma patērē vairāk enerģijas, nekā lielākā daļa pasaules valstu

FOTO: Reuters / Scanpix

Kriptovalūtas “Bitcoin” iegūšana prasa vairāk enerģijas, nekā patērē Jaunzēlande un Beļģija kopā. Kā gan kaut kas virtuāls spēj patērēt tik daudz enerģijas? To skaidro “Deutsche Welle”.

Ja tu lasi šo rakstu, tad tu patērē elektroenerģiju. Tas pats attiecas arī uz jebkuru meklējumu “Google”, e-pasta nosūtīšanu vai arī fotogrāfijas saglabāšanu mākonī. Mūsu dzīvēm kļūstot arvien digitālākām, ir nepieciešams vairāk elektroenerģijas, lai varētu izdarīt visu nepieciešamo. Un ir viena lieta internetā, kas piesaista daudz uzmanības (un patērē daudz enerģijas), – “Bitcoin”.

Ņemot vērā, ka kriptovalūta neeksistē fiziskā veidolā, “Bitcoin” faktiski rosina iztēli un, kā izrādās, patērē milzīgu daudzumu elektrības. Tas atklāts Kembridžas universitātes pētījumā. Aprēķināts, ka kriptovalūtas ieguvē iesaistītā aparatūra gada laikā patērē vairāk enerģijas nekā Nīderlande, kurā dzīvo 17 miljoni cilvēku.

Ņemot vērā, ka kritptovalūtas vērtība ir pietuvojusies 50 tūkstošiem par vienu vienību, ir nepieciešams daudz elektrības, lai spētu uzturēt visas ar to saistītās sistēmas.

“Bitcoin” atbalstītāji norāda, ka ir labi radīt pilnībā jaunu finanšu sistēmu, kas ir brīva no valdību ietekmes. Zelta apstrāde un fiziskās naudas drukāšana patērē daudz resursu – gan lai ražotu, gan lai transportētu. Tiesa gan, šodienas finanšu sistēmā nozīmīgu lomu spēlē digitālās platformas, kas arī patērē milzīgu daudzumu enerģijas.

Sākotnējie aprēķini liecina, ka 2017. gada sākumā “Bitcoin” patērēja 6,6 teravatstundas. 2020. gada oktobrī šis rādītājs bija sasniedzis jau 67 teravatstundas, bet pašlaik, februārī – jau 121 teravatstundu.

Šāds enerģijas apjoms ir pietiekams, lai Kembridžas universitāti nodrošinātu ar elektroenerģiju vismaz 700 gadus.

15

Pēc tādiem pašiem aprēķiniem skatoties – ja “Bitcoin” būtu valsts, tikai 30 valstis patērētu vairāk enerģijas. Līdz ar to – bitkoini patērē vairāk enerģijas nekā Apvienotie Arābu Emirāti, Nīderlande, Filipīnas, Beļģija, Austrija vai Latvija.

Nīderlandes ekonomists Alekss de Vrīss norāda, ka vidēji gada laikā “Bitcoin” patērē 77 teravatstundas. Viņš norāda, ka visu

lielo tehnoloģiju uzņēmumu, kā arī interneta infrastruktūras un finanšu sistēmas uzturēšanai ir vajadzīgas 200 teravatstundas elektrības gadā. Pašlaik vismaz pusi no šā rādītāja patērē “Bitcoin”.

15

Salīdzinājumam – 2018. gadā viena “Bitcoin” transakcija patērēja tikpat daudz enerģijas kā 80 000 transakcijas, kas veiktas ar “Visa” maksājumu karti. Tomēr pašlaik viena “Bitcoin” transakcija patērē tikpat enerģijas kā 453 000 (!!!) maksājumi ar “Visa” karti. Tas liek uzdot jautājumu –

Kādēļ “Bitcoin” ir nepieciešams tik milzīgs daudzums enerģijas?

“Bitcoin” ir virtuāla kriptovalūta. Būtībā – to uztur milzīgs vienādranga (peer-to-peer) datortīkls. Lai varētu visas norises izsekot un lai nodrošinātu drošību šajā tīklā, ir nepieciešama blokķēžu tehnoloģija. Tā ieraksta visas transakcijas, un ikviens tīklā esošais dalībnieks saņem savu kopiju. Respektīvi – vienas transakcijas kopija savstarpēji saista visus tīklā esošos datorus. Ņemot vērā, ka sistēmā visi ir saistīti, ir tikpat kā neiespējami veikt kādas mahinācijas ar šo valūtu.

Principā ikviens var iesaistīties šajā tīklā, ir nepieciešams tikai ļoti jaudīgs dators – jo jaudīgāks, jo labāks. Šie datori spēji risināt arvien sarežģītākas matemātiskās problēmas. Lai novērstu datoru pārkāršanu, datoriem ir jānodrošina vēsa vide.

Cilvēki, kuri vada šos datorus, nereti tiek saukti par “maineriem”. Par savu darbu viņi nekādu atalgojumu nesaņem, bet viņiem ir iespēja saņemt prēmijas bitkoinu veidā. Jo jaudīgāks ir mainera tehniskais aprīkojums, jo lielāka iespēja saņemt virtuālo valūtu. Kad tās vērtība pieaug, arvien vairāk cilvēku investē jaudīgā aprīkojumā, tādējādi – tīklā iesaistās arvien jauni datori.

“Jo augstāka ir [kriptovalūtas] cena, jo vairāk maineri nopelnīs. Līdz ar to par iegūtajiem līdzekļiem viņi palielinās savas bitkoinu ieguves jaudas. Jāņem vērā, ka viss tīkls spēj apstrādāt vien piecas transakcijas sekundē. Līdz ar to, jo vairāk transakciju tiek veikts, jo lielāka jauda nepieciešama.

Būtībā, veicot darījumus ar “Bitcoin”, galvenie ieguvēji ir maineri, kuriem “atlec” kādi procenti no darījuma, kā arī pieaug elektroenerģijas patēriņš,” sacīja de Vrīss.

15

Kur atrodas maineri?

Pašreiz vairāk nekā 65% no maineriem dzīvo Ķīnā. Vēl nozīmīga daļa maineru dzīvo ASV un Krievijā (katrā pa 7%).

“Ķīnā liels pluss ir tas, ka ir iespējams piekļūt lētai enerģijai, ko nodrošina hidroelektrostacijas vasarā un ar oglēm kurināmās stacijas ziemā. Ķīnā gan tas ir vairāk sezonāls bizness – redzam, ka arī Kazahstānā un Irānā bitkoinu ieguve kļūst arvien populārāka,” skaidro de Vrīss.

Kritiķi norāda, ka bitkoinu enerģijas patēriņš ir milzīga problēma. Daudzās valstīs ir nestabilas enerģijas sistēmas, un tās varētu arī netikt galā ar pieaugošo enerģijas patēriņu. Janvārī Irānas valdība vainoja kriptovalūtas ieguvi tajā, ka valsts piedzīvoja elektroenerģijas pārrāvumus. Tāpat, lai saražotu elektrību, atmosfērā nonāk daudz CO2 izmešu.

Lai arī “Bitcoin” ietekme uz vidi ir neliela daļiņa no tā, ko nodara automašīnas un dažādas industrijas, ekoloģiski domājošie maineri cenšas izmantot elektroenerģiju, kas iegūta no hidroelektrostacijām. Tomēr šai kriptovalūtai ir liela atbalstītāju bāze, un slavenākais no atbalstītājiem ir miljardieris Īlons Masks.

Bitkoini gan nav vienīgā kriptovalūta pasaulē. Saskaņā ar de Vrīsa teikto, pērn citas kriptovalūtas par 50% pārsniedza “Bitcoin” nepieciešamo enerģijas pieprasījumu. Dažas kriptovalūtas izmanto “Bitcoin” līdzīgu ieguves tehniku, bet citas izmanto alternatīvas, kurās valūtas radīšanas process ir atkarīgs no bagātības, nevis skaitļošanas jaudas.

“Teorētiski šo modifikāciju varētu ieviest arī “Bitcoin”, un tad nevajadzētu izmantot specializētu aparatūru, ietaupot gan enerģiju, gan elektroniskos atkritumus,” teica de Vrīss.

Uz augšu
Back